Savienoju šūniņas, rodas bērniņš. Saruna ar klīnikas EGV ginekologu Māri Arāju 4
Klīnikas EGV ginekologs Māris Arājs ir specializējies neauglības ārstēšanā un vēlas arvien apgūt ko jaunu. To apliecina viņa veiktās olvadu caurlaidības atjaunošanas operācijas, pēc kurām vairākām sievietēm piedzimuši bērniņi. Viņam ļoti patīk operēt un ir sapnis atvērt savu ginekoloģijas klīniku.
Kāpēc specializējāties ginekoloģijā?
Ārsts gribēju būt, jo bērnībā daudz slimoju un saskāros ar medicīnu kā pacients, bet ginekoloģiju izvēlējos mūsu ģimenes drauga ginekologa, medicīniskās apaugļošanas Latvijā aizsācēja Voldemāra Lejiņa ietekmē. Vēl mācoties ģimnāzijā, izstrādāju pētniecisku darbu par jauniešu kontracepcijas jautājumiem. Viņš sacīja: “Mācies medicīnu, un darbs tev būs!”
Daudzas sievietes nevēlas iet pie vīrieša ginekologa. Vai arī savā praksē esat saskāries ar šādu kautrību?
Pacientes var iedalīt divās grupās. Daļa labprātāk apmeklē ārsti sievieti, bet citas domā, ka vīrieši ginekologi ir daudz iejūtīgāki. Vairāk kautrējas vecāka gadagājuma pacientes. Reizēm viņām saku: “Darba laikā esmu tikai ārsts un nekas vairāk.” Nekad nevērtēju pacientes kā vīrietis. Citādi nemaz nebūtu iespējams strādāt.
Droši vien arī pašam darba gaitu sākumā bija mulsuma brīži…
Ja kāds ārsts apgalvotu, ka tādi nav piedzīvoti, viņš melotu. Kad pieņēmu pirmo pacienti, biju mazliet nobijies un neveikls, tāpēc ginekoloģiskais spogulis nokrita zemē. Vienmēr atcerēšos arī advokāti no Norvēģijas, kurai bija veiktas jau vairākas nesekmīgas mākslīgās apaugļošanas procedūras, bet man, darot to pirmo reizi mūžā, izdevās, un viņai piedzima dēls. Zēnam deva vārdu Kristofers. Protams, pēc tam, kā visiem kolēģiem, sekoja arī neveiksmīgi gadījumi.
Esat darbojies arī onkoloģijas jomā. Kāpēc tomēr izvēlējāties specializēties neauglības problēmu risināšanā?
Tas nebija tāpēc, ka onkoloģija interesētu mazāk. Man ļoti patīk operēt, un onkoloģijas centrā divu gadu garumā bija ļoti plašas iespējas. Spriedze, kamēr pieradu pie šīs gaisotnes, bija liela, tomēr man šis darbs patika. Centos palīdzēt slimniecēm pēc labākās sirdsapziņas.
Kad nonācu krustcelēs un vajadzēja izvēlēties, vai strādāt valsts sistēmā, kur ārstu neuzskata par vērtību, vai daudz sakārtotākajā privātajā medicīnā, izvēlējos pēdējo variantu. Arī ginekoloģijā iespējams ar pilnu sparu nodarboties ar manu sirdslietu – laparoskopiskajām un histeroskopiskajām operācijām, kas bieži palīdz atrisināt neauglības problēmas.
Ja nav pēcnācēja, vīrietim vispirms rodas aizdomas par sievietes neauglību. Droši vien tās ne vienmēr ir pamatotas…
Zelta likums ir vispirms pārbaudīt partneri un tikai tad izmeklēt dāmu. Reizēm pat ārsti aizmirst: lai iestātos grūtniecība, vajadzīgs arī vīrietis. Kad sieviete pārbaudīta no matu galiņiem līdz papēžiem, nekādu vainu neatklājot, izrādās, ka kungam nav veikta spermas analīze, kas bieži vien uzreiz sniedz atbild uz jautājumu, kāpēc nav pieteicies bērniņš.
Daži uzskata, ka ārpusķermeņa apaugļošana ir rīkošanās pret Dieva gribu. Vai kādreiz esat par to aizdomājies?
Neuzskatu, ka piemānu dabas likumus. Starp dabisko un medicīniski radīto grūtniecību ir tikai viena atšķirība – sievišķās un vīrišķās šūniņas tiek savienotas mākslīgi. Ja augstākie spēki bērniņu nav lēmuši, nekas nesanāks pat par spīti visām pūlēm.
