– Kāda ietekme Igaunijas sabiedrībā ir vietējiem Krievijas “tautiešu” politikas aktīvistiem? 0
– “Tautiešu” politika Igaunijā tiek kontrolēta, mūsu iekšlietu struktūras šim jautājumam velta daudz laika un pūļu. Turklāt krievvalodīgie politiķi Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, ir radikālāki un aktīvāki. Igaunijas krieviem nav bijuši harismātiski politiskie līderi, ir Jana Tooma, kura ir Savisāra leitnante.
– Kāda ir musulmaņu ietekme Igaunijas sabiedrībā?
– Tai nav nekādas ietekmes. Mums ir daži tūkstoši musulmaņu, un tas pamatā saistāms ar padomju laika mantojumu, jo starp viņiem lielākā daļa ir cilvēki no Azerbaidžānas un Tatarstānas. Igaunijā nav mošejas, lai gan pirms vairākiem gadiem parādījās kāda Saūda Arābijas šeiha iecere to uzcelt. Sabiedrības noskaņojums ir, ka par terorismu ir jārunā. Varbūt tas mūs neskar, taču diskusijām jābūt, tāpēc ka tā ir liela mūsu sabiedroto problēma. Protams, Igaunijā ir spēki, kas ir pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, un viņi mēģina baidīt sabiedrību. Pagaidām neviens patvēruma meklētājs nav atbraucis uz Igauniju, mūsu amatpersonas ir Itālijā un veic darbu ar cilvēkiem, kurus varētu pārvietot uz Igauniju. Bija viena eritrejiešu ģimene, kuru piedāvāja Itālija, taču Igaunijas puse noraidīja iespēju viņus pārvest uz mūsu valsti. Kopumā sabiedrība ir negatīvi noskaņota pret patvēruma meklētājiem, pat histēriska. Ikreiz, kad kāds Zviedrijā kaut ko ir izdarījis un viņam ir tumšāka āda, tas parādās Igaunijas medijos un kalpo par argumentu – mēs ko līdzīgu nevēlamies Igaunijā.
