Robežzīmes ir kā durvis uz īpašumu: privātā meža robežas ir jānorāda skaidri 7
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Apstaigājot savu mežu, konstatēju, ka vairākās vietās tā robežas nav skaidri saprotamas. Vai meža īpašniekam ir pienākums uzturēt kārtībā sava meža robežas? Kā rīkoties, ja robežzīmes pazudušas?” – jautā Haralds Valmierā.
Valsts zemes dienesta (VZD) zemes pārvaldības procesu daļas vadītāja Judīte Mierkalne stāsta, ka ir būtiski uzturēt kārtībā sava īpašuma zemes, tajā skaitā meža robežas. “Robežzīmes ir kā durvis uz īpašumu. Mēs labi saprotam, ko nozīmē dzīvoklis vai māja, kam ir sienas. Bet dabā būtu ļoti grūti novilkt žogu visapkārt mežam, tāpēc tiek ierīkotas robežzīmes un robežstigas. Ja nezināsim sava meža robežas vai tās nebūs skaidri redzamas, ir iespēja, ka netīšām izcirtīsim kokus kaimiņa zemē vai kaimiņš izcirtīs mūsu kokus,” skaidro Judīte Mierkalne. Tāpat robežām jābūt skaidri redzamām, veicot meža inventarizāciju jeb taksāciju, pārmērot vai dalot īpašumu.
Kā nosaka robežas
Robežzīmes tiek ierīkotas, uzmērot zemes robežas. Zemes uzmērīšanu ir tiesīgs veikt tikai zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificēta persona jeb mērnieks, tātad arī robežzīmes ierīkojamas tikai mērnieka klātbūtnē vai tās var ierīkot mērnieks, ja par to ir vienošanās ar zemes īpašnieku. Robežzīmes ierīko tā, lai dabā tās vienu no otras varētu saskatīt. Ja zemes plakne ir līdzena, bez pauguriem un ieplakām, attālums starp robežzīmēm būs lielāks, ja paugurains – mazāks. Arī mežos, veicot zemes uzmērīšanu, ierīkojama robežzīme. Robežzīmes jānostiprina atbilstoši Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem (MK noteikumi nr. 1019), kas paredz, ka tai jābūt stingrai un stabilai, lai to nevarētu viegli izkustināt. Kā robežzīmi var ierīkot krustakmeni, koka vai betona stabu, metāla vai plastmasas cauruli.
Papildus robežzīmes vietai mērnieks mežā ierāda vizūrstigas vietu, kas tiek iezīmēta pa taisnu līniju starp robežzīmēm. To var darīt divos veidos: saspraužot stigmietiņus ar koši iekrāsotiem galiem vai iezīmējot resnākos kokus ar spilgtu, noturīgu krāsu. Arī vizūrstigu, tāpat kā robežzīmi, var ierīkot pats meža īpašnieks vai pēc vienošanās to dara mērnieks.
Pēc robežu ierādīšanas meža īpašnieks vizūrstigas vietā var ierīkot 0,5–1 m platu robežstigu. Koku izciršanai uz robežstigas nav vajadzīgs ciršanas apliecinājums, taču, lai to darītu, pirms tam jāveic meža inventarizācija jeb taksācija.
Robežstigu drīkst attīrīt no krūmiem un kokiem tikai savā meža pusē.
Lai robežzīmes būtu vieglāk pamanāmas, ap tām veido konusveida zemes aprakumus jeb kupicas. Laika gaitā kupicas sablietējas, applūstošās teritorijās var tikt aizskalotas vai kā citādi bojātas, aizaugt. Tāpēc laiku pa laikam – parasti ik pēc pāris gadiem – tās jāatjauno. Atšķirībā no robežzīmes meža īpašnieks kupicas var atjaunot pats, tam nav nepieciešama mērnieka klātbūtne.
Robežzīme jāierīko nekavējoties pie zemes uzmērīšanas, bet kupicu var ierīkot vēlāk.
Ja robežzīmes pazudušas
Nereti, pienācīgi nekopjot meža robežas vai neuzmanīgi rīkojoties ar traktortehniku, robežzīmes ir iznīcinātas vai laika gaitā pazudušas. Šajā gadījumā, pat ja robežas reiz bijušas iemērītas, tās vajadzēs atjaunot. To varēs darīt tikai mērnieks, nevis meža īpašnieks, vadoties pēc atmiņas, kur aptuveni bijusi robeža.
Judīte Mierkalne stāsta, ka VZD praksē visai bieži sastopas ar situācijām, kad robežas netiek uzturētas pienācīgā kārtībā, un brīdī, kad jāuzmēra zeme vai jāveic saimnieciskā darbība, piemēram, jācērt mežs, starp zemju īpašniekiem izceļas strīdi, kur precīzi bijusi robeža. Tas novērojams arī attiecībā uz lauksaimniecības zemēm.
Kam jārūpējas par robežām
MK noteikumi paredz, ka sākotnēji robežzīmes jānostiprina un kupicas jāierīko tam meža īpašniekam, kurš ierosinājis zemes uzmērīšanu (pirmreizēji vai atkārtoti). Taču turpmāk robežu uzturēšana ir abu meža īpašnieku kaimiņu pienākums. Lieliski, ja par to var savstarpēji vienoties.
Sods par to, ka robežas netiek pienācīgi uzturētas kārtībā, nav paredzēts, taču Judīte Mierkalne uzsver, ka būtiskākais meža īpašniekiem ir saprast savu atbildību – nezinot robežas, pat nejauši varam veikt saimniecisko darbību citas personas īpašumā, un, pienācīgi nerūpējoties par robežzīmēm, tās var tikt iznīcinātas un var būt nepieciešams tās atjaunot, kas ir visai dārgs un laikietilpīgs pakalpojums. Bet par apzinātu robežzīmju iznīcināšanu iestājas kriminālatbildība – par svešas mantas bojāšanu.
Uzziņa!
• Robežzīme – robežpunkta pastāvīgs nostiprinājums apvidū. Tiek ierīkots, likvidēts vai atjaunots, veicot zemes uzmērīšanu.
• Kupica – ap robežzīmi izveidots aprakums.
• Robežstiga – mežos un ar krūmiem aizaugušā apvidū ierīkota stiga starp robežzīmēm.
• Vizūrstiga – apvidū ar noturīgu krāsu vai stigmietiem iezīmēta robežstigas vieta (skata līnija).
PADOMS
Kā ierīkot kupicu mežā
Meža teritorijās un lauku apvidos kupicas ierīko, ap robežzīmi rokot riņķveida grāvīti, kura iekšmala ir 75 cm attālumā no robežzīmes centra. Grāvīša dziļums ir 30 cm, platums zemes virsmas līmenī 50 cm, grāvīša dibena platums 20 cm. Ap robežzīmi veido 30 cm augstu grunts uzbērumu.
