Savaldies, saproti, sadarbojies! 5 likumi šķirtiem vecākiem, lai bērns ciestu mazāk 0
Laulības šķiršana – ļoti sarežģīts jautājums. Katra situācija ir atšķirīgas, un neviena laulības šķiršana nelīdzinās citai. Lai gan tagad tā kļuvusi par gandrīz normālu parādību, mazāk sāpīgs šis process nav kļuvis nevienam.
Šķiršanās skar ikvienu ģimenes locekli, un tādā vai citādā veidā saistīta ar neiedomājamu stresu pat tad, ja norit klusi un gandrīz “draudzīgi”.
Kā jau saprotams, visu šo procesu īpaši smagi pārdzīvo bērni. Nevajag domāt: ja bērns vēl ir mazs, viņš neko nesaprot. Tā ir ilūzija – arī tad, ja bērns nesaprot vārdus, viņš sajūt atmosfēru, kas valda mājā un vecāku starpā.
Tāpat nevajadzētu domāt, ka pilngadīgie bērni šķiršanos pārcieš vieglāk, bez sekām, tā arī ir ilūzija: viņi piedzīvo to pašu stresu un varbūt pat vairāk nekā mazie bērni. Tā nav vienkārši atsevišķa raksta tēma, bet gan prasās pēc pamatīga pētījuma. Tāpēc atgriezīsimies pie šī raksta tēmas.
Tātad pēc šķiršanās vecāki turpina sazināties par dažādiem jautājumiem: kopīgo bērnu izglītība, uzturnauda, kopīgs īpašums utt.
Lai bērni (un arī jūs paši) neciestu no attiecībām, kuras neizdevās, būtu jāievēro tikai pieci pamatnoteikumi, kurus tālāk aplūkosim.
Kā saukt vecākus vai jēdzienu sajukums
Kā mēs zinām, ne visas attiecības beidzas laimīgi. Kā likums, “beigas” tuvojas visai ģimenei ilgā un grūtā procesā. Tādējādi bijušajiem partneriem veidojas sarežģītas attiecības, viņi nav labās domās viens par otru.
Svarīgi atcerēties: kad pāris izjuka, viņi pārstāja būt vīrs un sieva, bet nepārstāja būt mamma un tētis. Tas ir, domās, vārdos un darbos, ir pilnīgi nepieņemami saukties citādi, ja runa ir par bērnu. Arī uzvedībai jābūt atbilstošai. Pateicoties tam, bērns saņems daudz mazāku “triecienu” no vecāku attiecību sabrukuma.
Vecāku komunikācija
Daudzi šķirtie pāri uzskata: bērnam ir svarīgi sazināties ar abiem vecākiem, neatkarīgi no tā, pie kura no vecākiem bērns palicis dzīvot. Doma brīnišķīga, bet ir kāds klupšanas akmens: normālai bērna audzināšanai ir svarīgi, lai arī vecāki komunicē viens ar otru. Kaut vai par bērnu un viņa audzināšanu. Un vēl svarīgāk, kā viņi to dara!
Tiem, kuri nevar atrast kopīgu valodu ar bijušo laulāto, neizbēgami rodas, piemēram, tāda situācija – māte “nevar tikt galā” ar bērnu pēc tam, kad viņš kādu laiku ciemojies pie tēva. Pie tēva bērnam izveidojās savs dienas režīms, viņš ēda noteiktā laikā, varbūt tēvs atļāva ilgi palikt nomodā u.tml.
Pēc atgriešanās mājās māte dusmojas, jo nākas piespiest bērnu atgriezties pie ierastā dienas režīma… Bet vecāki taču varēja iepriekš norunāt, kā rīkoties, lai būtu vieglāk gan vecākiem, gan bērnam!
Radinieku attieksme pret bijušo sievu (vīru)
Kā rāda prakse, bērnu nevar audzināt tikai mamma vai tētis vienatnē – vienā vai otrā gadījumā ir sava loma arī vecvecākiem, tantēm un onkuļiem. Bērnam ir svarīgs viņu viedoklis par to, ka mamma un tētis vairs nemīl viens otru un nedzīvo kopā.
Neļaujiet savai ģimenei runāt slikti par bijušo laulāto! Bērnam tā būs psiholoģiska trauma. Un pat nav svarīgi, ko jūs patiesībā domājat viens par otru, cik daudz posta bijušais laulātais tev nodarījis. Visas problēmas var izrunāt, bērnam nedzirdot.
Ja bērns uzdod “neērtus” jautājumus
Tomēr gadās, ka bērns kļūst par liecinieku nebeidzamiem vecāku attiecību skaidrošanas konfliktiem. Ar laiku, kad attiecības jau būs pārtrūkušas, bērns neizbēgami jautās ko līdzīgu: mamma, kāpēc tētis mums to nodarīja? Māte centīsies izskaidrot bērnam situāciju. Pats galvenais – neiedvest bērnā naidu un citu negatīvu noskaņojumu pret tēvu. Radies naids var izpausties jau pieaugušā vecumā un ne tajā labākajā kvalitātē!
Pēc šķiršanās nemēģini aizvietot trūkstošo vecāku
Nav nepieciešams pēc šķiršanās vienam no vecākiem mēģināt aizstāt otru – pat tad, ja bērnam pietrūkst mammas vai tēva. Svarīgi katram pildīt savu lomu: māte nedrīkst pildīt tēva funkcijas, un arī tēvs nevar kompensēt mātes trūkumu.
Šie ir pamatnoteikumi vecāku saziņai savā starpā un ar bērnu. Es nepieminēju to, ka nevienam no partneriem nav tiesību atņemt bērnam otra vecāka uzmanību, vecākiem nav tiesību savu mērķu sasniegšanai manipulēt ar bērnu, jo bērns nevar kļūt par trumpi attiecībās starp bijušo vīru un sievu!
Ja jūsu dzīvē tā noticis, ka piedzīvota šķiršanās un ir kopīgs bērns, domājiet vispirms par viņu, un tikai pēc tam par savām ambīcijām!
