Ieteikums zemniekam. Sausums jāapdrošina pašiem! 0
Reinis Reinsons, Mg.agr., lauksaimniecības projektu vadītājs SIA “Eurorisk Latvia”
Lauksaimnieciskā ražošana, kas pārsvarā notiek zem klajas debess, ir pakļauta apkārtējās vides ietekmei, un šī ietekme diemžēl katru gadu pieaug, radot traucējumus zemnieku finanšu plūsmai un apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu.
Līdzšinējā prakse bija paļauties uz valsts kompensācijām nelabvēlīgu laika apstākļu radīto zaudējumu segšanai, tomēr gan Eiropas Savienība, gan Zemkopības ministrija ir skaidri paudušas nostāju, ka turpmāk šo risku vadība jāuzņemas lauksaimniekiem pašiem. Protams, regulēt laika apstākļus nav iespējams, bet ir iespējams mazināt finansiālās sekas dažādu risku iestāšanās gadījumā un nepalikt vienam pie tīruma ar savu bēdu. Zemniekam, esot vienam ar savu risku, tas visā smagumā arī jāiznes, bet, piedaloties sējumu apdrošināšanā valsts līmenī, šie riski jau mazinās, savukārt apdrošināšanas uzņēmumam pārapdrošinoties pasaules līmenī, riski līdzsvarojas un nav vairs tik lieli kā individuālā līmenī.
Lielākie riski
Līdz šim sējumus apdraudošie un apdrošināmie riski ir to pārziemošana, meža zvēru un putnu nodarītie bojājumi, lietus, vētras un krusas nodarītie postījumi, kā arī sējuma aizdegšanās, ko izraisījusi novākšanas tehnika un trešo personu prettiesiska rīcība, tiem novācot jūsu ražu. Tomēr, laika apstākļiem kļūstot ekstrēmākiem gan temperatūras, gan nokrišņu intensitātes un biežuma ziņā, svarīgs ražu un peļņu ietekmējošs faktors ir sausums. Tas pats sausums, kas augiem ir tik netīkams, jo visi vielmaiņas bioķīmiskie procesi tajos notiek ūdens šķīdumos, ūdenim nodrošinot vielu kustību augos, labu turgoru un tai pakārtotu fotosintēzes intensitāti. Sausums bremzē augšanu un samazina lapu laukumu, sausums, ko vēl atceramies no 2018. gada vasaras un 2019. gada pavasara, neganti kož maciņā, nodarot zaudējumus ražai.
Jaunums – apdrošināšana pret sausumu
Latvijas sējumu apdrošināšanas tirgū šogad ir ienākusi sausuma riska apdrošināšana, un 2020. gada vasaras veģetācijas sezonai būs pieejami jau vairāki risinājumi, kā apdrošināties pret sausuma nodarītajiem zaudējumiem.
Lai pieņemtu objektīvāku lēmumu, kas atbilst katra individuālajai situācijai vai pārliecībai, palīdz pieejamā informācija un speciālistu pieredze, tāpēc piedāvāju apkopojumu par Latvijas apdrošināšanas tirgū esošajiem produktiem sausuma apdrošināšanai sējumos.
Kā galvenā atšķirība jāmin riska iestāšanās konstatācijas metode, vienkāršoti – kā noteikt, ka sausums tiešām ir iestājies. Nākamā būtiskā atšķirība – cik par to maksā. Šie jautājumi nodarbina daudzus zemniekus, ņemot vērā neseno pieredzi ar sausuma nodarītajiem zaudējumiem un to kompensāciju nepilnu piecu eiro apmērā par hektāru.
Uzreiz jāteic, ka katrs zaudētais cents kompensēts netiek ne ar vienu šobrīd tirgū esošu produktu, daļa riska (un tas ir vismaz 20% apmērā) zemniekam ir jāuzņemas pašam, bet šis apjoms ir ikgadējo ražas līmeņa svārstību robežās. Apzinoties lauksaimniecību kā zināmās robežās svārstīgu biznesu, atliek būt mierīgam un drošam par katastrofāla sausuma kompensēšanu.
Robežvērtību indeksi
Divos no apdrošināšanas produktiem atskaites kritērijs ir indeksi, robežvērtības, kas, riskam kritiski ietekmējot kultūraugus, tiek sasniegtas un dod iespēju pretendēt uz atlīdzības izmaksu, trešajā sausuma iestāšanās tiek konstatēta uz lauka.
Viens no indeksu produktiem ir nolijušo nokrišņu indekss jeb Standardized precipitation index (SPI), kurā tiek uzskaitīti nolijušie nokrišņi konkrētajā novadā, kur atrodas apdrošinātais sējums. Uzskaite tiek veikta konkrētā laika posmā, laikā, kad ir spēkā apdrošināšanas segums un aktuālie dati salīdzināti ar vēsturiskajiem (references) novērojumiem, šādi konstatējot nokrišņu deficītu un indeksa vērtību. Tomēr svarīgi ņemt vērā faktoru, ka nokrišņu daudzums tiek fiksēts LVMĢC meteoroloģisko novērojumu stacijās, pēc skaita 33, vai vienai stacijai apmēram 150 000 hektāros, un fiksētie nokrišņi tālāk ar matemātiskām metodēm pieskaitīti visai platībai starp stacijām.
Problēmas ar nepietiekamu novērošanas punktu tīklu bija vērojamas kaimiņu lietuviešu sējumos, kur šī metode sāka darboties jau šogad. Nākotnē sagaidām, ka situācija ar staciju pārklājumu uzlabosies un nokrišņu fiksēšanas tīkls kļūs lielāks.
Arī no agronomiskā viedokļa nokrišņi nav vērtējami tikai matemātiski, bet svarīgs ir to rezultāts – mitruma pieejamība kultūraugiem. Tie atšķirīgi vērtējami, lietum nolīstot no rīta vai vakarā, daudzumam sadaloties vienmērīgi periodā vai īsu, bet strauju lietusgāžu veidā. Tāpēc, raugoties no augu mitruma nodrošinājuma viedokļa, apsveicama ir augsnē esošā mitruma uzskaite jeb Soil moisture index (SMI), ar ko tiek uzskaitīts augsnes virskārtā reāli esošais mitrums.
Protams, ne viss augsnē esošais ūdens ir pieejams kultūraugiem, tā pieejamība atkarīga no augsnes spējas ūdeni uzkrāt un tās izžūšanas pakāpes jeb vienkāršoti – smiltīs ūdens neuzkrājas, bet izkaltušāka augsne to sliktāk atdod, tomēr pastāv pārrēķina metodes, cik no augsnē esošā ūdens ir tieši pieejams augiem. Tas ļauj domāt, ka šā indeksa mērījumi uzskatāmi par lauksaimniecībai visatbilstošākajiem.
Dati par augsnes mitrumu tiek iegūti ar satelītu palīdzību, uztverot mikroviļņus, kas dabiski izstarojas no zemes virsmas un ar zinātniski apstiprinātu metožu palīdzību ļauj noteikt ūdens daudzumu kubikmetros kubikmetrā augsnes. Šīs metodes izmantošanu neierobežo mākoņu esamība, un vienīgais periods, kad dati nav iegūstami, ir ziema, kad augsnes virskārta ir sasalusi. Pateicoties tam, mērījumi ir pieejami katru aktīvās veģetācijas perioda dienu. Datus iegūst un apstrādā Nīderlandē bāzēts uzņēmums Vandersat, šos pašus datus piegādājot arī Eiropas Savienības institūcijām un lauksaimniecības industrijas milžiem.
Konkrētās dienas augsnes mitruma vērtība tiek normalizēta ar pēdējo 20 dienu vērtībām, šādi izvairoties no krasām vērtību svārstībām pēc īsām lietavām vai nelieliem sausuma periodiem. Tālāk skatot aktuālo vērtību attiecībā pret konkrētā novada klimatisko vidējo vēsturisko vērtību, tiek iegūts konkrētās dienas mitruma deficīts. Deficītiem summējoties un sasniedzot kritisko vērtību (deficītu summu), tiek konstatēta sausuma riska iestāšanās sējumos, kas atrodas konkrētajā novadā. Jāpiebilst, ka robežvērtības atbilst sausuma nodarītajiem zaudējumiem kultūraugu ražai, sākot no 20% apmēra katrā seguma fāzē, tās cieši saistītas ar kultūraugu veģetāciju un agronomiskajiem aspektiem, tādēļ sadalītas vairākās fāzēs ar dažādiem atlīdzību līmeņiem tajos.
Izvēloties šo produktu, gan jāņem vērā, ka uzskaite tiek veikta visā novada teritorijā, ne atsevišķos punktos. Tas nodrošina objektīvus datus par situāciju novadā, un arī nokrišņu lokāluma situācijā – kaimiņam visu vasaru līst, bet man ne – tā tomēr šobrīd ir precīzākā metode, pēc kuras vērtēt sausuma riska iestāšanos. Šis risinājums šogad tika veiksmīgi ieviests Latvijā, un esmu priecīgs par zemniekiem, kuri uzdrošinājās un apdrošināja sējumus jau pirmajā testa gadā un novados, kur sausuma risks sasniedza kritisko robežu, arī saņēma atlīdzību izmaksas, šādi kopīgi atrodot risinājumu sausuma problēmai.
Ar apdrošinātājiem kopīgi turpinās darbs pie apdrošināšanas segumu periodiem 2020. gadā, lai tie atbilstu kultūraugu attīstības kritiskajām fāzēm, piemēram, kviešiem cerošanas laikā, kukurūzai ziedēšanas, bet pupām sēklu pildīšanās laikā, lai tie atbilstu situācijai gan Latgalē, gan Kurzemē un lai segums būtu pieejams sējumiem, kuriem standarta risku apdrošināšana nav pieejama, bet kuri tāpēc nav ekonomiski maznozīmīgāki, – zālājiem, kukurūzai, kartupeļiem.
Salīdzinot LVĢMC mājaslapā pieejamos datus par SPI indeksa vērtībām ar SMI indeksa vērtībām, pēc principa, ir vai nav konstatēts sausums, redzams, ka pavasara fāzē sausuma riska noteikšanas metode būtu nostrādājusi faktiski visos novados ar abiem indeksiem, bet otrajā vasaras pusē situācija ir atšķirīga – SPI indekss nav nostrādājis nevienā no tiem, bet SMI – 45 no Latvijas novadiem. Jāpiebilst, ka, pētot datus par 2018. gadu, augsnes mitruma indekss uzrādīja maksimālo sausuma līmeni visā valsts teritorijā, un, ja būtu pieejama apdrošināšana, tad tiktu kompensēti saimniecību zaudējumi.
Bojājumu konstatēšana pēc fakta
Pastāv arī trešais risinājums – ne indeksu apdrošināšanas veidā kā pirmajos divos –, konstatējot bojājumus pēc fakta jeb post factum, ka sausuma iestāšanos savos sējumos konstatē zemnieks pats vai ar brokera palīdzību un, uzaicinot apdrošināšanas sabiedrības pārstāvjus, kopīgi veic zaudējumu apmēru noteikšanu.
Šeit arī nonākam pie zaudējumu apmēru noteikšanas jau konkrētos sējumos. Risinājumiem ir atšķirīgs līmenis, pēc kura iespējams pretendēt uz atlīdzības izmaksu. SMI indeksa un post factum metodē slieksnis ir 30%, kas nozīmē, ka zaudējumi zem šī līmeņa netiek kompensēti, bet SPI indeksa metodei slieksnis ir 20%. Paliek galvenais jautājums – cik liela tad ir atlīdzība? To iespējams apskatīt salīdzinājuma tabulā, kur atlīdzības līmenis norādīts no apdrošinājuma summas, ko savukārt veido plānotās ražas cena.
Lai nemulsinātu tabulā redzamie cipari, nepieciešama dažādu situāciju modelēšana. Piemēram, ja ražas zudumi konkrētās saimniecības sējumos veido 29%, tad SMI apdrošināšanas gadījumā atlīdzība var veidot 18%, bet SPI un PF gadījumā tās nav. Savukārt, ja sausums nodarījis postījumus 34% apmērā, tad attiecīgi SMI – 18%, SPI – 20%, bet PF – 4%. Respektīvi, nelieli zaudējumu riski jāuzņemas pašiem, pēc 20 līdz 38%, tātad vidējos riskus (līdz 18%) lieliski sedz SMI indeksu apdrošināšana, kas principā arī atbilst zaudējumu apmēram, ko vidēji nodarīja 2018. gada ekstrēmi sausā vasara. Ja tomēr ir vēlme pasargāties no lielākiem riskiem, uzņemoties pašiem atbildību gan par mazajiem, gan vidējiem riskiem, tad robežās no 30 līdz 66% tos 20% apmērā sedz SPI apdrošināšana, bet ar papildu iespēju 67–84% zaudējumu robežā saņemt 40% atlīdzību, bet virs 85% saņemot 60% atlīdzību, savukārt PF apdrošināšana segs zaudējumus par katru procentu virs 30% zaudējuma, respektīvi – 31% zaudējums nozīmē 1% kompensāciju.
Vienmēr ir iespējams strīdēties par metožu un risinājumu objektivitāti un piemērotību katram atsevišķam indivīdam, kā arī vienkārši par jebko, tomēr jāatzīst, ka līdzekļi problēmas risināšanai ir un, balstoties pieejamajā informācijā vai konsultējoties ar speciālistu, ir iespējams pieņemt iespējami labāko lēmumu par piemērotāko risinājumu risku mazināšanai.
Aicinu iespēju robežās veikt pasākumus, lai samazinātu ūdens zudumus no augsnes un iespējām esošo slogu uzticēt apdrošinātājiem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
