Bukonts: Mežistrādātājus dzen ārā no mežiem 42
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Šogad, tāpat kā jau gadu desmitiem iepriekš, meža nozare bija būtisks balsts Latvijas ekonomikā, tomēr šogad piedzīvotā pandēmija kārtējo reizi pierādīja, ka grūtos brīžos varam paļauties tikai paši uz sevi,” tā aizejošo 2020. gadu vērtē Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Artūrs Bukonts.
Viņš akcentē, ka jau kopš vasaras vidus, kad reāli varēja sākt novērtēt pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijas vadošie ekonomisti kā galveno glābiņu līdzās pārtikas ražošanai vienbalsīgi minēja arī kokapstrādi.
Gada pieaugums abām nozarēm oktobrī bija lielisks – attiecīgi 2,5 un 8,2%. Vietā atcerēties, ka šādi rezultāti nebūtu iespējami, ja lauksaimniecība un mežsaimniecība nespētu sagādāt ražotājiem izejvielas un izejmateriālus.
Vismaz 2020. gadā tas izdevās. Tomēr, skatoties uz 2021. un tālākajiem gadiem, pastāv liela iespēja, ka paši savām rokām šīs nozares sāksim žņaugt, neapzinoties tālejošās sekas uz mums visiem, uzskata A. Bukonts.
Pieaugošā sāpe – mikroliegumi
Neskatoties uz to, ka Latvijas meži tādi, kādi tie ir šodien, ir cilvēka darbības rezultāts, mežizstrādātājus no tiem dzen ārā, uzskata A. Bukonts.
Viņaprāt, “zaļās ideoloģijas eksperti” būtībā atņem cilvēkiem īpašumus, liedz tajos saimniekot. Piemēram, mazajam ērglim vien šā gada laikā izveidoti jau ap 170 mikroliegumiem 1200 ha platībā (salīdzinājumam – 2017. gadā no jauna izveidoti tikai septiņi šādi mikroliegumi).
Tas notiek, neskatoties uz to, ka sugas aizsardzības plānā ir teikts, ka mazajam ērglim Latvijā kopš 1988. gada ir stabila populācijas dinamika.
Nupat tiek virzīts arī dzeņu sugu aizsardzības plāns, kurā katra baltmugurdzeņu pāra aizsardzībai prasa veidot 60 līdz 300 ha liegumu.
Salīdzinājumam – vienam pārim tiek pieprasīti no 80 līdz 400 standarta futbola laukumi.
“Un te ir vietā atgādināt, ka liegumu veidos vietā, kur dzenis dzīvo, tātad līdzšinējā meža apsaimniekošanas prakse ir radījusi labvēlīgus apstākļus. Turpmāk gan saimniekam tur labāk būs nerādīties.”
Vienlaikus A. Bukonts uzskata, ka mikroliegumu problēma, lai cik liela, tomēr var izrādīties mazākā sāpe nākamajā gadā.
Proti, Eiropas projekta ietvaros ar valsts atbalstu ir “saskaitīti” tuvu pie 300 000 hektāru meža zemju, kas atbilst ES nozīmes biotopu kritērijiem. Un sagaidāms, ka zaļo filozofija šajās platībās liks pieprasīt kārtējos liegumus.
“Es pat nesākšu šo skaitli pārvērst futbola laukumos, jo mazajai Latvijai tas ir grandiozs cipars, pat zinot, ka turpat pusē zemes mums ir mērķtiecīgi audzēts mežs.”
Draud vēl viens liegums
Bet ar hektāriem ir par maz. Ja nu gadījumā meža nozare vēl atrod, kur strādāt, tad varētu tikt radīts jauns liegums – kad strādāt. To paredz pilnīga mežkopības un mežizstrādes lieguma pieprasījums uz trim mēnešiem pavasarī, kuru virza Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Iniciatīva patlaban iesniegta Saeimā. Mežizstrādātāji uzskata, ka iniciatīvas iesniedzēji paļaujas uz to, ka, pilnībā apturot mežizstrādes sektoru uz šo laika posmu, ietekme būs krietni lielāka un ilgtspēlējošāka.
“Pirmkārt, lai uz 1. aprīli pilnībā apturētu darbu mežā, mežizstrāde ir jābeidz krietni ātrāk – koki vēl ir jāpieved pie ceļa un tad no meža jāpiegādā kokapstrādes uzņēmumiem. Otrkārt, pēc šāda dīkstāves perioda, lai uzsāktu darbu ar pilnu jaudu, atkal nepieciešams laiks.
Treškārt – mežsaimniecību visu gadu ietekmē laikapstākļu faktors, īpaši jau ziemas, kas bija tradicionālais laiks meža darbu veikšanai, iztrūkums.
Ceturtkārt – vai ir zināmas daudzas globālajos tirgos spēlējošas nozares, kur tirgus dalībnieki var tā uz pusgadu klientiem neko nepiegādāt, kamēr viņu konkurenti brīvi strādā?
Un tas viss, lai novērstu mežsaimniecības radītos traucējumus 0,7% meža platību pavasarī. Jo ar jau esošajiem ierobežojumiem tieši tik maz meža zemju šajos trīs mēnešos saskaras ar mežsaimnieciskajiem darbiem.”
Stāsts ne tikai par mežizstrādi
Jāuzsver, ka iepriekšminētās samilzušās problēmas nav stāsts tikai par mežizstrādi, bet gan par visu nozari un pat vairāk, norāda A. Bukonts.
Ja nestrādā meža mašīnu operatori, nestrādās arī kokvedēju vadītāji, apaļkoksnes uzmērītāji, kokapstrādes iekārtu operatori, produkcijas šķirotāji, iepakotāji. Arī mēbeļu un būvizstrādājumu galdnieki, dizaineri, grāmatveži un visas tās profesijas, kas kopumā veido ap 40 000 nodarbināto meža nozarē.
Savi izaicinājumi būs vēl citiem 40 000 nodarbināto, kas ir saistīti ar meža nozari, sniedzot tai dažādus pakalpojumus transporta, loģistikas, informācijas tehnoloģiju, izglītības un zinātnes jomās un citur.
“Ceru, ka to novērtēs gan sabiedrība, gan lēmumu pieņēmēji, kas šogad saskaras ar to, ko meža nozare piedzīvo jau ilgstoši, – zinātnes noliegumu un sazvērestības teoriju uzplaukumu.
Atveram acis – mūsu labklājība ir tieši atkarīga no tā, cik racionāli spējam apsaimniekot īpašumus, radot vērtību gan uz lauka, gan mežā, kuru tālāk pārvērst cilvēkiem nepieciešamos produktos, nevis no tā, cik eiro dabas izsaimniekošanas projektos apguvušas zaļās organizācijas,” rezumē A. Bukonts.
