Savādās Maskavas “brīvdienas” 0
Arī Krievijas galvaspilsētā Maskavā kopš vakardienas pilsoņiem ieviesti samērā strikti ierobežojumi saistībā ar Covid-19 izplatību. Saskaņā ar oficiālajiem datiem līdz pirmdienas pusdienlaikam visā Krievijā ar koronavīrusu bija inficējušies 1836 cilvēki un 9 miruši. Vairāk nekā 1000 inficēšanās gadījumu attiecas uz Maskavu, tādēļ galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins vakar ieviesa režīmu, kas oficiāli nosaukts par mājas pašizolāciju, tomēr drīzāk atgādina karantīnu, jo ilgāka parādīšanās ielās atļauta, vien uzrādot īpašu Maskavas varasiestāžu izsniegtu caurlaidi.
Parki un bērnu rotaļu laukumi tiek slēgti. Mājas pamest drīkst tikai, lai dotos uz darbu, ārkārtas gadījumā saņemtu medicīnisko palīdzību, aizietu uz tuvāko pārtikas veikalu, aptieku, banku, iznestu atkritumus un izvestu pastaigā mājdzīvnieku, taču ne tālāk par 100 metriem no mājas. Jaunais izolācijas režīms ieviests nolūkā novērst pilsoņu “pārvietošanos pilsētā bez svarīga iemesla”. Noteiktā distance starp personām ir pusotra metra. Sods par pārkāpumiem privātpersonām var sasniegt 40 tūkstošus rubļu (ap 454 eiro). Tādi noteikumi attiecas arī uz Maskavas apgabalu.
Pamest Maskavas apgabalu vai tajā iebraukt nav aizliegts.
Vēl pavisam nesen minējumus, ka varētu nākt kas līdzīgs, amatpersonas nikni noraidīja kā baumas. Taču nu Sobjaņins brīdinājis, ka kontrole galvaspilsētā “pakāpeniski, taču noteikti kļūs bargāka”. Netieši par īpašā režīma ieviešanu Maskavā var pateikties kļūmīgajam Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumam – pagājušajā nedēļā prezidents Covid-19 dēļ pasludināja brīvdienas no 28. marta līdz 5. aprīlim. Cilvēki iespēju neiet uz darbu vieglprātīgi uztvēra kā izdevību satikties un izklaidēties. Pārāk daudzi neuzklausīja brīdinājumus nedoties uz parkiem, neiziet pastaigās ielās, nerīkot šašliku “pasēdēšanas” draugu kompānijā brīvā dabā. Maskavas mērijai nācās šo relaksēto kustību ierobežot.
Bet gludi nav klājies arī pēc izolācijas normu izziņošanas.
Lai gan runa bija tikai par “rekomendācijām” palikt mājās, sociālajos tīklos svētdienas vakarā parādījās ar videosižeti no Piemaskavas pavadoņpilsētām, kur redzams policijas patruļauto, kas skaļrunī sludina “komandantstundu” un kategorisku aizliegumu iziet ielās no pulksten 20 līdz pulksten 8. Maskavas apgabala Iekšlietu pārvalde vēlāk skaidroja, ka policijas darbinieki “pārcentušies”.
Dīvains tāpat bijis Krievijas Federācijas padomes amatpersonas Andreja Klišasa un atsevišķu Valsts domes darboņu paziņojums, ka Maskavas mēram Sobjaņinam nemaz nav konstitucionālu tiesību ierobežot pilsoņu brīvību. Tādus ierobežojumus varot pasludināt tikai Federālā sapulce vai prezidents. Tiesa, atklāti neviens nedeklarē, ka Maskavas mērs rīkojies nelikumīgi – izolācijas pasākumi esot tikai rekomendācijas, ne strikts aizliegums. Kremlis Sobjaņinu atbalsta.
Krievijas premjers Mihails Mišustins vakar nāca klajā ar ieteikumu valsts reģionu vietvarām “padomāt”, vai nesekot Maskavas piemēram. Formāli ņemot, arī citi Krievijas reģionu vadītāji nav tiesīgi ierobežot pilsoņu pārvietošanos. Pagaidām ārpus Maskavas apgabala, ja neskaita ieteikumu apturēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, atpūtas namu un kūrortu darbību, nekādu ierobežojumu nav.
Kamēr Eiropas valstu vadītāji Covid-19 sakarā uzstājās ar dramatiskiem vēstījumiem, Krievijas prezidents Vladimirs Putins klusēja.
Tikai pagājušajā trešdienā īsā TV uzrunā viņš paziņoja par iepriekšminētajām visvalsts brīvdienām un pašpārliecinātā garā pauda, ka epidemioloģiskā situācija valstī tiek kontrolēta; jau savlaicīgi sperti soļi vīrusa izplatības palēnināšanai; inficēšanās gadījumi esot saistīti tikai ar situācijām, kad vīruss ievazāts no jau skartajām valstīm.
Pret Kremli kritiski noskaņotie Krievijas politikas apskatnieki spriež, ka kavēšanās ar uzrunu nācijai skaidrojama ar Putina nepatiku pret lietām, kas nesaistās ar panākumiem un neceļ viņa reitingu. Simboliski, ka drīz pēc Putina TV uzrunas izskanēja ziņa par pirmajiem diviem nāves gadījumiem no Covid-19. Ir versija, ka šis fakts arī piespiedis Krievijas prezidentu uzstāties. Putins gan nesen izteicies, ka Krievija ar pandēmiju tikšot galā nepilnos trīs mēnešos.
Tāpat Covid-19 apkarošanas operatīvā štāba vadītāja Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova paudusi, ka koronavīrusa uzliesmojuma briesmas Krievijā esot “absolūti uzpūsts stāsts”. Tomēr Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs, kam parasti uztic nepopulārus paziņojumus, vakar brīdināja Krievijas iedzīvotājus būt gataviem “jebkuram scenārijam”, jo “koronavīruss ir drauds civilizācijai”.
Nerimst aizdomas, ka Krievijas iestādes mazina patiesos saslimšanas apmērus.
Anglijā dzīvojošā opozicionāra Mihaila Hodorkovska uzturētais analītiskais centrs “Dosjē”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušām, Maskavas mērijas vajadzībām sagatavotām konfidenciālām prognozēm, apgalvo, ka Maskavā marta beigās varētu būt ap 10 tūkstošiem Covid-19 slimnieku.
Ja nesekos stingri karantīnas soļi, sērga maksimumu sasniegs maija sākumā, kad Maskavā jau varētu būt 2,2 miljoni saslimušo un vairs nepietiks vietu slimnīcās. Pēc apokaliptiskākā scenārija, Krievijas galvaspilsētā tuvāko divu trīs mēnešu laikā no koronavīrusa var nomirt ap 30 tūkstošiem cilvēku.
