Rinkēvičs: armija nav pāraudzināšanas iestāde un kā paliks ar dzimumu līdztiesību? 20
Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs*, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizsardzības ministrija nāca klajā ar piedāvājumu ieviest Valsts aizsardzības dienestu. Strauji mainīgā drošības vide Eiropā un pasaulē, nepieciešamība izvietot Latvijā papildu sabiedroto spēkus, kā arī palielināt Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un valsts aizsardzībā iesaistīto iedzīvotāju skaitu (nevaram prasīt citiem mūs aizstāvēt, pašiem to nedarot) ir galvenie motīvi šādam solim. Manuprāt, Aizsardzības ministrijas iniciatīva ir labs pamats diskusijai sabiedrībā, Saeimā un valdībā. Būtiskākais ir detaļas un izpildījums, arī jautājumi, uz kuriem jārod atbildes. Būtu svarīgi vērtēt šādus aspektus.
Pirmkārt, daudziem atmiņā ir padomju vai atjaunotās neatkarības pirmie gadi, kad obligātais militārais dienests slimoja ar vairākām kaitēm: “ārpusreglamenta attiecības”, vājš instruktoru sastāvs, “zemē nomests gads” utt. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte ir pavisam cita. Tāpēc ir būtiski, ka Valsts aizsardzības dienests ne tikai prasa no pilsoņa pienākuma izpildi, bet dod arī sajūtu, ka gads pavadīts jēgpilni gan valsts labā, gan savas izaugsmes veicināšanai. Motivācijai ir nozīme, te ir labi, ka pirmajos gados tiek domāts par pakāpenisku pieeju.
Otrkārt, izaicinājums būs jauniešu veselības stāvoklis un izglītības līmenis (bija laiks, kad daļa no OMD tika pavadīta, lai pabeigtu pamatskolas kursu vai apgūtu valsts valodu), arī tas, ka tuvākajos gados arvien krasāk izjutīsim demogrāfiskās bedres efektu, tādēļ skaidri definēti dienesta atlases kritēriji ir svarīgi.
Treškārt, dienesta raksturs, cik tas būs visaptverošs, izloze (labi, ka Aizsardzības ministrija piedāvā vairākas dienesta iespējas), taču atvērts jautājums ir, kā, piemēram, iesaistīt ārpus Latvijas dzīvojošos pilsoņus. Ko darīt ar tiem, kas ir krimināli sodīti? Armija nav pāraudzināšanas iestāde, izņēmumu plašums utt.
Ceturtkārt, kopš 18.–19. gadsimta karaklausība ir viens no veidiem, kā veicināt politiskas nācijas attīstību, jo dien visi Latvijas pilsoņi, bet process nenotiek automātiski, arī te ir rūpīgi jāpiestrādā. Piektkārt, vai dienesta obligātumu attiecināt uz sievietēm? Tas ir karstais “tvitera jautājums”. Uzskatu, ka Aizsardzības ministrijas piedāvājums sievietēm iestāties brīvprātīgā kārtā ir samērīgs un saprātīgs. Tas nodrošina līdztiesību, bet respektē arī nianses.
Sestkārt, dienesta un sadzīves apstākļi un regulāra pēcdienesta apmācība. Cilvēkam ir jāzina sava vieta krīzes vai kara gadījumā.
Pēc būtības Aizsardzības ministrijas piedāvājums ir sava veida jauna līguma projekts starp valsti un sabiedrību mūsu kopējās drošības stiprināšanai, katra detaļa, pants un komats ir svarīgi, kļūdas var dārgi maksāt, tādēļ apsveicama ir diskusija nevis lozungu, bet izsvērtu argumentu līmenī. Piedāvājums ir interesants un inovatīvs, bet tam ir jāgūst plašs atbalsts un izpratne, sākums ir labs, bet kļūdīties nedrīkstam.
* Raksts pārpublicēts no E. Rinkēviča ”Facebook” konta
