Tautu nevar skaldīt “vecajā trimdā” un “jaunajos emigrantos”, uzskata ārzemju latvieši 11
“Vecā trimda”, “jaunā emigrācija”, “Amerikas latvietis” vai “Austrālijas latvietis” – šādi jēdzieni joprojām daudz tiek lietoti, runājot par latviešiem ārvalstīs. Dažs to izsaka nicīgi, cits – neitrāli, neko ļaunu nedomājot. Nesen arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags izteicās, ka “vecā trimda” jaunos emigrantus uzreiz nepieņemot par savējiem. Vai un kāpēc šāda dalīšanās joprojām ir, par to viedokļi ir dažādi. Vienlaikus izskan arī secinājums, ka mūsu tauta nav tik liela, lai mēģinātu vēl to saskaldīt mazākos gabalos.
Diskutēs par baznīcas lomu sabiedrībā
Pērn 1. novembrī “LA” publikācijā “Septiņi luterāņu mācītāji: “Sadalītā baznīca atkal jāapvieno”” rakstīju par ierosinājumu veidot latviešu luteriskās baznīcas vienības atjaunošanas darba grupu, kurā darbotos šejienes baznīcas un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) pārstāvji. “Mums ir uzskatu atšķirības, taču vienmēr esam uzturējuši labvēlīgi sadarbīgas un cieņas pilnas attiecības,” komentējot vēstuli, toreiz sacīja LELB arhibīskaps J. Vanags, akcentējot, ka “darbojas abu baznīcu Sadarbības padome, kas visu šo laiku sanāca apmēram reizi divos gados un gatavojas to darīt turpmāk”.
Kas ir noticis tālāk? Septiņu mācītāju vēstuli apsprieda arī ārpus Latvijas – paziņojumā LELBĀL Virsvaldes prezidija un virsvaldes vārdā arhibīskape Lauma Zušēvica rakstīja: “Mēs šobrīd ceram, ka LELB vadība atsauksies vēstulē izteiktam aicinājumam atsākt LELB un LELBĀL sadarbības darbu, kopīgi veidojot jaunu komisiju, kurā tiktu pārstāvētas ne tikai abu Baznīcu augstākās vadības cilvēki, bet arī LELB un LELBĀL garīdznieki un laicīgie draudžu pārstāvji.”
LELB Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers atzīst, ka sadarbība ar ārpuslatvijas baznīcu beidzamos gados esot “iestrēgusi”, bet mudinājums šo darbu aktivizēt esot labs. Pagaidām jauna komisija sadarbībai nodibināta nav. Torņakalna baznīcas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs, kurš bija viens no septiņiem vēstules autoriem, stāsta, ka domubiedri iecerējuši 27. februārī Lutera draudzes namā sarīkot diskusiju par baznīcas lomu sabiedrībā – kādu to redz gan paši luterāņi, gan sociologi un reliģiju pētnieki.
Minētajā “LA” publikācijā arhibīskaps Jānis Vanags izteica arī pārdomas, kas skar ne tikai baznīcu attiecības, bet arī Latvijā dzīvojošo un uz citām valstīm aizbraukušo tautiešu skatu vienam uz otru. “Arī mūsdienās latviešu “vecā trimda” jaunos emigrantus nemaz tā uzreiz nepieņem par savējiem. Ir psiholoģisku, kultūras un baznīcā arī teoloģisku atšķirību robeža, kuru varam nožēlot, bet nevaram ignorēt,” sprieda Vanags.
Mana žurnālistiskā pieredze, jau teju 20 gadus rakstot par latviešiem ārzemēs, gan liecina, ka 25 gadu laikā šī plaisa starp tautas daļām “šeit” un “tur” ir rukusi, un Vanaga piesauktās “vecās trimdas” sen dibinātajās organizācijās tagad daudzi “jauniebraucēji” ne vien aktīvi darbojas, bet arī tiek ievēlēti to vadībā. Ko saka citi?
