Šaušanas prasmju uzlabošanai trenējieties, saka mednieki 6
Kamēr daļa sabiedrības un likumdevēji domu par regulāru pārbaudījumu šaušanā viļā kā karstu kartupeli, daļa mednieku paši sapratuši, ka tikai regulāri treniņi spēj uzlabot prasmi apieties ar ieroci un sekmes šaušanā.
Mednieku un makšķernieku biedrības Sērene vadītājs Andrejs Bāze:
Šaušanas prasmes mūsu biedrības medniekiem pirms dzinējmedībam jāatrāda jau vairāk nekā 15 gadu. Arī tad, kad vēl nebija šautuves Sērenē un iespējas šaut skrejošās mežacūkas mērķī, šāvām uz nekustīgu mērķi. Lai izpildītu normatīvu, jāsašauj 50 punktu no 100 iespējamajiem. Jāšauj 35 metru distancē un ar savu ieroci, ar kuru piedalīsies medībās. Neviens neiebilst, ka šāds pārbaudījums notiek, nesaka, ka dārgi vai ka vecums liedz izpildīt prasības. Arī gados vecākie vīri ar šo uzdevumu tiek galā. Atceros, pirmajos gados tikai retais spēja normatīvu izpildīt ar pirmo sēriju. Tagad sekmes ir nesalīdzināmi labākas. Jau pirmajā reizē lielākajai daļai mednieku rezultāts ir lielāks nekā 60 punktu. Arī medībās pūdeļu ir daudz mazāk. Mednieki novērtē, kad varēs trāpīt un kad ne, un attiecīgi rīkojas. Lai arī mūsu klubā šaušanas pārbaudījums notiek, kā obligātu, no augšas noteiktu šo pasākumu es neatbalstītu, tam būtu jāpaliek kluba līmenī, kad paši varam nolemt, ko un kā darīt. Tie, kuri nevar normatīvu izpildīt un nav pensionāri, iet dzinējos, kamēr uzlabo savas šaušanas prasmes. Savukārt seniorus, kuriem šaušana nepadodas, parasti liekam uz pirmā numura. Pēc pirmās sērijas rezultātiem labākajiem šāvējiem tiek arī apbalvojumi – briežu teļu vai stirnāžu nomedīšanas atļaujas, citu gadu – dāvanu kartes. Arī tas ir stimuls trenēties šaušanā.
Šaušanas prasmes kluba biedriem jāapliecina regulāri – pirms dzinējmedību sākuma. Tā tas noticis iepriekšējos septiņus gadus.
Mednieku kluba Skrīveri valdes loceklis Aivars Dronka:
Mūsu kluba medniekiem savas šaušanas prasmes bija jāapliecina ik gadu. Tā ir iespēja izšaut vecās patronas, trenēties un pārbaudīt ieroci. Nekādi īpaši normatīvi gan nebija noteikti – pietika, ja gados vecākie mednieki spēja trāpīt vismaz mērķa lapā,” stāsta Aivars Dronka. “Vairāk tā bija iespēja pašam pārliecināties, ka ierocis klausa un lādiņš lido turp, kur skaties. Šādās reizēs var pārbaudīt munīciju, ar ko plānots doties medībās, pārliecināties, vai ir pienācīgi noregulēts tēmēklis. Arī gludstobra ieročiem arvien biežāk lieto dažādus tēmēkļus un ierocis jāpiešauj. Vai šādu pārbaudījumu vajadzētu noteikt kā obligātu? Uz šo jautājumu grūti atbildēt viennozīmīgi. Gados vacākiem medniekiem varētu būt problēmas izpildīt kādus noteiktus normatīvus. Vai tāpēc viņus nelaist medībās? Tas nav arī lēti, un ir cilvēki, kuri skaita katru eiro. Es pats esmu par šādu pārbaudījumu. Taču tam, visticamāk, būtu jānotiek klubu līmenī un pašos klubos būtu jānosaka, kādi ir šī pārbaudījuma kritēriji, kā arī sankcijas, ja pārbaudījums nav nokārtots. Ir vēl kāda nianse, ko gan vajadzētu atrisināt pēc iespējas ātrāk. Ļoti daudzi mednieki brauc medībās uz kaimiņvalstīm, kur nevar piedalīties medībās, ja pārbaudījums nav veikts. Es, piemēram, braucu uz Igauniju aļņu medībās. Taču man sanāk braukt uz Igauniju divas reizes – vispirms uz šaušanas eksāmenu, pēc tam uz medībām. Igauņi ir ar mieru akceptēt mūsu valstī izdotu dokumentu par šaušanas pārbaudījuma nokārtošanu, kā viņi akceptē attiecīgu Somijā izdotu dokumentu, taču mums šādu dokumentu nav. Starp Somijas un Igaunijas mednieku organizācijām noslēgts šāds līgums par savstarpēju uzticēšanos. Esmu runājis ar Latvijas mednieku organizāciju vadītājiem, lai noslēgtu vienošanos par to, ka Igaunijā vai Somijā atzītu par derīgu sertificētā Latvijas šautuvē izsniegtu apliecinājumu par attiecīgā mednieka šaušanas prasmēm konkrētajā medību sezonā. Šis jautājums būtu jāatrisina starpvalstu līmenī starp mednieku organizācijām. Šobrīd tas palicis karājoties gaisā. Šajās šautuves taču mednieki kārto eksāmenus mednieka apliecības iegūšanai. Tai nevajadzētu būt īpašai problēmai. Būtu jābūt iespējai kārtot pārbaudījumu atbilstoši tās valsts prasībām, uz kuru paredzēts doties medībās.
Sagatavots ar Medību saimniecības fonda atbalstu
