
Zuze Krēsliņa-Sils, Latviešu kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde: “Es vērtēju jaunās un vecās trimdas attiecības un sadarbību Vācijā kā labas. Mans skata punkts pēdējos gandrīz 40 gadus bijusi Minsteres latviešu sabiedrība. Es uzaugu Amerikā, Nujorkā, un, kad 1976. gadā ierados strādāt Minsteres latviešu ģimnāzijas internātā, tad nenoliedzami manīju, ka vietējā vide nav tāda pati kā mana bērnības vide. Un šodien ir līdzīgi – cilvēki, kas uzauguši citur, redzēs citus mazliet citādi. 11
Kad atbrauc uz Minsteres ģimnāziju kaut kādi raibi putni no Amerikas, skaidrs, tie nečivinās tieši tā, kā to dara Vācijā. Tad piebrauc klāt jauna grupa no Latvijas, kas, uzaugot Latvijā, nav spēlējusi to pašu trimdas spēlīti, kā pats esi darījis, un, ak vai, atkal visi ir citādi! Ne sliktāki, ne labāki, bet citādi! No vecās pamattrimdas Minsterē šodien vairs nav tikpat kā neviena – tas ir citādi nekā Amerikā, kur latviešu sabiedrībā vēl pārsvarā dominē vecās trimdas struktūras. Minsterē un Eiropā ir tūkstošiem “īsteno latviešu”, tieši no Latvijas, kas nav gadiem ilgi spēlējušies virtuālā Latvijā kā es, un skaidrs – tie bieži blisina acis nesapratnē, ka es neko taču nesaprotu, piemēram, pētersīļus jaucu ar burkānu lakstiem! Bet tas jau ir tieši tas, kas ir interesanti – kā šīs dažādās grupas saaužas, sadziedas, sadzīvo.
Varētu interesanti aprakstīt fāzes jaunpiebraucēju pārejā – apžilbšana, Sprīdīšceļojums, iekļaušanās, dēkas, cīnīšanās un parasti tomēr arī atkrišana atpakaļ pie savējiem.”
Indulis Bērziņš, “Daugavas vanagu Vācijā” valdes priekšsēdis: “Šobrīd latviešu kopienās ārpus Latvijas vairs reti kur latvieši dalās vecajā trimdā un jauniebraucējos. Ja, piemēram, latviešu centrā “Bērzaine” notiek dievkalpojumi vai citi sarīkojumi, tad tos apmeklē latvieši ar līdzīgām interesēm, un nevienā brīdī nav pat iemesla kaut kā dalīties. Mēs apzināti vairs pat nelietojam vārdus “vecā trimda” vai “emigranti”, jo tie ir šķeļoši. Mēs visi esam latvieši, daļa no Latvijas tautas, vienalga, kurā pasaules malā pašreizējā brīdī mēs atrodamies. Latviešu centrs “Bērzaine” ir labs piemērs – lai tas šobrīd veiksmīgi strādātu, mūsu komandā ir latvieši no visām paaudzēm, sākot no skoliņas bērniņiem, kas līdzdarbojas dažādu sarīkojumu norisē, līdz “Daugavas vanagu Vācijā” dibinātājiem, no kuriem daudziem jau ir 90 un vairāk gadu. Tās jau ir piecas paaudzes.”