Putina draudu dēļ ir krīze kā 1937. – 1939. gadā, bet esam apņēmības pilni sakaut Krieviju, atzīst britu ģenerālis 0

Jaunais armijas vadītājs saka, ka Apvienotajai Karalistei ir jābūt apņēmīgai, lai atvairītu Putinu, jo NATO septiņas reizes palielina gatavībā esošo karavīru skaitu līdz 300 000.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Skorpions – 19. novembris, Strēlnieks – 24. jūlijs: laimīgākā diena 2025. gadā katrai zodiaka zīmei
Receptes
Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā
RAKSTA REDAKTORS
“No kaut kā diemžēl jāatsakās.” “Swedbank” bankomātos vairs nav pieejams viens pakalpojums 58
Lasīt citas ziņas

Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem “cīnīties un uzvarēt” kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem un partneriem, lai novērstu turpmāku kara izplatīšanos un eskalāciju Eiropā, aicina jaunais armijas vadītājs.

Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis sers Patriks Sanderss otrdienas runā sacīs, ka viņš nekad nav redzējis tik tiešus draudus mieram un demokrātijai kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenotā “brutālā agresija” Ukrainā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš salīdzinās pašreizējo situāciju ar tuvošanos Otrajam pasaules karam, sakot, ka Lielbritānijai ir jābūt gatavai “ātri rīkoties”, lai nodrošinātu, ka tā netiek ierauta pilna mēroga konfliktā, nespējot ierobežot Krievijas ekspansionismu.

Ģenerāļa brīdinājums, uzrunājot Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta ideju laboratorijas organizēto konferenci, tika izteikts pēc tam, kad viņš rakstīja visiem viņa pakļautībā esošajiem spēkiem, ka viņiem ir jāgatavojas “vēlreiz cīnīties Eiropā”.

Sagaidāms, ka, runājot tajā pašā pasākumā, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless nāks klajā ar jaunu aicinājumu nākamajos gados palielināt aizsardzības budžeta izdevumus, lai novērstu pieaugošos draudus.

Viņa aicinājums izskanēja laikā, kad premjerministrs Boriss Džonsons gatavojas pievienoties citiem NATO līderiem Madrides samitā, kurā tiek sagaidīts, ka notiks vienošanās par lielāko Rietumu militārās alianses reformu kopš aukstā kara beigām.

Kāds aizsardzības ministrijas avots sniedza ziņas, ka Volless vēstulē lūdzis Džonsona kungu līdz 2028. gadam pacelt ikgadējo militāro budžetu no pašreizējā NATO minimālā mērķa 2% no IKP līdz 2,5%.

“Visus savus militārā dienesta gadus es neesmu pieredzējis tādus neslēptus draudus valstu suverenitātes un demokrātijas principiem un brīvībai dzīvot, nebaidoties no vardarbības, kā prezidenta Putina brutālo agresiju un viņa ekspansijas ambīcijas,” komentējis P. Sanderss, piebilstot

“šis ir mūsu 1937. gada vēsturiskais mirklis. Kaut gan mēs vēl nekarojam, mums būs jārīkojas ātri un izlēmīgi. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai nodrošinātu, ka Lielbritānijas armija veic savu lomu globāla kara novēršanā.”

Neraugoties uz to, ka pēdējā laikā uzsvars tiek likts uz jaunām spējām, piemēram, bezpilota lidaparātiem un kiberkaru, Sanderss uzsvēris, ka sauszemes spēki joprojām būs izšķiroši jebkurā konfliktā, akcentējot uzskatu: “Jūs nevarat kiberot pāri upei.”

Lielbritānijai Krievijas atturēšana nozīmē “vairāk armijas, kas ir mobilizēta vairāk laika no ģenerāļa (Aizsardzības ministrijas) galvenajā ēkā līdz jaunajam kaprālim kazarmas telpā, no rezervista nedēļas nogales mācībās, līdz ierēdnim armijas štābā”.

SAISTĪTIE RAKSTI