Savisārs ir kā dinozaurs. Saruna ar Tartu universitātes profesoru Andresu Kasekampu 0
“Igaunijā tāpat kā Latvijā ir triju partiju koalīcija, bet citas iespējas nav, tad būtu jālaiž valdībā Centra partija, un tas būtu tāpat kā Latvijā valdībā paņemt “Saskaņu”. Koalīcija nevēlas saistīties ar šo partiju, kamēr to vada Tallinas mērs Edgars Savisārs,” par Igaunijas politiskās vides līdzībām ar Latviju intervijā “LA” saka Tartu universitātes profesors Baltijas politikā ANDRESS KASEKAMPS. Sarunā arī par Krievijas ietekmi Igaunijā un sabiedrības noskaņojumu pret patvēruma meklētājiem.
– Vai Igaunijā ir daudz “ticīgo” Krievijas kanālu interpretācijai par politiskajiem notikumiem?
– Krievijas propagandai ir acīmredzami liela ietekme uz krievvalodīgajiem un maz uz igauņiem. Tallinā pie varas ir Edgara Savisāra Centra partija, kuras piekritēji ir acīmredzami atsaucīgi Krievijas notikumu interpretācijai, piemēram, par notikumiem Ukrainā.
– Nesen darbību sākusi Krievijas propagandas aģentūras “Sputnik” interneta vietne latviešu valodā un tagad arī atvērta Igaunijas versija. Kā jūs to vērtējat?
– Rīgikogu deputāts Ēriks Nīless Kross izteicies, ka Igaunijas valdībai nepieciešams veidot tiesisku regulējumu, kas “Sputnik” darbību Igaunijā aizliegtu, pamatojoties uz draudiem drošībai. Parlamenta deputāti ir saņēmuši no “Sputnik” vēstuli igauņu valodā ar aicinājumu abonēt tā jaunumus. Pirms divām nedēļām ar mani e-pastā sazinājās “Sputnik” žurnālists, kurš runāja vājā igauņu valodā. Pamats viņa interesei bija tas, ka mana grāmata “Baltijas valstu vēsture” tagad ir publicēta Spānijā. Eksperti Igaunijā ir ļoti skeptiski par “Sputnik” potenciālo iespaidu uz sabiedrību. Tomēr vēlos uzsvērt, ka septembrī Igaunijā tika atvērts sabiedriskās televīzijas kanāls krievu valodā “ETV+”, tas ir eksperiments, un pašlaik ir grūti spriest, kāda būs tā ietekme uz Igaunijas sabiedrību. Kanāla vadītāja Darja Sāra ir uzsvērusi, ka tā pieeja nav veidot pretpropagandu Krievijas kanāliem vai piedāvāt Igaunijas oficiālo skatījumu uz lietām, bet gan piesaistīt skatītājus ar vietējām ziņām un stāstīt, kā cilvēki dzīvo Igaunijā, ko lielie Krievijas kanāli nevar izdarīt. Kaut gan kanāls īsajā pastāvēšanas laikā nav bijis veiksmīgs, tomēr tam ir būtiska nozīme mūsu drošības un ārlietu politikā. Kad mēs runājam ar amerikāņiem, vāciešiem un britiem, ka mums vajadzīga NATO sabiedroto spēku bāze un lielāka sabiedroto spēku klātbūtne, vienmēr izskan jautājums par to, ko mēs darām ar krievvalodīgās minoritātes integrāciju.
Kaut arī kanālam Igaunijā nav lielas ietekmes, ir svarīgi, ka tas ir, jo varam saviem sabiedrotajiem ar to apliecināt savu darbu integrācijas jomā. Mēs ne tikai aicinām sabiedrotos nākt ar saviem tankiem, bet strādājam arī pie savām “vājajām vietām”. “Pirmajam Baltijas kanālam” ir lielāka auditorija, tomēr jāatceras, ka “ETV+” izvēlējusies mērenus mērķus. Nebūs jau tā, ka ar kanāla izveidošanu vien situācija mainīsies. Ideja par šādu kanālu krievu valodā parādījās pēc tā dēvētā bronzas kareivja pārvietošanas 2007. gadā. Galvenais arguments pret kanālu bija, ka valstij pietrūkst naudas televīzijas saturam igauņu valodā, un skaidrs arī, ka Krievijas kanāliem ir vairāk līdzekļu un tie var veidot izklaides šovus, kas mazam igauņu kanālam nav iespējams. Vācijas “Deutsche Welle” “ETV+” ir piedāvājusi dokumentālās filmas. Ja mūsu amerikāņu sabiedrotie varētu kanālu nodrošināt ar Holivudas izklaides šoviem, tas varētu kļūt interesantāks.
