Kā “LA” darbinieki gatavojas Rīgas maratonam? 0
Svētdien 25. gadu pēc kārtas norisinās Rīgas maratons. Tajā tradicionāli piedalās AS “Lauku Avīze” pārstāvji. Aptaujāju mūsu sportiskos kolēģus, kuri piedalīsies svētdienas skriešanas svētkos.
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs, skries 21 km: “Skriešana manā hobiju sarakstā nonāca pirms kādiem astoņiem gadiem, kad atklāju, ka tā labi palīdz atslēgties no ikdienas un stresa. Šogad skriešu pusmaratonu. Izvairos teikt “skrienu maratonu”, jo, manuprāt, morālas tiesības to darīt ir tikai tiem, kas skrien īsto maratona distanci – 42 km. Tomēr, tā kā 21 un 42 km skrējējiem starts ir kopējs, tas ļauj sajust pasākuma sportisko gaisotni, kas atšķiras no “karnevāla”, kas vairāk raksturīgs īsajām distancēm.”
Zane Zālīte, žurnāla “36,6 °C” galvenā redaktore, skries 5 km: “Ikdienas treniņos skrienu līdz 7 – 8 km. Ik pārdienas paskrienu, pavingroju, eju arī uz baseinu, bet ziemā slēpoju, kad vien iespējams. Ar ģimeni mēdzam doties garās pastaigās pa mežiem un laukiem. Droši vien var teikt, ka mans dzīvesveids ir veselīgs, bet man tas šķiet vienkārši normāls. Bez fiziskām aktivitātēm jūtos slima. Skriešanas sacensībās līdz šim neesmu piedalījusies, bet ziemā esmu slēpojusi apkārt Alaukstam.”
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīzes” žurnālists, skries pilnu distanci: “42 km 195 metri – tas ir maratons, un to es skriešu. Īsākas distances par maratonu nesauc. Skrienu kopš 1987. gada, kopš 2011. gada 1. janvāra – katru dienu. Pa šo laiku esmu noskrējis vismaz 50 000 km, tajā skaitā 83 maratonus sacensībās. Es neskrienu ātri, tāpēc, pat ļoti gribot, pirmās vietas man nesmaida.”
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīzes” žurnāliste, skries 5 km: “Maratonam speciāli negatavojos, bet 5 km distance arī nav nekas liels. Par sevi varu teikt, ka dzīvoju normālu paslinkas dzīves baudītājas dzīvesveidu. Par pirmajām vietām neskrienu. Skrienu, lai pārliecinātos, ka to spēju, kā arī kompānijas pēc. Ik pa laikam piedalos maratonā, bet tuvāki man ir riteņbraukšanas maratoni.”
Helmuts Limmers, IT daļas vadītājs, skries 10 km: “Esmu tipisks vasaras skrējējs, kas skrien, kad ārā ir labs laiks. Skrienu tikai sava prieka pēc un savai fiziskās pašsajūtas uzlabošanai, nevis pēc kāda treniņplāna. Skrienot var gan atpūsties no ikdienas steigas, gan apskatīt apkārtni, kā arī pārbaudīt savas spējas. Tā kā dzīvoju Jūrmalā, tad vasarā ļoti patīk skriet gar jūru basām kājām saulrietā un pēc tam nopeldēties. Cenšos nedēļā skriet divas trīs reizes. Sacensībās piedalos, lai salīdzinātu savas spējas ar citiem un arī lai gūtu papildu motivāciju. Tagad sacensībās piedalāmies jau visa ģimene.”
Ģirts Zvirbulis, “Latvijas Avīzes” žurnālists, skries 10 km: “Skrienu sava prieka un kompānijas pēc. Mēdzu paskriet divas trīs reizes nedēļā, cenšoties pieveikt ik nedēļu nedaudz virs 20 km. Pēdējās nedēļas gan sanācis noslinkot. Man šis būs otrais skriešanas maratons, biežāk piedalos dažādās airēšanas sacīkstēs un velomaratonos.”
Dainis Pūga, auto dienesta vadītājs, skries 5 km: “Maratonam īpaši negatavojos. Sacensībās piedalīšos kompānijā ar saviem bērniem. Tieši viņi bija tie, kas pirms trīs gadiem ierosināja skriet maratonā. Viņi nemaz neticēja, ka tētis varēs noskriet, bet es viņiem pierādīju pretējo.”
Jānis Krēķis, “Latvijas Avīzes” žurnālists, skries 10 km: “Tieši šim skrējienam īpaši negatavojos. Taču cenšos sevi uzturēt formā un ar skriešanu nodarbojos diezgan regulāri. Nedēļā aptuveni divas trīs reizes noskrienu 8 līdz 10 kilometrus un skriešanu varu saukt par vienu no saviem hobijiem. Nākotnē mērķis ir pieveikt lielākas distances.”
Ģirts Vikmanis, “Latvijas Avīzes” žurnālists, skries 10 km: “Gatavojoties maratonam, gandrīz katru dienu skrienu vismaz 5 km distanci. Paralēli skriešanai spēlēju basketbolu ar saviem domubiedriem. Skriešanu uztveru kā sava veida ekskursiju, jo tās laikā var baudīt arī apkārtni. Es skrienu sava prieka pēc. Īpaši neskatīšos uz saviem konkurentiem, bet koncentrēšos uz savu sniegumu. Jebkuram varu ieteikt fiziskas aktivitātes svaigā gaisā, jo tas ļauj gūt pozitīvas emocijas.”
