“Konservatīvie” savas nišas meklējumos, Bordānam nākoties “iemantot daudzus un dusmīgus ienaidniekus” 125
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz partijas nosaukumā “Konservatīvie” atspoguļoto ideoloģiju politiskais spēks kampaņā nav licis uzsvaru. “Konservatīvie” par vienu no savām prioritātēm joprojām uzskata “bezkompromisa tiesiskumu”, ieskaitot cīņu pret pašu pārvaldītās valsts izzagšanu un korupciju.
Šajā ziņā “Konservatīvie” drīzāk konkurē ar “Jauno Vienotību”, nevis ar Nacionālo apvienību (NA). Taču vienlaikus partija cenšas nepazaudēt arī nacionāli noskaņoto vēlētāju un, tāpat kā NA, programmā uzsver gatavību nodrošināt pāreju uz izglītību latviešu valodā visos izglītības līmeņos; vieni no pirmajiem tie sāka runāt par Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu.
Programmā “Konservatīvie” sola dubultot ģimenes valsts pabalstu, kā arī uzsver, ka politiskā spēka līderu pašu ģimenēs ir trīs bērni. Stipru ģimeņu veidošana ir arī viena no NA prioritātēm.
Taču paliek iespaids, ka “Konservatīvie” ir savas nišas meklējumos, jo aktīvi aģitēja par Saeimā Civilās savienības likumu. To kā variantu Satversmes tiesas sprieduma izpildei iesniedza “Konservatīvo” priekšsēža, tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, bet partija par likuma pieņemšanu parlamentā cīnījās pat aktīvāk nekā liberālie spēki.
Daļa partijas atbalstītāju šīs aktivitātes nesaprata, kā liecināja komentāri sociālajos medijos.
“Konservatīvie” ir viena no retajām partijām, kurai uz katrām vēlēšanām ir konkrēts plāns, kura izpildi pēc četriem gadiem ir iespējams novērtēt. Iepriekš vēl kā Jaunā konservatīvā partija tā 2018. gadā pieteica plānu “3 x 500”, kura īstenošana ceturtajā Saeimas gadā ir pabeigta.
Partija solīja minimālo algu 500 eiro apmērā, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un pensijām – 500 eiro.
Tagad partijai ir plāns “3 x 750”, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu algām un minimālo algu – 750 eiro, kā arī vidējo pensiju – 750 eiro apmērā.
“Konservatīvie” sevi piesaka sevi ar programmu “10 x 10” – tā paredz panākt, ka 10 gados Latvija iekļūst 10 attīstītāko Eiropas Savienības valstu vidū.
Reitingi zemi
Neraugoties uz darbu valdībā un Saeimā, no 12 partijām, kuras varētu pacīnīties par iekļūšanu 14. Saeimā, pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma jūlijā veiktajā SKDS aptaujā “Konservatīvie” bija pēdējā vietā – par to bija gatavi balsot 2,4%.
Jāatceras, ka pirms četriem gadiem vēl kā Jaunā konservatīvā partija (JKP) tā bija viena no divām izvēlēm (otra bija “KPV LV”, abi politiskie spēki katrs ieguva 16 mandātus Saeimā) tiem, kuri nevēlējās balsot par valdības partijām, bet tagad tā pati ir viena no četrām koalīcijas partijām.
Taču agrāko retoriku politiskā spēka līderi – īpaši partijas priekšsēdis J. Bordāns – nav daudz mainījuši.
Piemēram, “Konservatīvo” izplatītajā priekšvēlēšanu avīzē, kura pieteikta ar moto: “Darām, un Latvija mainās”, ir kritizēti ne tikai oligarhi.
Tur arī par partneriem valdībā, kad runa ir par cīņu pret korupciju, var lasīt šādus J. Bordāna vārdus: “Par Nacionālo apvienību un “Attīstībai” man nav ilūziju, bet sāpina tas, ka “Vienotība” aktīvāk nenostājas taisnīguma pusē. Mēs varētu izdarīt daudz vairāk, ja “Vienotība” rīkotos aktīvāk.”
Tiesa, labklājības ministrs Gatis Eglītis savukārt sarunā ar “Latvijas Avīzi” slavēja sabiedrotos valdībā. Pateicoties partiju spējai saprasties, šai valdībai esot izdevies daudz paveikt, īstenojot arī vairākas “Konservatīvo” apņemšanās, piemēram, izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, īstenojot ostu reformu, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Lūgts skaidrot iespējamos zemā reitinga iemeslus, G. Eglītis atgādināja, ka arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām JKP reitings bija ap 3%. “Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka viņa teiktais saskan ar 2018. gada augustā veikto SKDS aptauju.
“Mēs nebaidāmies darīt. Citas partijas varbūt vairāk domā, kā tas izskatīsies no malas,” pieļāva G. Eglītis.
Saeimā iepriekš ieveda citi līderi
Pilsētu svētkos un citviet izplatītajā partijas reklāmas avīzē J. Bordāns pasludina “Konservatīvos” par “morāles kompasu Latvijas politikā”. Tuvojoties vēlēšanām, sociālajos tīklos gan ir nereti apšaubīta arī vairāku “Konservatīvo” politiķu morāle.
J. Bordānam ir skaidrojums arī tam, jo partijai savas aktīvās pozīcijas dēļ nākoties “iemantot daudzus un dusmīgus ienaidniekus – tas nozīmē būt gatavam, ka tavus draugus un kolēģus apmelos un pazemos visi, kuru cerētās nelikumības esi apturējis”.
Nesaucot nevienu vārdā, viņš rada iespaidu, ka visapkārt ir tikai “sliktie”, ko pastiprina kāds J. Bordāna ieraksts tviterī: “Ja Saeima ir zemeņu spainis, tad “konservatīvie” ir cukurs, kas neļauj ogām sapūt un sabojāt citas ogas.
Visi zina, ka nedrīkst kukuļot Ceļu policiju, bet nedrīkst arī balsot par politbiznesmeņiem. Blēžu mīlēšana maksā pārāk dārgi mums katram.”
Iespējams, te arī var rast skaidrojumu, kāpēc “Konservatīvie” ir pazaudējuši daļu savu vēlētāju. Daudzi 2018. gadā par to balsoja kā par jaunu politisko spēku, kas nomainīs pie varas esošos.
Taču valdības partijai vēlētājus ar šādu retoriku ir grūtāk uzrunāt, pat ja daļa solītā ir izpildīta, jo Zaļo un zemnieku savienības atstāšanu opozīcijā tiešām panāca JKP. Vēl jāatceras, ka toreiz komandas galvgalī bija citi līderi – bez J. Bordāna tur vēl bija Juta Strīķe, kura ir aizgājusi mūžībā, kā arī Juris Jurašs, kurš šogad nolika Saeimas deputāta mandātu.
Kandidātu sarakstā ir norādīts, ka J. Jurašs ir Ukrainas brīvprātīgo bataljona karavīrs. Taču pirms tam J. Jurašs bija Saeimas frakcijas vadītājs, bet to pat varēja nepamanīt, jo viņa vietā pārsvarā runāja vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans, kurš tagad vada frakciju, un viņu var uzskatīt par vienu no faktiskajiem partijas līderiem.
Grib iedot atelpu izglītībai
Sasaukuma laikā partija nomainīja savu izglītības un zinātnes ministri, kas sākumā bija Ilga Šuplinska – pēc šīs rokādes viņa no partijas aizgāja. Tagadējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece startēs Rīgā ar pirmo numuru.
Viņa preses konferencē solīja: “Gribam iedot atelpu izglītībai no reformas, jo nozare ir nogurusi, ka līdz ar jaunu ministru iesāktās reformas tiek paslaucītas zem tepiķa.” Ar otro numuru Rīgā ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits. J. Bordāns ir pirmais Vidzemē, bet otrais – J. Jurašs.
Latgales saraksta līderis ir Balvu novada deputāts, tieslietu ministra padomnieks Aldis Bukšs, kurš pieteikts arī kā rakstnieks. Otrais ir Saeimas deputāts Juris Rancāns.
Zemgales sarakstā pirmais ir labklājības ministrs G. Eglītis, aiz kura seko Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš.
Kurzemē pirmie ir Saeimas deputāti K. Feldmans un Uldis Budriķis. Kurzemē ar ceturto numuru kandidē arī viens no Aivara Lemberga oponentiem, Ventspils domes deputāts Bruno Jurševics.
Latgales saraksta līderis A. Bukšs ir viens no trijiem pašvaldību deputātiem, kurš strādā tieslietu ministra birojā. Uz Saeimu Vidzemē startē tieslietu ministra biroja vadītājs, Ķekavas novada deputāts Andris Vītols un tieslietu ministra padomnieks, Ādažu novada priekšsēdētāja vietnieks Imants Krastiņš.
“Konservatīvo” rezultātus pērn pašvaldību vēlēšanās varēja vērtēt kā pieticīgus, ja salīdzina ar pārējām valdības partijām. Taču kandidātu sarakstā iekļauti 17 vietējie deputāti, no kuriem vairāki ieņem vadošus amatus – Vidzemes sarakstā ir Alūksnes novada priekšsēdētāja vietniece Līga Langrate, Gulbenes novada priekšsēža vietniece Guna Švika, Limbažu novada mēra vietnieks Māris Beļaunieks.
Zemgalē kā ceturtais sarakstā ir Jēkabpils novada priekšsēdētāja vietnieks Aivars Vanags.
“Konservatīvo” sarakstā ir arī cilvēki, kas nav redzami aktīvajā politikā – viņu vidū var minēt zemnieku saimniecības “Pulkas” īpašnieku Jāni Rukšānu, Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Raiti Sijātu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ekspertu Jurģi Īvānu. Vidzemē ar piekto numuru kandidē kinorežisors Ivars Zviedris.
Pats nestartē, bet aicina politikā jaunos
No Rīgas domes deputātiem pašvaldībā gatava palikt tikai Linda Ozola, jo pārējie trīs domnieki – Jānis Ozols, Valters Bergs un Dāvis Stalts – kandidē uz Saeimu.
Uz Saeimu atkārtoti startē arī gandrīz visi tagadējie parlamentārieši, izņemot divus – Dagmāru Beitneri-Le Gallu un Reini Znotiņu. Jau pieminētajā “Konservatīvo” priekšvēlēšanu reklāmas avīzē ir gara intervija ar R. Znotiņu, kuras ievadā viņš saka: “Tiešām uzskatu, ka politikā ir laiks ienākt jauniem, mūsdienīgi domājošiem cilvēkiem, lai mēs kā valsts un tauta būtu pasaules mērogā konkurētspējīgi.”
Taču pats viņš ir izdarījis citu izvēli, kas, iespējams, noticis jau pēc šīs intervijas.
“Latvijas Avīze” sazinājās ar R. Znotiņu, kurš ir jaunākais Saeimas deputāts. R. Znotiņš no partijas neesot izstājies, bet turpināšot aktīvi darboties arī nevalstiskajās organizācijās.
“Publiskajā sektorā savu laiku būšu nokalpojis. Man ir tikai 30 gadi. Mums katram vajadzētu sev pavaicāt, vai tiešām visu dzīvi vajag pavadīt aktīvajā politikā. Ir veselīgi saglabāt dažādas opcijas, lai darbs Saeimā nav vienīgā izvēles iespēja, lai cilvēks nekļūst atkarīgs no šī darba,” tagad sacīja R. Znotiņš.
Viņš atgriezīšoties privātajā sektorā, kur vēloties iegūt jaunu enerģiju un pieredzi, un tad 40 gadu vecumā, iespējams, varēšot atgriezties arī politikā. R. Znotiņš bija Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs laikā, kad ministriju vadīja I. Šuplinska, ar kuru reizē viņš amatu atstāja.
Saeimā R. Znotiņš vada Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kā arī ir Informācijas tehnoloģiju un inovatīvās uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētājs.
