Egils Līcītis: Kur pazuda Saeimas atbalsts Savčenko 21
Neraugoties uz brīvās pasaules skaļiem protestiem, Krievijā ar cietumsodu notiesāta Ukrainas valsts aizstāve Nadija Savčenko. Rietumi ir sašutuši par kliedzošām tiesas, izmeklēšanas nelikumībām, Latvijā savu balsi ukrainietes aizstāvībai pievienojuši ārlietu ministrs un Valsts prezidents, bet eiroparlamentāre Kalniete lietu nosaukusi par safabricētā materiālā balstītu. Lietuvas un Igaunijas parlamenti jau pirms sprieduma pieņēma rezolūcijas, ka Nadija jāatbrīvo, un tikai no Latvijas Saeimas šai sakarā – ne skaņas.
Pārsteidzība attiecībās ar kaimiņvalsti Krieviju ir galīgi nevēlama, un mūsu specifiskajā situācijā vienmēr bijušas ietekmīgas aprindas, kas pamācījušas vairāk kooperēties ar Maskavu, nevis raudzīties ar sarauktu pieri. Šlesers tā ieteica nebāzt degunu Krievijas darīšanās Gruzijā, un arī tagad cilvēki padod zīmes, ka derētu attiecību normalizēšana ar Putina valsti. Ja šādas nostādnes pieņemas spēkā, Saeimas klusuciešana, tāda kā piekrišana, ka Savčenko tiesāta objektīvi, ir tālejoši plānota.
Man iebildīs – pag, lemšana ir drusku nogulēta, un Saeimas lielizmēra intelektuāļi pašlaik krāso olas, bet, kolīdz atgriezīsies darbā, balsi pacels eiropeiskā “Vienotība”, kam noteikšana Saeimas ārpolitikas posteņos, un brašā NA neklusēs, kad dienaskārtībā ir Krievija, Ukraina, bēgļi – īsti nacionālai organizācijai ar asākajiem ieročiem apstrādājamas tēmas un darbības lauks. Tam labprāt ticu. Saeimas prasība par Savčenko lietas taisnīgu izmeklēšanu noderētu gan eksportējama uz ārzemēm, gan sevišķi, lai popularizētu ārpolitiskās nostājas iekšzemē, kur domas bieži dalās. Kā un cik daudz domas dalās, uzmanīgi vēro Kremlī. Krievu TV kanāli saražo propagandu un no zila gaisa pūstas utopijas tādā kvantumā, ka vērts pakontrolēt, kā sētā sēkla dīgst. Vai attiecīgā valstī ir pietiekami cieta aizsargkārta, lai pabiezā melu putriņa caur porām neuzsūktos un nenogulsnētos ļaužu prātos, un vai ir līderi, kuri laikus un spēcīgi reaģē, melus saucot par meliem, atgrūžot krievu pasaules paplašināšanas ambīcijas.
Te atkal klāt vērotāji no malas, ka mūsu politiķi spēj atbildēt uz spiedienu tikai ar neartikulētām replikām un ka varasvīri izliekas nostiprinām Austrumu robežu ar nepārkāpjamu drāšu žogu, bet faktiski priekšā aizvelk vien diegus. Nesaprazdami latvisko apdomību, skeptiķi smīnīgi jautā – vai Krievijai ir veto, ko drīkst pieņemt Latvijas parlamentā un ko ne? Jo – kur ved pēdas, ka nav materializējusies Saeimas dokumentēta attieksme Savčenko lietā?
Domāsim labāko. Ka bija saslimis tulks, kas diplomātisko tekstu no igauņu paraugeksemplāra pārceltu latviski. Ka suns apēda vietējo ārpolitikas noteicēju sacerēto sūdzībrakstu. Pēc Lieldienām redzēsim jūtināšanos solidaritātē ar ukraiņiem. Saeimas dāmas nofrizēsies zēngalviņā “kā Savčenko” un audzēs bizi “a la Jūlija Timošenko”. Deputāti sapakos vilnas segas palīdzības sūtījumā ieslodzītajai. Tiks padota zīme, ka arī nākamreiz jābalso par nacionālo valsti domājošām partijām, kas to būvēs tālāk uz stingriem pamatiem. Tomēr lai deputāti pastāsta – kuros kafijas biezumos palika lēmums par atbalstu Savčenko?
