Sava valsts jāsargā ik dienas 0
Vecumnieku novada Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze atzīst, ka pēdējā laika politiskās peripetijas Ukrainā un mūsu valstī raisa bažas. Pamats tām – pašmāju politiskās elites attieksme, tās bezzobainība. “Sava valsts jāaizstāv ik dienas,” uzsver B. Krauze. Viņa uzrakstīja un atsūtīja redakcijai “Aicinājumu Latvijas sabiedrībai”, ko parakstīja daudzi bārbelieši, arī politiski represētie iedzīvotāji.
Aicinājumā ir vārdi: “Ikvienai tautai savas nacionālas valsts izveide ir dzīves saturs, bet daudzām tas tikai sapnis. Mums ir sava valsts. Mūsu tauta ir pārliecinājusies, ka valsts nav uz mūžu dota. Par savu neatkarīgu un nacionālu valsti mums jāpastāv ik dienas. Dažādi mūsu Latvijas nedraugi, pašmāju kangari, iztapīgi un iebaidīti politiķi rada spēcīgus apdraudējumus Latvijas valstiskumam. Šodien vairāk nekā jebkad mums jābūt modriem par savu valsti, savu valodu, savu nākotni! (..)”
Bibliotēkas vadītāja B. Krauze: “Pēc neatkarības atjaunošanas pagājuši 22 gadi un mums atkal jārunā, ka esam apdraudēti.” Arī viņas dzīvesbiedrs Ilgars Krauze pārliecināts, ka notikumi Ukrainā un ap to saceltā trauksme liecina, ka joki te mazi. Bet, runājot par Krievijas TV propagandu, I. Krauze domā, ka naidīgo kanālu varēja arī neatslēgt. “Tie, kas skatījušies, sekos tam internetā. Pats uzskatu, labāk lai raida, jo tad ir iespēja melus izprast labāk.”
Jaunākas paaudzes pārstāvis Aigars Dziļums, pazīstamā rakstnieka Alfreda Dziļuma mazdēls, Krievijas TV skatoties ar interesi un vērtējot, kā strādā krievu propaganda. “Ziņu raidījumi – totāli meli, faktu falsifikācija un propaganda, bet kā tas tiek pasniegts! Šī mašinērija tur nostrādāta līdz pēdējam sīkumam.” Aigars ir mūzikas pedagogs Vecumnieku mūzikas un mākslas skolā, viņam patiesi rūp skolēnu patriotiskā audzināšana. Sarīkojumus bērniem vēlas vienkāršus un emocionālus, bet ne garlaicīgus un organizētus ķeksīša dēļ.
Maija Sutra, viesu mājas “Sutras” īpašniece, stāsta par savu vīru, kuru 11 gadu vecumā 1941. gada 14. jūnijā izveda uz Sibīriju. Pirmais vārds, ko viņš tur dzirdēja, bija – fašisti atbraukuši. Laiks visu nolika savās vietās, un tagad represētie saka – pateicoties Sibīrijas krieviem, mēs izdzīvojām. Satrauc, ka šodien mūsu valstī dominē konformistu politika, tiek aizstāvēti krievu ekstrēmisti, un, Rīgā esot, nesaproti, kur atrodies – Latvijā vai Krievijā. Bet kā Putins izrīkojās Krimā? Tos, kuri negribēja Krievijas pilsonību, ārā no Krimas!
Vai jābaidās, ka Ukrainas notikumi varētu atkārtoties arī Latvijā? Aigara tēvs Māris Dziļums pārliecināts, ka nav jābaidās. “Mēs taču esam gan NATO, gan Eiropas Savienībā.” Arī Selga Dziļuma pievienojas – kas nu mēs par Ukrainas problēmas risinātājiem. Selgas kundzei vairāk rūp jauniešu bezdarbs. Viņiem piedāvā visu ko – gan sportot, gan izklaidēties, tikai ne darba vietas. Pusi dienas radio spriež par narkotikām, bet ko citu bezdarbībā jaunais cilvēks lai dara! Jāattīsta ražošana, pārliecināta S. Dziļuma.
Tuvojoties EP un 12. Saeimas vēlēšanām, Brigitu Krauzi visvairāk uztrauc sašķeltā sabiedrība, daudzās sīkpartijas, kamēr “Saskaņas centrs” turpina pulcēt ap sevi potenciālos vēlētājus. “Mums no tā būtu jāmācās un jākļūst vienotākiem,” teic Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja.
