“Savā klīnikā es vienmēr esmu centies ar kolēģiem runāt, ko mēs darīsim X stundā,” Zaržeckis dalās pārdomās par rīcību neparedzētā situācijā 36
Latvijas mediķu pieredze un zināšanas, kas iegūtas gan kara medicīnas apmācībās, gan praktiskajā darbā, ir vērtīgs resurss ne tikai militārajā, bet arī civilajā veselības aprūpē. TV24 raidījumā “Preses klubs” plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis dalījās savās pārdomās par mediķu lomu krīzes situācijās un nepieciešamību domāt par rezerves plāniem jau savlaicīgi.
Raidījumā Jānis Zaržeckis norādīja, ka daļa Latvijas mediķu, tostarp arī viņš pats, savulaik piedalījušies kara medicīnas apmācībās, kas tolaik bija daļa no medicīnas studiju programmas.
“Mēs esam visu to kara medicīnu studējuši. Zinām, kā darbojas kara medicīna un kā tā atšķiras no civilās medicīnas principiem,”
skaidro Zaržeckis. Šāda pieredze ļauj mediķiem labāk sagatavoties situācijām, kas var rasties pēkšņu krīžu laikā, un dod iespēju ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Zaržeckis īpaši uzsvēra gatavības nozīmi, norādot, ka savā praksē viņš vienmēr domājis par krīzes situācijām. “Savā klīnikā es vienmēr esmu centies ar kolēģiem runāt, ko mēs darīsim x stundā. Ir svarīgi, lai mums būtu pietiekami daudz medikamentu un rezerves, lai mēs nepiedzīvotu pauzi,” uzsvēra ķirurgs. Šāda pieeja ir būtiska, jo plānošana un resursu uzkrāšana miera laikā var būt izšķiroša, lai krīzes brīdī spētu efektīvi rīkoties un novērstu katastrofu.
Diskusijas laikā Zaržeckis dalījās arī ar kādu konkrētu piemēru no ASV, kur pēkšņi radās fizioloģiskā šķīduma trūkums, kas ir būtisks katrai operācijai. “Kolēģis no Kalifornijas rakstīja, ka viņiem trūkst šī šķīduma. Izrādās, ka gandrīz viss tika ražots vienā slimnīcā, kuru izpostīja tornado. Visa Amerika palika uz pauzes,” stāstīja Zaržeckis, uzsverot, cik būtiski ir diversificēt piegādes ķēdes un domāt par rezerves risinājumiem.
Zaržeckis arī pieminēja, cik svarīga ir starptautiskā solidaritāte, sniedzot palīdzību Ukrainai, kur mediķi reālajā kara situācijā saskaras ar resursu trūkumu un spiedienu. “Kolēģi Ukrainā labi saprot, kas ir vājās vietas. Viņi strādā situācijās, kas parāda, cik trausla var būt sistēma,” viņš atzina.
Gatavība krīzes situācijām ir ne tikai kara mediķu, bet arī civilās medicīnas būtisks uzdevums. Jānis Zaržeckis uzsver, ka miera laikos ieguldītā plānošana un rezerves ļauj ne tikai saglabāt mediķu darbspēju, bet arī pasargāt sabiedrību no lielāka posta. Kā viņš rezumē: “Karš visdrīzāk nebūs tad, ja mēs tam gatavosimies.”
