“Savāciet savu suni! Tikko uzbruka meitenei…” Jēkabpilī iedzīvotājus biedē klaiņojoši suņi 17
“Savāciet savu suni! Tikko uzbruka meitenei, kura mierīgi pastaigājās ar savu suni,” šāda ziņa, kā vēsta XTV, ar klāt pievienotu fotogrāfiju nesen klejoja vienā no Jēkabpils iedzīvotāju izveidotajiem grupu čatiem. Jēkabpils novada pašvaldības Saistošajos noteikumos teikts, ka īpašniekam jābūt tādā attālumā no suņa, lai spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Daudzās pilsētas teritorijās noteikts arī pienākums suni vest pavadā, tomēr Jēkabpilī regulāri tiek novērotas situācijas, kad suņi brīvi klīst pa ielām, bez saimnieka klātbūtnes.
“Nesen, pastaigājoties ar savu maza izmēra sunīti, šķirnes taksīti, bija tāds gadījums, kad skraidīja divi diezgan palieli vilku sugas suņi, kuri dusmīgi sāka rūkt. Es sapratu, ka es ar savu mazo sunīti mājās droši netikšu. Paldies cilvēkam, kas gāja garām, kurš palīdzēja, ar balsi kliegdams, iztrenkāt tos lielos suņus, un mēs veiksmīgi tikām mājās,” par piedzīvoto situāciju stāsta jēkabpiliete Inga.
Ar klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu nodarbojas Jēkabpils dzīvnieku patversme, kuras rīcībā ir īpašs aprīkojums. Tomēr ne vienmēr suni, par kuru saņemta informācija, izdodas atrast.
“Bieži vien izdodas tā, ka tas suns vienkārši ir izmucis ārā, un pēc neilga laika viņš ir atpakaļ pie saimniekiem, un mēs viņu neatrodam. Šis dzīvnieks vienkārši šajā te vietā, rajonā vairāk nav. Un pēc tam arī vairāk atkārtotu zvanu nav, ka ir klaiņojošs dzīvnieks,” norāda Mārtiņš Gluhs, SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs.
Ja ielās tiek manīts bez uzraudzības esošs suns, vispirms cilvēki aicināti zvanīt Jēkabpils novada pašvaldības policijai, kas rīkojas atbilstoši situācijai. Vai nu tiek informēts dzīvnieku ķērājs, kurš suni noķer un nogādā patversmē, vai arī dzīvnieks tiek aizvests uz speciālu novietni, kas izveidota gadījumiem, kad patversme ir slēgta. Tur suns var uzturēties līdz brīdim, kad sākas patversmes darba laiks. Neatkarīgi no tā, vai suns tiek noķerts vai nē, tiek meklēts suņa saimnieks.
“Mēģinām saprast, kurā rajonā tas ir, varbūt kāda informācija arī Facebook parādās. Cilvēki gan vairāk medijos runā nekā pazvana mums, bet tai informācijai būtu jāatnāk pie mums, jo bieži vien tie suņi ir atpazīstami, ir vieni un tie paši saimnieki, un cilvēki zina, kur viņi dzīvo,” ar savu skatījumu dalās Indulis Surkulis, Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieks.
Ja suņa īpašnieks tiek noskaidrots, viņam var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro par dzīvnieka neuzraudzīšanu. Tāpat mājdzīvnieka klaiņošanas gadījumā īpašniekam ir pienākums segt visus izdevumus, kas radušies mīluļa izķeršanas, transportēšanas un patversmes darbinieku nodrošinātās aprūpes rezultātā. Tomēr ne vienmēr saimniekus izdodas atrast, jo daļa īpašnieku nav izpildījuši prasību par mīluļu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra mājas dzīvnieku datu reģistrā.
To, vai suns ir reģistrēts, kontrolē pašvaldības policija un Pārtikas un veterinārais dienests, bet speciāli reidi šīs prasības izpildes kontrolei netiek veikti. Tas, ka dzīvnieks nav reģistrēts datu bāzē, pārsvarā tiek konstatēts gadījumos, kad suns nonāk iestāžu redzeslokā citu iemeslu dēļ.
Speciālisti uzsver, ka mājdzīvnieku reģistrēšana ir svarīga, jo tas var palīdzēt ne tikai mazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu, bet arī sekmēt viņu atrašanu pazušanas gadījumā.
Plašāk par to skatieties video!
