Sausums Āfrikā. Namībija plāno nogalināt ap 700 savvaļas dzīvnieku – arī ziloņus un zebras, lai tos aizsargātu 21
Namībija nogalina dzīvniekus, lai tos glābtu un aizsargātu iedzīvotājus no ilgstošā sausuma. Cik laba ir šī stratēģija? Ja Google meklējat vārdus “medības” un “Namībija”, jūs atradīsit simtiem pēdējo gadu meklēšanas rezultātu. Viņi reklamē “greznās naktsmītnes” un “valsts izcilākās virtuves” baudīšanu un savvaļas dzīvnieku, piemēram, gnu, oriksu un zebru, medības, par to plašāk raksta izdevums Deutsche Welle.
Lai gan tas var šķist pretrunīgi, trofeju un nogalināšanas medības ir daļa no Namībijas ilggadējās zemes pārvaldības stratēģijas, jo ilgtspējai jāaizsargā ekosistēmas un jāpalielina savvaļas dzīvnieku skaits. Medībās gūtā peļņa tiek izmantota dabas aizsardzībai un vietējām kopienām, bet nomedīto dzīvnieku gaļa tiek pārdota vai izplatīta uz vietas, liecina valdības informācija.
Namībija pašlaik paļaujas uz šo stratēģiju, lai apgādātu iedzīvotājus ar gaļu un vienlaikus samazinātu spiedienu uz ūdens trūkumu un veģetāciju valsts lielākā sausuma laikā pēdējo 100 gadu laikā. Ņemot vērā kritisko ūdens līmeni, daudzi savvaļas dzīvnieki, kā arī lauksaimniecības dzīvnieki iet bojā un lauki izžūst. 1,4 miljoni cilvēku — puse iedzīvotāju — cieš no bada.
Tāpēc valdība nacionālajos parkos un pašvaldību teritorijās medībām parakstījusi 640 dzīvniekus, piemēram, bifeļus un zebras. Tas attiecas arī uz 83 ziloņiem vietās, kas tiek uzskatītas par “karstajiem punktiem” konfliktiem starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem. Daļa atļauju tiek pārdota trofeju medniekiem, izmantojot dārgās medību licences. Gaļa no trofeju medībām tiek izdalīta tiem, kam tā visvairāk nepieciešama, vēsta DW.
Šis izraisījis starptautisku sašutumu. Kā raksta medija, kritiķi uzskata, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo tai nav reālas ietekmes uz izsalkušo cilvēku skaitu, viņi uzskata šeit pastāv dubultstandarti.
Kā raksta DW, Namībijā ir aptuveni 2,5 līdz 3 miljoni savvaļas dzīvnieku. Gaļas dēļ katru gadu tiek nogalināti līdz 360 000 dzīvnieku. Sausuma gados iežogotos nacionālajos parkos un fermās tiek nogalināts vēl vairāk dzīvnieku, jo tie nevar migrēt tālāk, meklējot citus pārtikas avotus. “Sausuma periodos ir jāreaģē, jo pretējā gadījumā tiek sabojāta veģetācija. Šajos sausajos apgabalos paiet ļoti, ļoti ilgs laiks, līdz mežs atjaunojas: nevis gadi, bet dažreiz gadu desmiti līdz uznāk lietus.”
Ja ziloņu bars nāktu meklēt ūdeni un to neatrastu, dzīvnieki kļūtu bīstami. Viņi apgāž cilvēku apdzīvoto vietu ūdens tvertnes, sabojā caurules un pat nogalina cilvēkus. Tikmēr ieņēmumu dalīšana no kontrolētām medībām mudina lauksaimniekus un vietējos iedzīvotājus dzīvot kopā ar šiem dzīvniekiem, nevis kaitēt tiem.
NCE norāda uz ziloņu populācijas pieaugumu no aptuveni 7000 deviņdesmito gadu vidū līdz aptuveni 24 000 mūsdienās, kas liecina par valsts saglabāšanas modeļa panākumiem. Namībijas dabas aizstāvju un zinātnieku grupa tam ir pretrunā – viņi aicina izbeigt šaušanu un apsūdz Āfrikas valstis ziloņu populāciju “ievērojamā palielināšanā”, lai “pelnītu naudu no pēdējiem šīs sugas īpatņiem”. Tā vietā viņi iesaka citas, “humānākas” populācijas kontroles metodes, piemēram, ziloņu kontracepciju, lai samazinātu cilvēku un savvaļas dzīvnieku konflikta risku, nevis medības.
Namibia Plans to Slaughter Over 700 Wild Animals—Help Stop This! https://t.co/aen7oUiLr9 (via @petaasia)
— ines vasquez toth (@ivasqueztoth) September 29, 2024
