Pacienti par mākslīgo apaugļošanu maksā un, ja nerodas mazulis, iespējams, vaino arī ārstu. Kas nosaka šā procesa veiksmīgu norisi? 4
Divas nedēļas pēc embrija ievadīšanas dzemdē kļūst skaidrs, vai pasākums bijis veiksmīgs, taču arī tad ne vienmēr rezultāts ir bērna piedzimšana. Lai no divām šūniņām rastos jauns indivīds, jānotiek brīnumam, un embrijam katru dienu jākārto eksāmens, lai tiktu nākamajā klasē.
Katram no ārpusķermeņa apaugļošanas procedūru veidiem, kā arī dažādu vecumu pacientēm ir atšķirīgi rezultāti. Mūsu klīnikā vidējie veiksmes rādītāji ir tādi paši kā citur pasaulē. Mazuļi piesakās 30–40% gadījumu. Jaunām sievietēm grūtniecība iestājas biežāk.
Reizēm pusmūža pacientes mēģinu uzmundrināt, stāstīdams, ka manai vecākajai pacientei, kura pie mazuļa tika ar donores olšūnām un atkārtotu procedūru, bija 54 gadi. Viņas paraugs šajā ziņā savukārt bija slavenā dziedātāja Selīna Diona. Protams, rodas jautājums, vai šādā vecumā būtu jālaiž pasaulē pirmais bērniņš, taču es nedrīkstu būt soģis un atteikt palīdzību, ja vien nepastāv medicīniski šķēršļi.
Mēģinu pacientiem izskaidrot, ka dakteris nevar garantēt pozitīvu rezultātu. Mēs tikai palīdzam bērniņu ieņemt un varam atbildēt vienīgi par savu darbu. Reizēm veiksmīga ir jau pirmā, citkārt tikai piektā vai pat astotā reize, taču ne vienmēr tam ir izskaidrojums.
Toties man ir bijušas pāris pacientes, kuras ar slēgtiem olvadiem nesaprotamā kārtā dabiski palikušas stāvoklī.
Kā gadījās, ka apprecējāties ar konkurentu firmas embrioloģi Indru Dunduri?
Bijām pazīstami jau daudzus gadus un strādājām pie kopīga projekta par nepieciešamību veidot kopīgu rindu uz valsts finansētajām mākslīgās apaugļošanas procedūrām, kuras diemžēl joprojām nav. Tā kā mums kā pārim nebija labi strādāt konkurējušos uzņēmumos, viņa mainīja darbavietu un atnāca strādāt uz klīniku EGV.
Vai tad ir labi ar sievu visu laiku atrasties kopā?
Sākumā arī paši par to bažījāmies, taču bija dienas, kad darba laikā nemaz nesatikāmies, bet, kopš pagājušajā vasarā piedzima mūsu meitiņa Tīna, Indra ir bērna kopšanas atvaļinājumā. Turklāt es visu laiku nepavadu klīnikā. Pirms pāris gadiem Kuldīgas slimnīca uzaicināja mani palīgā operēt. Vasarā līdzīgu piedāvājumu izteica arī Vidzemes slimnīca, kur rezidentūras laikā piecus gadus biju dežurējošais ginekologs. Tagad, kā smejos, man katru mēnesi ir viesizrādes. Ceļos piecos no rīta un braucu ar savu tehniku un instrumentiem operēt, pacientēm nav jādodas uz Rīgu, kur izmaksas ir augstākas. Iegūstu arī pats, jo manā dzīvē nav rutīnas. Tur ir cits kolektīvs, citi pacienti un citas tehnoloģijas.
Esmu dzirdējusi, ka jūs vienīgais Latvijā veicat olvadu caurlaidības atjaunošanas operācijas. Pastāstiet par to sīkāk!
Šāda ideja radās 2009. gadā Londonā. Mēs, vairāki Latvijas ārsti, bijām turp aizbraukuši mācīties. Kāds no lektoriem rādīja dažādas trubiņas, ar kurām daļai pacienšu var atvērt olvadus, lai nebūtu jāveic medicīniskā apaugļošana. Daktere Astrīda Tirāne, kura man sēdēja blakus un kuru uzskatu par guru ginekoloģiskajā endokrinoloģijā, sacīja: “Arāj, šito Latvijā neviens nedara, tāpēc tev jāsaņemas!”
Olvadus nevar salīdzināt ar santehnikas caurulēm, jo tajos ir mazi matiņi, kas sinhroni kustas, nodrošinot dzimumšūnu un embriju transportam un attīstībai atbilstīgu vidi. Šis orgāns ir diezgan cimperlīgs, piemēram, neatgriezeniski to var sabojāt dažādas infekcijas.
Kad uzlabojās manas ķirurģiskās iemaņas, noskaidroju, kas tās par trubiņām, ar kurām iespējams ārstēt olvadus. Šī metode nav ļoti sarežģīta, un pieļauju, ka ginekoloģijas korifeji dara daudz komplicētākas lietas, taču, cik zinu, tieši šādas operācijas Latvijā neviens cits neveic. Savā ziņā darbojos pret klīnikas interesēm, kurā strādāju, jo mēģinu palīdzēt pacientēm palikt stāvoklī un iznēsāt bērniņu pašām. Lai arī cik droša un pārbaudīta būtu mākslīgā apaugļošana, tā pacientiem sagādā lielu stresu un trauksmi.
Tiklīdz iemācos ko jaunu, mani atrod sievietes, kurām varu palīdzēt. Pirmais triecienvilnis bija sešas slimnieces, no kurām vienai diemžēl nācās olvadus izņemt, jo tie nebija glābjami, savukārt citai jau pirmo trīs mēnešu laikā pēc operācijas iestājās grūtniecība.
Kad pēdējo reizi sastapu dakteri Tirāni, viņa stāstīja, ka vēl divas viņas pacientes pēc olvadu rekanalizācijas palikušas stāvoklī. Man vienmēr ir ļoti patīkami to dzirdēt.
