Mazdārziņi Dānijā: iegūt savā lietošanā mazdārziņu ne vienmēr ir vienkārši! 0
Daina Šulca, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dānijā iespēja tikt pie sava mazdārziņa visvairāk interesē jaunus cilvēkus no lielajām pilsētām, īpaši 30–40 gadu vecumā. Savukārt vecmāmiņas un vectētiņi vairs nebūt neraujas iegūt dārzu un nelielu mājiņu, kur pavadīt daļu pensijas laika.
Pirmie mazdārziņi Dānijā radās 19. gadsimta beigās Olborgas un Kopenhāgenas apkārtnē un tika piešķirti strādniekiem. Sākotnēji tos sauca par bezmaksas dārziem vai “nabagu dārziem”, kas bija kā kompensācija par mazajiem, tumšajiem dzīvokļiem un sliktajiem darba apstākļiem. Bija iecerēts, ka darbaļaudis šādi uzlabos veselību un lietderīgi pavadīs laiku dabā. Šajā laikā mazdārziņi veidojās arī Anglijā, Vācijā un Zviedrijā.
Vēsturisks vaļasprieks
Ap 1900. gadu Dānijā tika organizēti pirmie kooperatīvi un biedrības, kas rūpējās par kopīgām interesēm, aicināja sadarboties dārza konsultantus un veica sēklu iepirkumus. 1907. gadā Dānijā bijuši apmēram 20 000 mazdārziņu, bet pēc Otrā pasaules kara – 1949. gadā – to skaits sasniedzis jau 100 000. Dāņi sāka celt lielākas mājas, lai dārzā varētu dzīvot visu vasaru. Tieši šajā laikā dāņu mazdārziņi mainīja savu funkciju – no saimniecības dārziem tie kļuva par skaisti iekoptām atpūtas vietām. Vēlākos gados, pieaugot valsts labklājībai, mazdārziņu skaits samazinājās.
Tagad Dānijā ir 62 000 mazdārziņu. Mājas kļuvušas lielākas un modernākas – ar elektrību, karsto ūdeni, labi aprīkotu virtuvi, tualeti, dušu, veļas mašīnu, televizoru, labām un ērtām mēbelēm.
Dānijā ir pat pieņemts speciāls mazdārziņu likums, un visā valsts teritorijā darbojas kooperatīvi. Mazdārziņam ir noteikta stingra definīcija – “dārza gabals mazdārziņu teritorijā”, kas sastāv vismaz no pieciem dārza gabaliem. Viena mazdārziņa platība nedrīkst pārsniegt 400 m2, tomēr pašvaldībai ir tiesības šos jautājumus risināt atbilstoši lokālajam plānojumam. Katram zemes gabalam ir stingri nošķirta daļa, uz kuras atļauts būvēt māju – tā mazdārziņu kooperatīvi atšķiras no brīvdienu māju teritorijām, kas galvenokārt paredzētas dzīvojamajām ēkām.
100 gribētāju uz vietu
Iegūt savā lietošanā mazdārziņu ne vienmēr ir vienkārši. Nereti jāiestājas kādā kooperatīvā un jāreģistrējas gaidītāju rindā. Arī pašvaldības izvirza nosacījumus, kam tiks ļauts īrēt vai iegūt mazdārziņu. Tādēļ parasti tie nonāk konkrētās pašvaldības iedzīvotāju rīcībā, turklāt priekšroka, kā likums, ir tiem, kuru ģimenēm jau ir kāds dārzs konkrētajā kooperatīvā. Tas tiek darīts, lai stiprinātu dāņu ģimenes saites un kopā būšanas vēlmi.
Pilsētnieki, lai iegūtu mazdārziņu, iesaistās arī sociālās vietnes “Facebook” tematiskajās grupās, kā arī pēta avīžu sludinājumus.
Visaktīvākie mazdārziņu entuziasti ir 30 un 40 gadus sasnieguši ļaudis. Viņi sapņo par grantētiem celiņiem, zaļiem dzīvžogiem, vietu dārzeņu audzēšanai un plīvojošu karogu mastā. Kopenhāgenas, Orhūsas un Olborgas apkārtnē izveidojusies ievērojama rinda, kas dažam ļauj tikt pie mazdārziņa tikai pēc 25 gadiem. Uz vienu dārzu tur rindā reģistrējušies vidēji 100 gribētāju. Piemēram, Kopenhāgenas mazdārziņu rindā kopumā pieteikušies 7000 dāņu. Cena, atkarībā no vietas un komunikācijām – apkures, elektrības un kanalizācijas – var sasniegt 80–90 tūkstošus eiro. Galvaspilsētas apkārtnē pārdošanā reizēm ir arī mazdārziņi ar mājām, kuru cenas sasniedz pat 400 000 eiro. Protams, attālākās vietās var iegādāties mazdārziņus arī par pāris desmit tūkstošiem eiro vai retu reizi – vēl lētāk. Lētāki būs arī dārziņi ar zemāka līmeņa aprīkojumu. Tomēr rinda ir gara visos gadījumos.
Mazdārziņu eksistenci sargā likums
Pamatā saimniekošanu Dānijas mazdārziņos regulē divi normatīvie akti – “Likums par mazdārziņu dārziem” un “Plānošanas likums”. Turklāt mazdārziņu īrniekiem un īpašniekiem jāievēro arī pašvaldības un konkrētā dārzu kooperatīva noteikumi. Likuma mērķis ir “nodrošināt, ka mazdārziņu platība joprojām ir nozīmīga daļa pilsētas iedzīvotāju atpūtai un nodarbinātībai brīvajā laikā”. Atceļot kādam dārzu kooperatīvam tā statusu, kas notiek ārkārtīgi reti un tikai īpaši būtiskos gadījumos, pašvaldībai ir jānodrošina jauni mazdārziņi citā vietā.
Likums aizsargā esošos dārzu kooperatīvus, piemēram, no zemes izmantošanas komerciāliem nolūkiem. Mazdārziņu likumā ir precizēts, ka šajās teritorijās vasaras periodā ir jābūt publiskai piekļuvei ceļiem un celiņiem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu gūt labumu no atpūtas vietām.
Interesanti, ka lielākajai daļai kooperatīvu zeme nemaz nepieder, tā tiek nomāta no pašvaldības vai valsts un tālāk uz ilgtermiņa līguma pamata nonāk īrnieka lietošanā. Ja uz zemes gabala ir uzcelta māja, tad par tās pārdošanu atbildīgs ir nomnieks.
Mazdārziņu ēkām var būt dažāda arhitektūra un dizains. Arī Dānijā nav liegts izmantot vecu vilciena vagoniņu. Tomēr, lai to novietotu mazdārziņā, ir jāievēro visi būvniecības un lokālā plānojuma noteikumi, kā arī dārzu kooperatīva statūti. Šajās prasībās noteikti būs ietverti arī obligātie nosacījumi mītnes aprīkošanai un komunikāciju pieslēgumiem.
Prasības rūpēties – obligātas
Daudzos kooperatīvos ir prasība regulāri apgriezt dzīvžogu, pļaut zālienu un kopt dārzu. Var būt arī detalizētas prasības par ēku izskatu, augstumu, krāsām, kā arī noteikumi par piedalīšanos kopdarbā, mājdzīvnieku turēšanu un naktsmieru noteiktās diennakts stundās.
Elektrības, ūdens, apkures un notekūdeņu iekārtām jābūt drošām un jāatbilst būvniecības normatīviem. Parasti ir prasība pieslēgties publiskajam kanalizācijas tīklam.
Tipisks noteikums – dārza mājā drīkst dzīvot vasarā, bet ziemas periodā (no 1. oktobra līdz 31. martam) nakšņot atļauts tikai izņēmuma kārtā, piemēram, brīvdienās vai nedēļas nogalēs. Jāteic gan, ka ne visi dāņi to tik rūpīgi ievēro. Dārza mājām parasti nav laba siltumizolācija, vairāki kooperatīvi ziemas laikā slēdz ūdens padevi, un tas apgrūtina dzīvošanu aukstajā gada periodā.
Vai dāņiem ir grūti ievērot šos noteikumus – nebūt ne, viņi tos nemaz ikdienā nejūt, jo kopējās prasības domātas, lai visiem nodrošinātu kvalitatīvu atpūtu, ērtības un labsajūtu.
Ne katrs var atļauties nopirkt privātmāju un dārzu vai ņemt bankā dārgu kredītu. Mazdārziņš ir lielisks risinājums, kur gandrīz visu vasaru var audzēt dārzeņus, grilēt ēdienu un uz terases kopā ar draugiem un ģimeni lieliski pavadīt laiku. Mazdārziņi Dānijā ir gan populāri, gan arī skaisti iekopti, un, kā paši dāņi saka, tas ir ļoti dāniski, tā ir mūsu “hygge”, mūsu omulība.
