Elīza Zikmane, mācītāja Anglijā: “Kopš Latvija atguvusi neatkarību un iekļāvusies kā pilntiesīga locekle citu valstu saimē, nozīmīgākais politiskais trimdas mērķis ir izpildīts, priekšplānā izvirzījušies jauni, uz kultūras un valodas saglabāšanu vērsti uzdevumi, kas lielā mērā ir kopīgi ar to latviešu sabiedrības daļu, kas svešumā devusies pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Daudzus no viņiem vairs nevar saukt par jauniebraucējiem, jo tie mītnes zemēs bijuši – cits desmit, cits jau divdesmit gadu – un jau iedzīvojušies. Tur dzimuši un auguši vai vēl aug viņu bērni. Lai arī daudziem neiet pie sirds arvien biežāk lietotais vārds “diaspora”, tomēr tas labāk raksturo daudzas latviešu kopības ārpus Latvijas. 11
Otrkārt, ne vien politiskā, bet arī ekonomiskā un sadzīviskā situācija pēdējos gadu desmitos ir ļoti mainījusies, jo sevišķi Eiropā. Latvieši aktīvi izmanto ceļošanas iespējas, kas tagad tiem pavērušās. Gan no Latvijas braucot viesos, iepazīstot citas zemes un to kultūru, gan no mītnes zemēm regulāri apciemojot dzimteni. Tas ir veicinājis informācijas apriti, viedokļu apmaiņu un redzesloka paplašināšanos daudzās sabiedrības sfērās.
Treškārt, tas, ka latvieši Lielbritānijā dzīvo šīs valsts multikulturālā vidē, manuprāt, palīdz viņiem būt atvērtākiem, meklēt un atrast saprašanos un kopīgus mērķus. Darāmā latviešu sabiedrībā Lielbritānijā ir daudz. Tieši kopējs darbs vislabāk izkliedē aizspriedumus un maldīgus priekšstatus.
Ceturtkārt, savstarpējs atbalsts ir palīdzējis celt latviešu pašapziņu un drošības sajūtu.”
