Savu likteni nespētu grozīt. Kornēlijai Apškrūmai 80 8
12. aprīlī tautā iemīļotajai dzejniecei un prozaiķei, daudzu populāru grāmatu autorei Kornēlijai Apškrūmai apritēs 80. Lai gan veselība pēdējā laikā klibo, rakstīšanas prieks viņā nav apsīcis. Savu apaļo dzimšanas dienu dzejniece atzīmē ar jaunu dzejas grāmatu “Ceļojums gadalaikos”, ko ilustrējusi Ventspils māksliniece Rita Blaževiča, izdevusi izdevniecība “Annele”.
Kad esam sasnieguši Apes novada Virešu pagastu, kur gandrīz visu mūžu pavadījusi Kornēlija Apškrūma, vispirms, viņas mudināti, dodamies uz pagasta pārvaldes ēku, kur novadpētniecības muzeja telpās apskatāma dzejnieces sakrāto pūču figūriņu kolekcija. Kornēlija atceras, kā iegādājusies pirmo pūci. Tolaik viņas bibliotekāres alga bijusi 30 rubļi, bet skaistā keramikas pūce, kas noskatīta Rīgā, maksāja 15 rubļus, tomēr Kornēlija nav spējusi atturēties un to iegādājusies. Pēc tam gandrīz pusmēneša nācies iztikt ar tēju un maizi. Vēlāk pūces “salidojušas” no visas pasaules, veidotas gan no māla, gan cita materiāla.
Tālāk Kornēlija aicina mūs uz savu pašreizējo mitekli, kas ierīkots vasaras mājiņā, precīzāk, apbūvētā vagoniņā, kurā kādreiz dzīvojuši ukraiņu viesstrādnieki. Jo pirms pāris gadiem dzejnieces acu priekšā nodega viņas māja. Par tautas saziedotajiem līdzekļiem tai uzlikts jauns jumts, pašreizējai dzīvesvietai ierīkots ūdensvads, bet nodegušās ēkas pilnīgai atjaunošanai līdzekļu nepietika. Kopš traģiskā negadījuma Kornēlija vairs nespēj skatīties saulrietus, jo tie atgādina par ugunsgrēku.
“Melnā svītra, kas manā dzīvē sākās 2016. gadā, joprojām nav beigusies. Agrāk biju stipra, bet šis gads man bijis nepanesami smags. Salauzu gūžas kaulu, dienā, kad mani operēja, zagļi mani apzaga – aiznesa 17 gleznas, visas rotaslietas un pat Atzinības krusta Sudraba goda zīmi, ko pasniedza prezidents Valdis Zatlers. Vienai tagad kļuvis grūti dzīvot. Gūžas lūzums jāoperē otrreiz, arī ar acīm ir problēmas. Ar vienu aci tikpat kā neredzu, ar otru – tikai tālumā. Acu operāciju nevar taisīt, kamēr nav atrisināta problēma ar gūžas lūzumu. Sliktā veselība ir mainījusi manu ikdienu. Jāsteidzas vēl daudz padarīt. Mēģinu sakārtot savu arhīvu. Jādomā arī par savu nākotni. Šajā mītnē ziemu es vairs pārlaist nevaru, bet uz pansionātu iet nevēlos. Vasaru pavadīšu šeit, bet auksto gadalaiku gatavojos dzīvot sociālajā mājā.”
