Sava preču zīme zivju konservu ražotājam, sava – azartspēļu organizētājam 0
Būtiski palielinājies Latvijas uzņēmēju iesniegto pieteikumu skaits preču zīmju reģistrācijai. Pērn iesniegti pieteikumi par 1798 preču zīmju reģistrāciju, no tām reģistrētas 1189, liecina Patentu valdes statistika.
„Tas liecina par to, ka uzņēmēji arvien vairāk novērtē priekšrocības, ko sniedz preču zīmju reģistrācija, iegūstot papildu aizsardzību saviem produktiem un pakalpojumiem,” uzskata Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis. „Preču zīme ir viens no veidiem kā savlaicīgi aizsargāt savu produktu. Preču zīme norāda uz izcelsmi, kvalitāti un juridisko aizsardzību, tādējādi ļaujot patērētājiem atšķirt preces un pakalpojumus, kurus tirgū piedāvā dažādi uzņēmēji.”
2017. gadā ir būtiski pieaudzis arī kopējais pieteikto preču zīmju skaits, sasniedzot 3 203 pieteikumus, kas ir par 26 % vairāk nekā 2016. gadā. Lielāko daļu jeb 56 % (1 798 pieteikumi) no kopējā preču zīmju pieteikumu skaita veido pieteikumi nacionālajā procedūrā. Par 28 % ir pieaudzis arī reģistrēto preču zīmju kopskaits, starp kurām 41,1 % ir Latvijas izcelsmes preču zīmes.
Pagājušā gada beigās Latvijas Republikā kopumā spēkā bija 71 789 preču zīmes, neieskaitot apmēram 1 milj. Eiropas Savienības preču zīmes.
„Precei vai pakalpojumam atbilstīga, profesionāli izstrādāta preču zīmes dizaina intelektuālā īpašuma komerciālā vērtība ir ne tikai tā grafiskajā identitātē, bet arī kā pārdošanu veicinošam tirgvedības instrumentam, nodrošinot zīmola atpazīstamību un preces vai pakalpojuma kvalitātes apliecinājumu,” uzskata Latvijas Dizaineru savienības pārstāvis Andrejs Broks.
Lietuvā nacionālajā procedūrā pērn tika saņemts 2 881 pieteikums un Igaunijā 1 271 preču zīmju reģistrācijas pieteikums.
Zaļā karotīte ministrijai, bordo – pārtikas ražotājiem
Lielākā daļa preču zīmju īpašnieki ir visdažādāko jomu uzņēmēji. Savas preču zīmes reģistrē zivju konservu ražotāji, autoservisi, būvdarbu veicēji, restorāni, dizaineri, alus un piena produktu ražotāji…
Tā Ceraukstes uzņēmums “Agitis” kā preču zīmi reģistrējis vārdkopu “Kaķīša dzirnaviņas” kartupeļu, rauga, plāno un citu pankūku ražošanai, maizes un maizes izstrādājumu, cepumu ražošanai. SIA “Cido grupa” kā preču zīmi reģistrējusi vārdkopu “Staburags” izmantošanai uz alus, augļu dzērieniem un augļu sulu u.c produkcijas, bet apgāds “Zvaigne ABC” kā preču zīmi reģistrējis saukli “Bankrota cenas”.
Latvijas Televīzija reģistrējusi preču zīmi “LSM.lv” reklāmai ar interneta starpniecību, telesakaru pakalpojumiem, ziņu pārraidei, izklaides raidījumu veidošanai, datorprogrammēšanai. SIA “TV 3 Latvija” savukārt reģistrējusi preču zīmi “Ekrāna mīlulis”, bet Latvijas Neatkarīgā Televīzija reģistrējusi kā preču zīmi TV5”.
Deviņas preču zīmes reģistrējis arī Rīgas pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas izmantajamas gan nekustamo īpašumu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, gan būvniecības, remonta darbos, sētnieku pakalpojumu sniegšanā,, sniega tīrīšanai u.c. darbiem.
Iespēju aizsargāt savus logo un nosaukumus izmanto arī ministrijas, valsts iestādes, universitātes un zinātniskie institūti. Zemkopības ministrija pērn reģistrējusi preču zīmi “Zaļā karotīte” lietošanai uz visdažādākajiem pārtikas produktiem, savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija kā savu preču zīmi reģistrējusi “Bordo karotīte”.
Rēzeknes novada pašvaldība reģistrējusi preču zīmi “Rēzeknes novads, evanģēlisko kristiešu draudze “Zilais krusts” pērn kā preču zīmi reģistrējusi “Trušu karalisti”, bet Latvijas būvinženieru savienība – Būvindustrijas lielās balvas logo.
Kultūras ministrija kā preču zīmi reģistrējusi Latvijas valsts simtgades piederības zīmi, kuru veido uzraksts „Latvija”, valsts karogs un skaitlis „100” ar integrētu bezgalības simbolu. Reģistrēta arī preču zīme “Es esmu Latvija”.
Arī politiķi, sportisti un mūziķi izmanto preču zīmes
Arī mūsu basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis pērnajā februārī reģistrējis savu vārdu kā preču zīmi. Preču zīme “KRISTAPS PORZIŅĢIS” reģistrēta lietošanai audzināšanā, apmācībā, izpriecās, sporta un kultūras pasākumos. Savukārt pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš reģistrējuši preču zīmi “SAM ŠMĒ” izmantošanai uz iespiedprodukcijas, rakstāmlietām, apģērbiem, galvassegām, minerālūdeņiem, augļu dzērieniem un sulām, apmācībai, sporta un kultūras pasākumiem, sporta sacensību rīkošanai un vadīšanai.
Savukārt dziedātāja Laima Vaikule un producente Elita Mīlgrāve kā preču zīmi reģistrējušas vārdkopu “Laima Vaikule Jūrmala Rendez Vous” izmantošanai uz dažāda veida mūzikas ierakstiem, iespiedprodukcijas, reklāmā, videomateriāliem, mūzikas un izklaidējošo festivālu rīkošanu, šovu producēšanu utml.
Patentu valdē pērn reģistrēta preču zīme “Ušakova kepka” trīs valodās – latviešu, krievu un angļu. Krievu valodā preču zīme reģistrēta gan ar latīņu burtiem, gan kirilicā. Preču zīmi reģistrācijai kā privātpersona pieteicis Rīgas domes priekšsēdētājs Nila Ušakovs, bet kā viņa pārstāvis norādīts partijas biedrs no “Saskaņas” Vadims Baraņņiks. Preču zīme “Ušakova kepka” reģistrēta lietošanai uz ceļasomām un čemodāniem, lietussargiem un saulessargiem, maisiņiem, apģērbu, apaviem, galvassegām, vingrošanas un sporta precēm, spēlēm, rotaļlietām, reklāmā, sporta un kultūras pasākumos.
Kādreizējais “Saskaņas centra” politiķis un Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis savukārt reģistrējis preču zīmi “Gūtmaņa alternatīva” izmantošanai filmu ražošanā. “Gūtmaņa alternatīva” ir pilnmetrāžas mākslas filma, ko A.Mirskis uzņem pēc savas grāmatas motīviem.
Meklēs labāko preču zīmi
“Šogad jau sesto reizi pēc kārtas apbalvosim labāko preču zīmju īpašniekus. Konkurss sešu gadu laikā no radošas iestāžu iniciatīvas ir izaudzis līdz Latvijas mēroga prestižākajam konkursam rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā; piecu gadu laikā konkursam ir pieteiktas 468 preču zīmes, un arī šogad ceram sagaidīt aktīvu uzņēmēju dalību konkursā,” teic S.Laganovskis.
Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina uzņēmējus līdz šī gada 23. martam pieteikties konkursam “Gada preču zīme 2017” nominācijās – “Gada preču zīme – Latvijai” un “Gada preču zīme – pasaulei”.
Lai piedalītos konkursā, Latvijas preču zīmei iepriekšējā kalendārajā gadā jābūt reģistrētai nacionālajā procedūrā, starptautiskajā procedūrā vai kā Eiropas Savienības preču zīmei.
