Sava vīnodziņa ir visgardākā. Dārzkopes ieteikumi vīnogu stādīšanā un kopšanā 0
– Lielāka vai mazāka oga, taču pašu audzētā vīnoga ir visgardākā un veselīgākā, – uz vīnogu stādīšanu mudina kolekciju dārza saimniece JANA DRĒVIŅA no Siguldas. Viņa darbojas ar bioloģiskajām metodēm un pat šoruden vāc krietnu ogu ražu. Pavairotas tiek tikai pašas labākās un vairākus gadus pārbaudītās vīnogu šķirnes.
Labs laiks stādīšanai
Ir priekšstats, ka vīnogas vajag stādīt tikai pavasarī – maijā, jūnijā pēc salnām. Taču Jana uzskata, ka labs laiks stādīšanai ir arī tagad – rudenī. Viens no iemesliem – ir mazāk citu darbu. Turklāt stādi ir labi saauguši, nobrieduši. Pavasarī nopērkamo stādu dzinumi nereti vēl ir pajēli, tie ir ar lapām, ņemti no siltumnīcas, tādēļ tiešām jutīgi. Rudenī nav jāuztraucas par mitruma trūkumu, saules apdegumiem. Turklāt tagad stādi nopērkami lētāk.
Izrok vismaz 50 x 50 cm dziļu bedri. Ja stāda jau ielabotā dārza zemē, papildus var neko bedrē nepievienot. Ja augsne plika, smilšaina, bedrē ber kompostu, kūtsmēslus, melnzemi.
Ja ir mālaina zeme ar pavasaros paaugstinātu gruntsūdens līmeni, bedres dibenā ber oļu vai šķembu drenāžas slāni. Slapja vieta augam nebūs piemērota. Ap saknēm pirms ziemas der uzbērt biezāku mulčas slāni vai dārza augsnes pauguriņu, ko pavasarī atkasa.
Ja stāda rindās, starp augiem atstāj vismaz 1,5 metru atstatumu.
Ja kādā vietā vīnogas negrib augt un iet bojā, nevajag pūlēties tur stādīt atkal un atkal. Vainojama var būt āderu ietekme, kas vīnogām nepatīk.
Augus poš ziemai
Tagad rudenī visas dārza vīnogas (izņemot izturīgākās šķirnes, kuras aug, kā pašām tīk) atsien no balstiem, dzinumus apgriež. Tos atstāj apmēram metru garus (atkarībā no šķirnes un audzēšanas veida). Pāris pumpuru atstāj arī vertikālajiem sānzariem. Tad gulda zemē un apber ar rupju smilti, granti. Protams, var segt arī ar skujām, taču lielākajai daļai dārznieku ir grūti tās dabūt, turklāt pavasarī jādomā, kā to visu novākt un sadedzināt. Smilts ir laba arī tāpēc, ka pavasarī to vienkārši izlīdzina ap vīnogu. Tā kalpos arī augsnes irdināšanai.
Ap dārzu ieteicams veidot žogu. Ap Janas vīnogulājiem ir divus metrus augsts žogs. Zemāku nav vērts likt, jo lielas sniega kupenas padara to pārvaramu mežazvēriem. Taču pat tik augsta sēta reizēm ir par zemu mednieku izbiedētiem staltbriežiem. Tādēļ saimniece savā zemē medības aizliegusi.
Vīnogu šķirnes var pavairot vēlu rudenī. Kad nobirušas lapas, vīnogu sagatavo ziemai, nogriež jaunos dzinumus un uzglabā, piemēram, pagrabā, līdz pavasarim. Tad sprauž zemē un apsakņo. Taču iesācējiem jaunus stādus izaudzēt vislabāk izdodas ar noliektņiem. Šim nolūkam pieliec vīnogas dzinumu un aprauš ar zemi. Jauno stādu atcērt un pavasarī stāda paliekošā vietā.
Izvēlas vietu vīnogām
Ideālā variantā vīnogu stādīšanai piemērota ir piesaule, dienvidu puse, aizvējš. Janas dārzā tās aug gan paēnā, gan starp ābelēm, gan citās vietās. Protams, jo ideālāki augšanas apstākļi, jo gardākas un lielākas ogas. Viens no svarīgiem nosacījumiem – vīnogai vajadzīga laba ventilācija, lai vējš (taču ne spēcīgie un aukstie valdošie vēji) tiek klāt un neveidojas kondensāts, lai uz lapām nekrājas lieks mitrums.
Bieži vīnogas mēdz stādīt tieši pie ēkas sienas un balstīt kāpelētāju pie tās. Tas nav pareizi. Pie ēkas pamatiem augam klājas grūti, jo karstā laikā vieta ir sausa, bet lietus laikā ūdeņi no jumta gāžas uz auga (tas sevišķi postīgi ziemošanas laikā). Starp ēkas sienu un auga lapojumu vasarā veidojas labvēlīga vide dažādu slimību attīstībai. Vieta ēkas tuvumā ir laba, taču augs jāstāda vismaz 0,5 m attālumā un tur arī jāveido atbalsta karkass. Tādos apstākļos vīnoga baudīs sienas radīto aizvēju un saņems tās uzkrāto siltumu, spraugā starp augu un ēku būs iespēja iekļūt vējam.
Daudzi sūdzas, ka vīnogas slimo ar miltrasu. Viens no cēloņiem ir vēja trūkums. No mūra vai cita objekta vīnoga jāstāda vismaz tik tālu, lai varētu tai brīvi apiet no abām pusēm. Lai nodrošinātu ventilāciju, svarīgi plēst lapas (pa dažām lapiņām, bet bieži), kas noēno ķekarus. Tad ogas būs lielākas, saldākas, mazāk pūs.
Aizvējam derēs arī liela auguma ziemciešu dzīvžogs. Nav ieteicami flokši, jo tie bieži slimo ar miltrasu.
Vīnogas var audzēt arī siltumnīcā kopā ar tomātiem un gurķiem. Vīteņa dzinumus stiprina gar jumta kori, ļaujot ķekariem karāties uz leju. Ja kāds dzinums sāk traucēt, to vienkārši nogriež.
Laba ideja – vīnogu stādīt siltumnīcā tā, lai vienu dzinumu virzītu iekšpusē, otru – ārpusē. Tad no viena auga var iegūt agrāku un vēlāku ražu.
Atrod piemērotāko šķirni
Savā kolekcijas dārzā Jana audzē ap 120 šķirņu vīnogas. Kā labākās un pārbaudītas pavairo apmēram 50 šķirnes – tiek atlasītas tikai veselīgākās, salcietīgākās. Negaršīgu vīnogu nav, taču katram cilvēkam patīk sava nianse. Jana iesaka stādus pirkt tirgū vai audzētavā, jo tad var aprunāties ar speciālistu un tikt pie konkrētajai dārza vietai un kopēja prasmei atbilstīgas vīnogas.
Neprašam vīnogu audzēšanā ieteicams sākt ar vietējo selekcionāru radītajām šķirnēm, kuras izturējušas laika pārbaudi, piemēram, ‘Guna’, ‘Zilga’, ‘Supaga’. Jana tās iesaka arī tiem, kuri bīstas no vainagu veidošanas. Šo šķirņu spēju pielāgoties var apskatīt arī Janas dārzā – viņa kāpelētājas iestādījusi pie stiepļu sētas kā dzīvžogu. Varbūt ogas ir mazākas, taču kopumā ļoti daudz ķekaru. Ziemā nav jāmokās ar piesegšanu (vīnogas atstāj pie sētas), vasarā veidojas glīts necaurredzams dzīvžogs. Pie šķūnīšiem un mājām vīnogas gan vajag veidot, lai pēc ražas nav jākāpj uz jumta.
Lai ogas pagūtu ienākties, svarīga ir saule un silts laiks. Iegādājoties stādu dārzam, pērk tādas šķirnes, kurām pietiek ar mazāku saulaino stundu skaitu un ir agrāks ienākšanās laiks. Siltumnīcā var eksperimentēt arī ar izteiktākām saulmīlēm, kurām ir garāks veģetācijas periods.
Skaisti sarkanas lapas rudens pusē ir šķirnēm ‘Jodupe’, ‘Zilga’, ‘Booskop Glory’.
Mēslo un miglo profilaksei
Vīnogas mēslo pavasarī, vasaras pirmajā pusē slapjā laikā vai kad līst lietus. Lielu augu labāk pabarot caur lapām, aplaistot ar šķīstošo minerālmēslojumu (ja nesaimnieko ar bioloģiskajām metodēm) vai augu vircu. Lai labums tiktu pie auga saknēm, ap vīnogu pavasarī ar lauzni izsit dažus caurumus un barības šķīdumu lej tajos. Barošanai ļoti labi der zāļu vircas raudzējums, kam pievienota tauksakne (lieto koncentrācijā 1:10 pa lapām vai lejot uz saknēm). Speciālās mēslošanai ieraktās caurules īsti labi nekalpo, jo tās gan aizsērē, gan tajās ieviešas peles, gan nevajadzīgs aukstums un mitrums ziemā tiek klāt saknēm. Rudenī dod kālija mēslojumu.
Daudzi audzētāji mēdz vīnogas apkaisīt ar lapukoku pelniem. Arī Jana to dara. Tie darbojas kā mēslojums un kalpo slimību profilaksei. Kaisīt vajadzētu tikai agri pavasarī un nedaudz – kā pūdercukuru uz maizītes, nevis nobērt ar sauju. Mērenība vajadzīga, jo mazdārziņu saimnieki bieži vien neatceras pat šķirnes nosaukumu, ne to, kurai vīnogu grupai augs pieder un vai tai patīk skābāka augsne. Īstais brīdis kaisīšanai ir tad, kad sniegs kūst. Tad pelni iesūksies augsnē kopā ar sniegūdeni un nebūs lielā koncentrācijā.
Slimību profilaksei agri pavasarī, pirms vīnogas modušās, tās pirmoreiz nomiglo ar Bordo šķīdumu. Otrreiz smidzina jūlijā, kad sākas karstas dienas un vēsas naktis.
Vīnogu vagu galos der iestādīt pa rožu ceram. Būs gan skaistums, gan praktiskums – uz rozēm pirmajām var pamanīt miltrasas pazīmes. Tas ļauj laikus apstrādāt vīnogas.
Pret miltrasu izturīgākās ir ‘Cīravas Agrā’, ‘Dovga’, ‘Hasanskij Sladkij’, ‘Liepājas Dzintars’. Taču šīs šķirnes (izņemot ‘Hasanskij Sladkij’) ir jutīgākas pret izsalšanu un nav tik labi piemērotas audzēšanai Vidzemē, Latgalē.
Atjaunojam vīnogu
Vīnogas ir izturīgas. Pat ja virszemes daļas ziemā aiziet bojā, nevajag steigties to izraut. Saknes var izdzīt jaunus dzinumus.
Šī pavasarī apsalusī vīnoga ir labi ataugusi. Krūmam atstāj tikai pāris spēcīgāko dzinumu, pārējos nogriež. Atstātos dzinumus saīsina un gulda uz sāniem horizontāli, lai piebremzētu dzinuma stiepšanos garumā, veicinātu nobriešanu un sānu dzinumu veidošanos. Rudenī, kad nobirst lapas, atstāj tikai divus spēcīgākos dzinumus. Ziemā tos gulda zemē, bet pavasarī atsien atkal horizontāli. Pumpuri uz stumbra sāniem modīsies un veidos vertikālus dzinumus. Kad tie ir 1,8–2 m gari, tos augšpusē nogriež. Garumu izvēlas tādu, lai būtu ērti kopt, bet ogas veidosies jauno dzinumu apakšējā daļā.
Ja vīnogulājs saaudzis tik liels un uzkāpis jumta korē, ka vairs nevar tikt pie ražas, to var saīsināt. Vislabāk to darīt pakāpeniski, lai augam nerastos šoks. Piemēram, vienā gadā nogriež vienu veco dzinumu, ļaujot iznākt jaunajiem, un tad nogriež citus vecos dzinumus. Vīnogas ražo uz jaunajiem dzinumiem, tāpēc nav jābīstas vīnogu pamatīgi apgriezt. Ja vīnoga nav tik vērtīga, var riskēt un nogriezt visu līdz zemei vai atstāt stumbenīšus.
Lielākā kļūda ir virzīt dzinumu vertikāli. Vīnoga ir liāna, un tās instinkts liek visus spēkus virzīt uz augšu cauri koku galotnēm, pēc iespējas tuvāk saulei.
Vīnogu atsiešanai noder veikalos nopērkamās stieplītes, kurām ārpusi klāj biezs gumijots slānis (parasti spilgti zaļā krāsā). Tās neiegriežas auga mizā, labi lokās, var lietot atkārtoti.
Gardākās vīnogas tuneļos
Audzējot vīnogas dārzā, jārēķinās ar laika apstākļu kaprīzēm, ar putnu (pat dzērvju) un dzīvnieku (vīnogas garšo arī lapsām un jenotiem) nodarītiem zaudējumiem. Laba alternatīva ir audzēt vīnogas vieglos plēves tuneļos.
Tuneļos var audzēt visas šķirnes, taču ir dažas gleznākas vīnogas, kuras pagūs ienākties tikai zem plēves. Tunelī audzētās ogas ir gardākas, ķekari skaistāki. Tas sevišķi atmaksājās šogad, kad vasara bija lietaina un auksta.
Plēves segumu tuneļiem uzliek tikai pavasarī, bet rudenī plēvi noņem. Dzinumus apgriež un pieliec pie zemes. Stādi ziemo uz lauka, apbērti ar smiltīm vai granti. Ārā vīnogas ziemo daudz labāk nekā plēves segumā, kur sala laikā ir ekstremāli apstākļi. Plēvmājās ziemā nav sargājošā sniega, augsne ir sausa, pēkšņi parādījusies saule nelaikā modina, taču tikpat pēkšņi siltums mijas ar nakts salu, un tas augam sagādā lielu stresu. Ja tomēr ziemina siltumnīcā, tad ziemas laikā sniegu ienes arī uz vīnogas stādiem.
Vīnogu tuneļiem iegādātas būvniecības veikalos nopērkamās arkveida siltumnīcu caurules. Taču var pielāgot arī kaut ko no mājās esošiem krājumiem. Tuneļus neveido augstus, tikai tik, lai pats kopējs var ieiet. Tā tie arī iznāk lētāki, vajadzīga šaurāka plēve. Derēs vidēja biezuma (tikai ne pati plānākā!) plēve.
Tuneļiem teorētiski nevajadzētu durvis, taču ogas prot atrast putni un dzīvnieki, tāpēc veido vienkāršas konstrukcijas durvis ar ievilktu sietu. Kamēr ogu nav, durvis labākai ventilācijai var turēt atvērtas.
Augsne dobē pavasaros tiek nosegta, izlīdzinot ieziemošanai izmantotās smiltis vai granti – tad mazāk augs nezāles. Zemākajiem ķekariem vēlams palikt dēlīšus vai kādus citus paliktņus, lai ogas nepūtu.
Galvenais darbs šādos tuneļos, līdzīgi kā dārzā, ir regulāri nogriezt jaunos, garos galotnes dzinumus. Kad sāk briest ķekari, aprauj arī lapas, kas noēno ogas. To dara regulāri – vismaz reizi nedēļā.
Jauno, nogriežamo dzinumu viegli noteikt, jo tas ir maigi zaļā krāsā, spīdīgām lapām. Droši var griezt līdz pirmajai nespīdīgajai, tātad nobriedušajai lapai. Arī par stīgu apraušanu vīnogas nebēdā.
Vīnogas būs daudz kvalitatīvākas, ja virs tām izveidos vismaz jumtiņu, kas pasargās no lieka mitruma gan vasarā, gan ziemā.
UZZIŅA
Stādīšanai tunelī ir piemērotas šķirnes ‘Timurs’, ‘Kirgizskij Raņņij’, ‘Cīravas Agrā’, ‘PZA-8-11’, ‘Kokl Belij’, ‘Glenora Seedless’. Piemēram, gardā, bet ārā slimīgā šķirne ‘Aļošeņkin’ plēves segumā aug un ražo lieliski.
