Sauss vai iekaisis? Par psoriāzi… 0
Visas nedēļas garumā, sākot jau ar 29. oktobri, dermatologi Latvijā psoriāzes pacientus pieņem bez maksas vai par samazinātu atlīdzību.
Sasteigta augšana
Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska ādas iekaisuma slimība, kam raksturīga paātrināta ādas šūnu veidošanās un atdalīšanās. Tie ir niezoši sarkani sabiezējušas ādas plankumi ar sudrabaini baltām zvīņām.
Slimība parasti bojā galvas mataino daļu, ceļu, elkoņu un rumpja ādu. Var attīstīties arī nagos, uz plaukstām, pēdām, dzimumorgāniem, ļoti reti – uz sejas. Smagākās formas skar ne tikai ādu, bet arī locītavas.
Precīzs psoriāzes cēlonis joprojām nav zināms. Tomēr izpēte liecina, ka tā ir kompleksa slimība, un liela loma ir imunitātei, ģenētiskajiem faktoriem, apkārtējai videi un psiholoģiskajai labsajūtai. Tas nozīmē, ka ietekmē viss, kas maina ādas normālās funkcijas, tā paātrinot šūnu veidošanos un atdalīšanos.
Normālas ādas šūnas nobriest un atmirst 28 – 30 dienās, bet psoriāzes pacientiem tās 3 – 4 dienās nobriest, bet neatdalās – uzkrājas uz ādas virsmas, veidojot psoriāzes apvidus, ko sauc par bojājumiem jeb perēkļiem.
Arī psoriāzes uzliesmojuma ierosinātāju ir daudz. Tomēr vēlams vienmēr izvairīties no pārmērīga satraukuma, kā arī pārmērīgas alkohola lietošanas un smēķēšanas.
Slimībai raksturīga viļņveidīga gaita – paasinājumiem seko miera periodi. Psoriāze visbiežāk parādās 15 – 35 gadu vecumā, taču tā var piemeklēt arī zīdaiņus un sirmgalvjus. Turklāt tai ir ziemas un vasaras forma – izsitumi mazinās pavasarī un vasarā, bet rudenī un ziemā slimības izpausmes saasinās. Latvijā izplatītākā ir ziemas forma.
Ārstē simptomus
Psoriāze nav lipīga, tādēļ ar to nevar saslimt, pieskaroties sirgstošam cilvēkam, peldoties baseinā vai pat mīlējoties ar kādu, kuram tā ir.
Diemžēl šī slimība nav pilnīgi izārstējama, taču, lietojot medikamentus, to var kontrolēt, un iespējams dzīvot pilnvērtīgi.
Tādēļ, ja šķiet, ka ir psoriāze, jāapmeklē ģimenes ārsts vai dermatologs. Ārsts ādu apskata zem mikroskopa, lai noskaidrotu, vai tā patiešām ir psoriāze.
Lietojot piemērotas gan iekšķīgas, gan ārīgas zāles, uzlabošanās paredzama 1 – 2 nedēļu laikā. Ārstēšanās ilgums atkarīgs no zāļu veida un psoriāzes formas. Ja tā skar galvas mataino daļu, izmanto speciālus šampūnus un losjonus.
Ārstu praksē ir gadījumi, kad pacienti, jūtot psoriāzes saasinājumu, vēso Baltijas klimatu uz laiku nomaina pret sausāku un siltāku (Ēģiptē, Turcijā, Izraēlā vai kur citur), un tā viņiem izdodas mazināt simptomus, uzlabojot arī pašsajūtu.
Lai kontrolētu slimību, dažiem iepaticies solārijs, taču šo metodi nedrīkst izmantot ilgstoši. Ultravioletie stari gan palīdz izskaust psoriāzes simptomus, taču ilgākā laikā var izraisīt ādas vēzi.
Lai psoriāzes gadījumā izvairītos no jutīgās ādas kairināšanas, mazgāšanai jāizvēlas maigākie līdzekļi, šīs vietas nedrīkst berzt, kasīt un citādi traumēt. Nav vēlams sintētisks un pārāk ciešs apģērbs, jo var pastiprināt simptomus.
UZZIŅA Psoriāzei līdzinās seborejiskā dermatoze, ekzēma, parapsoriāze, sārtā ēde jeb Žilbēra sindroms, plakanā mezgliņēde, bakteriālais (sēnīšu) intertrigo un citas slimības. SVARĪGI Psoriāzes pacientiem informācija par ārstu pieņemšanas laikiem šonedēļ ir mājaslapā www.manapsoriaze.lv. No 23. līdz 29. oktobrim šādu informāciju sniedz arī pa tālruni 67616137 no plkst. 10.00 līdz 12.00. |
