Ja nedrīkst apmeklēt hokeju, tad nav droši arī vēlēšanu iecirknī. Egila Līcīša feļetons 8
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Četros desmitos no četrdesmit trim Latvijas teritoriālajām vienībām beigušās pašvaldību vēlēšanas. Tas ir tas balsojums, kurā pie municipālās varas nokļūst pilsētu vecākie un novadu galvas, kas sola visiem iedzīvotājiem braukšanu ar sabiedrisko transportu par brīvu un plāno dzimteni nosegt ar sporta laukumiem un katrā miestā izrakt publisko peldbaseinu.
Kaut arī cilvēki pirmoreiz gāja pie urnām pēc novadu reformas, vēlētājs nepārbaudītos ūdeņos uz galvas negāzās, viss palika pa vecam, pārsteidzošu iznākumu nebija.
Varu, kā prognozēts, saglabāja Kurzemes hercogiene Kuldīgā Bērziņa, Cēsu pārvaldnieks Rozenbergs, izdarīgais Ogres Helmanis, Valkas robežnieks Krauklis, Jūrmalas mērs Truksnis, Siguldas pilskungs Mitrevics un citi prasmīgi, atbildīgi saimniekotāji, bet vietvarās, kur arī iepriekš valdīja nestabilitāte un bija vēlēšanās veco nojaukt līdz pamatiem un būvēt ko jaunu (Talsos, Preiļos, Jēkabpilī), balsojuma rezultāti gaišāku nākotni nerādīja.
Tikmēr vēlēšanu rezultātu vaktētājiem televīzijas pārraidēs un presē, politiķiem un ekspertiem, mati cēlās stāvus gaisā šausminoša apstākļa dēļ – ka balsošanas aktivitāte bija visu laiku zemākā!
Jēziņ balto, kā caurkrita sociālo aktivitāti motivējošās tēzes, ka “iet balsot ir katra pilsoņa pienākums” un “ikviena balss ir svarīga”!
Knapi trešdaļas pilsoņu ierašanās iecirkņos lika uzdot jautājumu: vai tas beigsies, ka turpmāk balsot dosies tikai izvirzītie kandidāti ar radagabaliem?
Gudrinieki izteica spriedumus par radušos stāvokli – sākot ar pareiziem secinājumiem un beidzot ar konspiroloģijas teorijās balstītām domām un sazvērestības versijām.
Kādas pilsētas galva aizrunājās tiktāl – varbūt provinces vēlētājiem nepatīk partijas kā tādas? Kā – nepatīk? Partijas ir mūsu demokrātijas pamatšūnas, tautas gods, prāts un sirdsapziņa, darbaļaužu labākie draugi un labdari!
Augstāko likumdevēju orgānu sastāda no partiju zelta gabaliņiem, to formē simt gudrās galvas, kas bauda pilnu tautas uzticību.
Tās ir gudrākas pat par Valsts prezidentu, kurš cīnījās, lai pašvaldību vēlēšanās drīkstētu virzīt bezpartijisko cilvēku neatkarīgos sarakstus, bet Saeimas vairākums to noraidīja un šādas vaļības nepieļāva.
Par konspiroloģisku teoriju jāuzskata izteiktā doma, ka vēlētājiem, īpaši nomalēs, likās, ka viņu viedoklis būs mazsvarīgs. Nav taisnība!
Politiskās augšas arvien konsultējas ar apakšām, uzklausa kā cilvēkus novadu centros, tā tālzemniekus perifērijā. Administratīvi teritoriālās reformas īstenotāji visos gadījumos ņēma vērā iedzīvotāju domas, piemēram, pat dzemdējot dīvaino veidojumu, kurš nes Ropažu vārdu, ar centru Ulbrokā un klāt pievienotu pilsētu Vangažiem.
Tāpat fantāzija ir, ka vēlētāju vienaldzība izskaidrojama, jo neesot bijušas enerģiskas vēlēšanu kampaņas, solījumi bijuši pārāk remdeni.
Protams, neviens nesolīja izcelt no dzelmes Staburagu, uznest ļaudīm labklājību kaut no jūras dibena, nerunāja, ka derētu likvidēt Satversmes tiesu vai pakārt valsts vadību.
Vēlētājiem nedraudēja ielaist pie varas kādu Polam Potam vai Ādolfam līdzīgu personu.
Pirmsvēlēšanu “Tautas panorāmās” uzrunātie vietējie pārsvarā atbildēja, ka ir mierā ar esošo vadību, tā esot gana saprātīga, un sasniegtā labklājība daudz kur likvidēja jebkādas intrigas iespēju balsojumā.
Toties pareizs apgalvojums, ka vēlētāji nemobilizējās, jo bija noguruši mājsēdē un no epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, baidījās aplipt ar kovidu.
Ja valdība izlemj, ka nedrīkst apmeklēt pasaules čempionātu hokejā, tas nozīmē, ka nav droši aiziet arī līdz vēlēšanu iecirknim.
Lai gan nacionālā mēroga līderi visi kā viens slavē vēlētāju izvēli, tomēr īsta iemesla būt apmierinātiem nav.
Rūpju rieva ir ZZS vadītāju pierē, kas arvien lasījuši balsis labības zonā, jo ieguvumi tomēr krītas.
Par “Vienotību” jāsaka: kas radīts lidot Eiroparlamentā, tam nav lemts rāpot pa zemi. Ne visai veicies (izņemot Daugavpili, Rēzekni) un elektorātu turpina zaudēt “Saskaņa”.
Diezgan čābīgi gājis daudz kur kandidējušiem katoliskā Bordāna vadītajiem jaunajiem konservatīvajiem. “KPV LV” nostartējuši labi, izcīnot vienu deputāta vietu. Jūtams, ka reģionos (pagaidām) nav atbalsta “Progresīvo” idejām.
Jūs zināt, “Progresīvie” ir tie, kas jūtas ne īsti vīrietis, ne sieviete, un viņu sekotāji. Par jaunuļiem balsojuši vien paši un gauži raudošie vecāki un vecvecāki, juzdamies atbildīgi par tādu audzināšanu.
Provincē sakāvi cietuši liberasti no “Par”, toties daudzviet uzvarējuši paristu partneri Saeimā, reģionālās reformas tēvi “Latvijas attīstībai”. Kā allaž, vēlēšanās vinnē tie, kas ļoti grib un uz to tiecas.
