Noticis fundamentāls pavērsiens 11
Diasporas vēstnieks Pēteris Elferts stāsta, ka viņš nelieto terminus “vecā trimda” vai “jaunā emigrācija”: “Noteikti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir noticis fundamentāls pavērsiens jeb “klikšķis” – būtiski ir pateikt, ka esam latvieši un ārzemēs ir daļa no Latvijas tautas: tagad vairs nav “mēs” un “jūs”, ir tikai “mēs”. Ir Latvijas tauta un Latvijas diaspora. Un arī tīri pragmatiski raugoties, ir jāturas kopā! Piemēram, Lielbritānijā tie latvieši, kas būvējuši organizāciju namus, vairs tos nevar paši uzturēt. Viņiem ir vitāli svarīgi iesaistīt jaunos, lai šos latviešu īpašumus varētu uzturēt un lai tie būtu darboties spējīgi. Bet daudzos gadījumos jau ir par vēlu: tie, kuri tagad aizbraukuši no Latvijas uz Lielbritāniju, nav paguvuši nopelnīt tik lielu kapitālu, lai varētu to ieguldīt sabiedriskās ēkās. Man nepatīk arī, ka lietojam apzīmējumus “Amerikas latvietis” vai “Austrālijas latvietis”; ir latvieši Amerikā, latvieši Austrālijā, latvieši Vācijā utt. – vārdu sakot, ir latvieši ārvalstīs uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Mūsu tauta nav tik liela, lai mēģinātu vēl to saskaldīt mazākos gabalos!”
Padomjlaikos ideologi šejieniešiem “potēja” neuzticēšanos un nosodījumu pret tiem, kas bija devušies uz Rietumiem. Varbūt šīs padomju okupācijas sekas jau esam daudzmaz pārvarējuši, bet darāmā attiecību kopšanā aizvien netrūkst. Filozofe Skaidrīte Lasmane mudina citam pret citu būt labvēlīgākiem un aicina pārdomāt, vai esam pateikuši pienācīgu paldies bijušajiem trimdiniekiem par politisko cīņu un par veikto Latvijas kultūras saglabāšanā: “Viņu nopelni ir ļoti lieli. Ārzemēs izdeva gan tautasdziesmas, gan citas grāmatas. Jāsaka viņiem paldies par kultūras tradīciju turpināšanu un uzupurēšanos.” Sākumposmā pēc valsts neatkarības atgūšanas ārzemju latvieši šeit arī mēģināja iedibināt labu pārvaldību, palīdzēja ar padomiem Latvijas bankai un augstskolām. Joprojām ārzemēs daudzi ziedo gan Latvijas trūcīgo ģimeņu atbalstam, gan jauniešu stipendijām.
