Savu gribu par orgānu izmantošanu transplantācijai varēs paust e-veselības sistēmā 1
Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā.
To paredz ceturtdien, 16.maijā, Saeimā trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie grozījumi likumā, kas reglamentē miruša cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā.
Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā, informē Saeimas Preses dienests.
“Šis ir solis uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā, jo šajā jomā mums joprojām ir kur tiekties salīdzinājumā ar Rietumvalstīm. Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā.
Šāda iespēja tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra.
Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori.
Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī, sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav klātesoši.
Tuvāko piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos.
Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija ir pretrunīga, tad mirušās personas ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts.
Ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus, nosaka likums.
Patlaban Latvijas tiesiskais regulējums neparedz precīzu mehānismu, kā tuvākais piederīgais var īstenot savas likumā noteiktās tiesības darīt zināmu mirušā gribu, pirms tiek uzsāktas ķirurģiskas manipulācijas ar mirušā ķermeni.
Līdzīgi persona atļauju pēc nāves veikt ķermeņa patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) varēs dot, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā.
Likuma grozījumi paredz arī noteikt iespēju personai mainīt iepriekš izteikto gribu par atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.
Savukārt Veselības ministrijai paredzēts pienākums informēt sabiedrību par indivīda tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā jautājumā izdarīt informētu izvēli.
Izmaiņas likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” nodrošina Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstību Eiropas Padomes konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību.
