Sava novada miera dārzus apzinot 0
”Par mani pašu nerakstiet, neesmu uzmanības alkstošs, bet par paveikto – varētu. Pavēstiet par manām grāmatām, nodomu apzināt svētvietas, īpaši par izveidoto kultūrvēstures taku ”Dievdārziņš”,” teic iecavnieks, daiļdārznieks Ēvalds Kivilands.
Viņš ir neatlaidīgs urķētājs – ja ko nolēmis, neliksies mierā, līdz iecerēto īstenos. Uzrakstījis četras grāmatas par vietējām 24 kapsētām, pētījumu ”Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā”.
Ar cieņu pret Latvijas lauku kapsētām
Ēvalds nav studējis vēsturi, bet gan mācījies dārzkopību, taču par savu novadu zina stāstīt daudz un aizrautīgi.
Savā laikā, vadot Iecavas Dārzkopības un biškopības biedrību, viņš organizējis seminārus, ekskursijas uz sakoptākajiem dārziem. Tādu toreiz bijis pamaz – Tukumā, Rucavā un vēl dažās vietās. Tukumā, Aknīstē un Iecavā bijušas arī trīs skaistākās ielas. Iecavā, protams, tā bija Ābeļu iela, kurā dzīvo dārznieks.
”Braukājot ekskursijās, bieži iegriezāmies arī kapsētās. Latvijā ir apmēram 2444 lauku kapsētas, daudzas no tām esam arī apskatījuši. Uzmanību piesaista senie pieminekļi, uzraksti, kas vēsta par mūžībā aizgājušajiem. Kā liecina kapu zīmes, senāk daudz lielāku godu nekā mūsdienās izrādīja skolotājiem, pastmeistariem, mācītājiem. Taču padomju laikā kapi kļuva vienveidīgi, likt krusta zīmi atļāvās retais. Tagad parādās arī senās latviešu kapu zīmes ar koka jumtiņu. Padomijā senās kapsētas neuzskatīja par kultūras vērtību, tās apgānīja, izvazāja pieminekļu, žogu detaļas. Zūdībā gājuši Kazuļu, Miesta, Lambārtes un daudzi citi Iecavas pagasta miera dārzi.
Pēdējā laikā arvien vairāk interesējas par sakrālo tūrismu, iebraucēji meklē savas dzimtas saknes. Tā man radās doma apzināt sava novada miera dārzus, piefiksēt, kādi cilvēki tajās atdusas,” atklāj Ēvalds.
Savās četrās grāmatās, kuru izdošanu finansiāli atbalstījusi Iecavas pašvaldība, Ē. Kivilands apzinājis 24 sava novada kapsētas, katrai uzzīmējis shēmu par apbedījuma vietām, pievienojis apbedīto sarakstus un arī norādījis mācītājus, kas veikuši izvadīšanu. Grāmatās ievietots arī bagātīgs fotomateriāls ar aprakstu. Savā otrajā grāmatā viņš arī atzīmējis kapu piemiņas zīmju stāvokli – uzskaitījis krustus, zvanus, soliņus… Paveikts apbrīnas cienīgs darbs.
Arī Ēvalda kunga jaunākā grāmata ”Iecavas novads daudzu ceļu krustojumā” ir nozīmīgs kultūrvēstures pētījums, kurā stāstīts par to, kā dzīvojuši, strādājuši un atpūtušies Iecavas iedzīvotāji vairākos gadsimtos. Nav aizmirsti arī krogi, cepļi, dzirnavas, muižu mājas.
Viņš saka: ”Ejot pa Iecavas muižas parku, paraugieties uz sagumušo muižas vešerienes namiņu. Arī tā drīz var nebūt.”
“Dievdārziņā” un paša dārzā
Ēvalds arī apzinājis jau sešas latviešu kulta vietas, svētvietas. Viena no tām ir “Dievdārziņš”. Pateicoties vietējo entuziastu, vēsturnieka Andra Kopeikas, sieviešu kluba ”Liepas”, rūpēm, tas attīrīts no aizaugušajiem krūmiem, atkritumiem, bojātajiem kokiem. No laukakmeņiem izveidots bramaņu celiņš, kas ved garām mākslinieka Ulda Sterģa akmenī iekaltajai senču zīmei ”Dvēseļu lauks”, viņa veidotajam ”Māras krustam” uz centrālo dārza daļu. Tur paveras brīnišķīgs skats uz Iecavas upīti, stāvā krasta nogāzi, kurā izbūvētas kāpnes, izveidota taka, kas aizvijas līdz avotiņam.
”Ir ziņas, ka te bijis apbedīts Napoleona kara virsnieks, citas zīmes liecina, ka te bijusi sena baltu cilšu kulta vieta, kas latviešiem izsenis bijusi svēta. “Dievdārziņā” āderu krustpunktā novietoju gaišo laukakmeni, lai slāpē negatīvo, tumšo enerģiju,” teic Ēvalds. Senāk latvieši savu māju pamatos apzināti likuši gaišu nokrāsu laukakmeņus, lai tie, izstarojot labestību, aizsargātu pret ļauno.
Paša Ēvalda dārzā pie viņa būvētās mājas slejas tūjas, smaržo ceriņu gubas, zied tulpes, narcises… Iecienītākās puķes lilijas gan vēl nav uzplaukušas. Ēvalds ir liliju selekcionārs un savulaik izveidojis gaiši dzeltenīgo liliju šķirni ‘Iecavniece’, kā arī tumšāk dzeltenīgo ‘Iecavnieku’. Cienījamais seniors ir asociācijas “Lilium Balticum” biedrs un vairākās gadskārtējās liliju izstādēs saņēmis diplomus un medaļas par skaistāko liliju ziedu izveidi. ”Lai gan veselība vairs neļauj dārzā strādāt intensīvi, tomēr joprojām patīk tajā padarboties, tāpat mani gandarī katrs uzplaukušais zieds,” teic Ēvalds Kivilands.
