Ungāru iznīcinātājiem Baltijas debesīs vienmēr “karsti”. “LA” reportāža 0
Nedēļas nogalē Latvijā atzīmēja Latvijas Gaisa spēku 100. gadadienu. Šogad aprit arī 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās NATO, kā arī 20 gadi, kopš to izdarījusi Ungārija. Tieši Ungārijai šobrīd četru mēnešu garumā uzticēts patrulēt un aizsargāt Baltijas valstu gaisa telpu, piecām ungāru “JAS-39 Gripen” lidmašīnām mājojot Lietuvā – Šauļu gaisa spēku bāzē.
Arī “Latvijas Avīzei” bija iespēja ieskatīties ungāru karavīru ikdienā, ar gaisa spēku vadību pārrunājot arī itin biežo Krievijas kara lidmašīnu viesošanos Baltijas gaisa telpas tuvumā.
2019. gada četru mēnešu misija ir jau otrā ungāru gaisa spēku misija Baltijā – pirmā bija 2015. gadā.
Toreiz tā bija pirmā Ungārijas gaisa spēku misija ārvalstīs kopš Otrā pasaules kara. Nākamā misija Baltijā gaidāma 2022. gadā. Šobrīd Baltijā mitinās arī spāņu un britu gaisa spēki. Spāņi turpat Šauļos, bet briti – Emarī bāzē Igaunijā. Tomēr tieši ungāri ir šīs četru mēnešu misijas vadībā.
Tas nozīmē, ka viņi ir atbildīgi par Baltijas gaisa telpu, koordinējot treniņus un ātro reaģēšanu uz noteikumus pārkāpjošu lidmašīnu pietuvošanos Baltijas valstu robežām. Būšana misijas vadībā nozīmē arī nemitīgi apbruņotus visus piecus Šauļos esošos ungāru iznīcinātājus (ar tiem uz maiņām lido 7–8 piloti), tostarp mācību laikā. Paši gaisa spēku pārstāvji to sauc par būšanu “karstiem”.
Kā noris patrulēšana debesīs? Visās Baltijas valstīs darbojas 3D radari, kuru ievāktās informācijas pamatā notiek ungāru agrīnā brīdināšana.
Ja ir kādas zīmes, ka notiek lidmašīnu pārvietošanās bīstami tuvu Baltijas valstu robežām, piloti ir kaujas gatavībā celties gaisā. Ja tiek saņemtas ziņas par kādu starptautisko noteikumu nepildīšanu – lidmašīnas paceļas gaisā. 24 stundas septiņas dienas nedēļā pilotiem jābūt nemitīgā gatavībā reaģēt uz trauksmes zvaniem par kādu nesankcionētu lidmašīnu pietuvošanos.
“Nav nozīmes, ko tu dari, tev jābūt gatavībā pāris minūšu laikā sēsties lidmašīnā un pacelties gaisā. Protams, ir iespēja, ka trauksme tiek atcelta, taču to nekad nevar zināt. Bieži vien tā notiek ar ASV gaisa spēku lidmašīnām, taču saziņa ar amerikāņiem ir laba, un ātri noskaidrojam viņu parādīšanās iemeslus. Savukārt krievu lidmašīnu gadījumā trauksme parasti rezultējas šo lidmašīnu eskortā,” norādīja Šauļos dislocēto ungāru gaisa spēku brigadieris ģenerālis Čaba Ugriks.
Viņš precizēja, ka krievu lidmašīnas mēneša laikā nekad nav ielidojušas Baltijas valstu gaisa telpā, tomēr viņi nekad neiesniedz lidojuma plānu, nerunā ar gaisa telpas uzraugiem un dara citas lietas, kas pārkāpj starptautiskos noteikumus.
Vai drīkst atklāt uguni, ja tiek rupji pārkāpti noteikumi? Č. Ugriks skaidroja, ka šīs patrulēšanas misijas ir miera misijas, līdz ar to viņi uguni drīkstot atklāt tikai pašaizsargājoties, vai arī otrai pusei uzsākot karadarbību aizsargājamajās teritorijās.
“Dažreiz viņi ir agresīvi, cenšas mūs stumt prom, neļauj pietuvoties viņu dārgajām, ar dažādiem sensoriem un uztvērējiem aprīkotajām lidmašīnām, bet viss ir atkarīgs no cilvēka, kas atrodas pie lidmašīnas stūres. Dažreiz smaida un gaida, kad uzņemsim bildes.”
Interesanti, ka trauksmes zvans ieskanējās arī “LA” viesošanās laikā – pilotiem pusdienojot.
Nācās pieredzēt pilotu ikdienas realitāti, atstājot siltās pusdienas uz galda, pāris sekunžu laikā jau izskrienot no pusdienu telpas.
Šoreiz gan trauksme nebija krievu lidmašīnu dēļ un neilgi pēc trauksmes piloti jau varēja atgriezties pie pusdienošanas.
Kopš 1. maija, kad sākās Ungārijas gaisa spēku misija Baltijā, bijuši kopumā deviņi izsaukumi par Krievijas lidmašīnu pietuvošanos Baltijas gaisa telpai, kuri rezultējušies šo lidmašīnu eskortēšanā. Savukārt 34 reizes notikuši treniņu lidojumi, tostarp iesaistoties spāņu gaisa spēku lidmašīnām, kuras Šauļu bāzē dislocētas pāris simt metrus tālāk.
Ungārijas vēstnieks Latvijā Ferencs Banjai sacīja, ka Ungārijai Baltijas gaisa telpas aizsargāšana ir ļoti svarīga. “Savu draugu un sabiedroto aizstāvēšanā esam noskaņoti ļoti nopietni.”
Viņš norādīja, ka pēdējo gadu laikā Ungārijas armijā notiek būtisku naudas ieguldīšana, atjaunojot ekipējumu un kaujas tehniku. Līdz 2024. gadam Ungārijas mērķis ir beidzot sasniegt 2% tēriņus aizsardzības jomai no valsts IKP. Mērķa sasniegšanai no 2018. gada līdz 2026. gadam Ungārija plāno aizsardzības spēju uzlabošanā ieguldīt 15 miljardus dolāru.
