Kādas vēl jaunas atziņas par mūsdienīgām iespējām medicīnā esat guvis? 4
Pagājušā gada oktobrī man radās iespēja stažēties Francijā starptautiskās endoskopiskās ķirurģijas centrā CICE , kur ir lieliska laparoskopijas skola. Trīs gadus turēju īkšķi, lai uz turieni tiktu, jo cenšos sevi pilnveidot šajā jomā. Parasti mani sapņi piepildās.
Ārstiem jāmainās līdzi jaunajām tehnoloģijām un tāpēc pastāvīgi jāmācās. Agrāk cistu izgrieza ar visu olnīcu, bet mūsdienās saudzīgi izloba tikai nevēlamo veidojumu, neskarot veselos audus. Pirms daudziem gadiem dzemdes dobuma polipa gadījumā veica dzemdes abrāziju jeb tīrīšanu, bet tagad tikai histerorezektoskopiju, kas notiek redzes kontrolē.
Progresīvs pagrieziens medicīnā ir iespēja pārstādīt dzemdi. Kad Zviedrijā par to klausījos prezentāciju, visi aplaudēja, bet tad kāds no klausītājiem piecēlās un teica: “Super, jūs esat parādījuši, ka to var izdarīt sievietei, taču tagad pienākusi kārta vīriešiem!” Toreiz zālē sākās ovācijas un smiekli, tomēr ļoti iespējams, ka jau pēc gadiem desmit arī kungiem varēs veikt šādu operāciju.
Vai, jūsuprāt, medicīniskajā apaugļošanā ieņemtajiem bērniņiem jāzina, kā viņi radušies?
Cik zinu, skandināvu pacienti, kuri atbrauc pēc latviešu olšūnām un spermas, lielākoties bērniem noklusē, ka viņu bioloģiskais tētis vai mamma dzīvo Latvijā, taču, manuprāt, spēlei jābūt godīgai.
Ne jau atzīstot, ka bērniņš ieņemts mākslīgi, viņš tiek mazāk lolots vai tāpēc vecāki ir mazāk pilnvērtīgi. Ja neauglīgam vīrietim piedzimst dēls, pastāv liela varbūtība, ka arī viņam šī problēma nākusi mantojumā, tāpēc labāk zināt jau laikus.
Vai valsts sniedz pietiekamu atbalstu, lai varētu palīdzēt neauglīgajiem pacientiem?
Latvijā ir uzsākts grandiozs projekts – valsts finansētas medicīniskās apaugļošanas procedūras un tām 100% apmērā kompensēti medikamenti, par ko liels paldies bijušajai veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Tomēr tas jāpilnveido un jānovērš trūkumi – jāievieš vienota valsts rinda, jāsakārto donoru dzimumšūnu reģistrs. Likumi un noteikumi, kas regulē šīs procedūras, ir novecojuši, jo situācija ir mainījusies.
Vai, jūsuprāt, ir pareizi, ka valsts medicīnisko apaugļošanu apmaksā sievietēm tikai līdz 37 gadu vecumam?
Nezinu, kurš novilcis šādu nesaprotamu robežu. Manuprāt, ja šim nolūkam atvēlētais naudas daudzums ir ierobežots, prātīgāk būtu to tērēt, piedodiet, pacientēm līdz 30 gadu vecumam, kurām biežāk ir veiksmīgi rezultāti.
Kāda ir jūsu attieksme pret to, ka mazuļu laišana pasaulē tiek atlikta uz brieduma gadiem, kad izredzes arvien samazinās?
Reiz dzirdēju izteikumu, ka vīrietim līdz 30 gadu vecumam vajadzētu ar likumu aizliegt precēties, jo viņš tam nav morāli nobriedis. Es pats savu samērā agro laulību un mazuļu piedzimšanu nenožēloju, taču saprotu cilvēkus, kuri vēlas vispirms izveidot karjeru un tikai pēc tam radīt pēcnācējus.
Mūsdienās līdz ar medicīnas tehnoloģiju attīstību sievietēm ir iespēja nodot olšūnas klīnikā, kur tās sasaldē. Kad viņa pusmūžā ir izveidojusi karjeru un sastapusi savu sapņu princi, taču grūtniecība neiestājas, saņem savas 20 gadus jaunās olšūnas. Jau tagad diezgan daudzi vīrieši, kuriem nepieciešama ķīmijterapija un kuri nav līdz galam atrisinājuši pēcnācēju jautājumu, nodod spermu sasaldēšanai, lai izmantotu nākotnē, kad būs izveseļojušies.
Šogad esmu apņēmies pievērsties onkoloģisko slimnieču problēmām, jo pašlaik Latvijā sievietei, kurai atklāts audzējs, nav iespējams saglabāt olnīcu audus, lai vēlāk kļūtu par māmiņu ar savām olšūnām. Nedrīkst būt tā, ka, piemēram, meitenei, kam pusaudzes gados atklāj asinsvēzi, pēc ārstēšanās vairs nevar būt pēcnācēju.
Vai sieviete var pati ko darīt, lai nepieļautu neauglību?
Lielas problēmas var sagādāt dzimumdzīve bez prezervatīva ar nepazīstamu partneri. Vajadzētu izsargāties no seksuāli transmisīvajām slimībām, kas ir viens no saaugumu veidošanās, olvadu iekaisumu un neauglības iemesliem.
Daudzas nodara sev pāri, ielaižot slimību un atnākot pie ārsta tikai tad, kad iespējams palīdzēt vienīgi ķirurģiski. Piemēram, sākumā cistu var ārstēt bez skalpeļa, taču, ja vēders izaudzis kā grūtniecei, operācija nebūs saudzējoša. Ja miomas mezgls ir divreiz lielāks par dzemdi, visticamāk, vēlāk mazuli vairs nevarēs iznēsāt.
Cik bieži neauglības cēlonis ir aborts?
Priecājos, ka man vairs nav jātaisa aborti, taču, lai iegūtu ginekologa diplomu, no tā diemžēl nevar izvairīties. Bija laiks, kad no rīta grūtniecības pārtraucu, taču pēcpusdienā radīju jaunas dzīvībiņas. Nomierinājos, kad sapratu, ka esmu tikai instruments augstāko spēku rokās. Ne jau es piespiedu izdarīt abortu un arī nenoteikšu, vai piedzims mazulis.
Ir sievietes, kurām pēc jaunībā izdarīta aborta bērnu vairs nevar būt, bet citām nemitīgi iestājas nevēlamas grūtniecības. Neauglīgajām dzemdi mēdz salīdzināt ar tuksnesi, un runā, ka tām, kuras ik pa laikam paliek stāvoklī, tā ir pilna ar oāzēm.
