“Savā ziņā Amerikas politika paveica Ķīnas darbu tās vietā,” Baidens pārskata attiecības ar Ķīnu 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmajā tālruņa sarunā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu kopš stāšanās amatā ASV prezidents Džo Baidens sāka attiecību pārskatīšanas procesu ar ASV nopietnāko ekonomisko konkurentu un stratēģisko sāncensi.
Ieturēs stingrāku nostāju pret Ķīnu
Kā ziņo Baltā nama preses dienests, Baidens apsveica ķīniešu tautu jaunajā gadā pēc Mēness kalendāra, bet arī “uzsvēra savas dziļās bažas par Pekinas piespiedu un netaisnīgo ekonomisko darbību, demokrātijas un cilvēktiesību apspiešanu Honkongā un Sjiņdzjanā un pieaugošo agresivitāti reģionā, tajā skaitā pret Taivānu”. Baidens pauda apņēmību sadarboties un panākt praktiskus rezultātus vairākās jomās no Covid-19 pandēmijas līdz bruņojuma kontrolei, kad tas ir amerikāņu tautas un mūsu sabiedroto interesēs.
Lai gan bijušā prezidenta Donalda Trampa “personiskā un neparedzamā” diplomātija ir nostādījusi ASV sliktākā pozīcijā pret Ķīnu, Baidens paredz pagaidām nemainīt sava priekšgājēja ieviestos tarifus Ķīnas precēm, saglabājot šo ietekmes sviru tālākajām sarunām, atzīmē laikraksts “The Los Angeles Times”.
Baidena palīgi izteikušies, ka izmaiņas tirdzniecības stratēģijā varētu notikt pēc papildu sarunām ar sabiedrotajiem Eiropā un Āzijā. Baidena padomnieku ieskatā, Trampa prezidentūras laikā Ķīna guva vairākas negaidītas priekšrocības, jo tika destabilizēta ASV politiskā sistēma un ekonomika, vājinātas transatlantiskās saites un attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem.
Trampa sauklis “Amerika pirmajā vietā” atsvešināja tradicionālos sabiedrotos. “Savā ziņā Amerikas politika paveica Ķīnas darbu tās vietā,” izteicies kāds Baidena administrācijas pārstāvis.
ASV mediji atzīmē, ka Baidena administrācija sākotnēji plāno ieturēt stingrāku nostāju pret Ķīnu nekā Obamas prezidentūras laikā, vienlaikus meklējot personisku saikni attiecību stabilizēšanai. Savulaik prezidents Tramps uzņēma prezidentu Sji savā golfa klubā Floridā, taču abu valstu galvu attiecības pabojāja Trampa izteiktās apsūdzības Ķīnai par koronavīrusa pandēmiju, ko viņš nodēvēja par “Ķīnas vīrusu”.
Baidena administrācijas ierēdņi ir nosaukuši vairākas jomas, kurās iespējama sadarbība ar Ķīnu abu valstu interesēs, piemēram, klimata izmaiņu jomā, taču prezidents Baidens būšot uzstājīgāks pret Ķīnas pārkāpumiem cilvēktiesību lietās.
“Prezidenta Sji ķermenī nav demokrātijas kauliņa,” intervijā raidsabiedrībai CBS teica Baidens, kurš labi pazīst Sji pēc astoņiem viceprezidenta amatā pavadītajiem gadiem Obamas administrācijā. “Esmu viņam vairākkārt teicis, ka mums nav jākonfliktē, taču būs sīva konkurence, “viņš piebilda.
Pentagons izvērtē līdzšinējo stratēģiju pret Ķīnu
Pirmajās trīs nedēļās prezidenta amatā Baidens ir centies līdzsvarot ASV diplomātisko stratēģiju, apstiprinot valsts saistības starptautiskajās aliansēs un apliecinot uzticību vērtībās balstītai ārpolitikai. Pēc prezidenta Baidena rīkojuma Pentagons ir sācis caurskatīt ASV līdzšinējo stratēģiju pret Ķīnu.
Baidena administrācijas pārstāvji ir sākuši konsultācijas ar Republikāņu partijas politiķiem Kongresā, lai pārliecinātu viņus, cik svarīgi ir vēl šogad pieņemt likumprojektu par ieguldījumiem infrastruktūrā un ekonomikas sektoros, kas dos iespēju ASV saglabāt priekšrocības konkurencē ar Ķīnu.
ASV un Ķīna ir iesaistītas cīņā par virsvadību telekomunikāciju, augsto tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā, kas noteiks līderi pasaules ekonomikā.
Tālruņa saruna ar Sji notika pēc Baidena sazināšanās ar vairākiem sabiedrotajiem Āzijā. ASV partneri izteica ieinteresētību iesaistīties aktīvākā reģionālajā sadarbībā, īpaši ņemot vērā Pekinas agresivitātes pieaugumu Dienvidķīnas jūrā.
ASV ir pastiprinājušas militāro klātbūtni Dienvidaustrumu Āzijā, izvietojot divus lidmašīnu bāzes kuģus Dienvidķīnas jūrā un iesaistoties militārās mācībās ar sabiedrotajiem.
