Sausais gaiss un aukstums ir īsts pārbaudījums. Kā ziemā kopt iekaisīgu ādu? 0
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemas sausais gaiss un aukstums ir pārbaudījums arī mūsu ādas aizsargbarjerai un mitruma līmenim tajā, rosinot ādas slimību attīstību vai to uzliesmojumu. Par kādām ādas kaitēm ir runa, un kā ādu pareizi kopt, stāsta ārste rezidente dermatoloģijā ZANE PRIKULE-RŪSIŅA.
Būtiskākās ādas slimības
• Seborejiskais dermatīts. Tas ir bieži sastopams un var skart jebkurā vecumā. Seborejiskajam dermatītam raksturīga apsārtusi, niezoša āda ar nelielām, dzeltenīgām zvīņām (ādas plēksnītēm) vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru: pie deguna, ap muti, uz vaigiem un pieres, uzacīs, auss ārējā ejā, aiz ausīm, galvas matainajā daļā. Matos seborejiskais dermatīts parasti tiek saukts par blaugznām.
Iekaisuma un seborejiska dermatīta attīstībai ir komplekss cēlonis – tauku dziedzeru producētie tauki ir barības viela uz ādas dzīvojošajām sēnītēm malasēzijām. Izmantojot savai barībai, tās nedaudz pārveido šos taukus, līdz ar to mainās arī ādas barjera. Tiesa, tā notiek daļai cilvēku.
Šī ir hroniska kaite, kas, reiz sākusies, pati no sevis nepāriet. Pēc ārstēšanas reizēm mēdz būt uzlabojumi, bet tiem parasti seko uzliesmojumi. Ārstēšanai lieto medikamentus, kas mazina iekaisumu, aizvāc zvīņas jeb ādas plēksnītes un iedarbojas pret malasēzijām.
• Akne jeb pinnes. Tā ir mata folikula iekaisīga slimība, ko tautā sauc par pinnēm. Tā rodas, ja tauku dziedzeri ražo pārāk daudz sebuma, kas kopā ar ādas šūnām nosprosto matu folikulus. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, ko izraisa baktērija Cutibacterium acnes, attīstās iekaisums.
Izsitumi uz ādas var būt dažādi: kā melni punktiņi, strutu pūslīši, mezgliņi, retos gadījumos cistas. Tie visbiežāk veidojas uz sejas, taču var būt arī uz muguras un krūšu daļā. Cilvēkiem, kuriem veidojas pinnes, visbiežāk ir taukaina vai kombinēta – vietām sausa, vietām taukaina – tipa āda. Maldīgi domāt, ka taukaina āda nav jāmitrina, – ja ādai trūkst mitruma, tā cenšas to kompensēt, producējot vēl vairāk tauku.
Piņņu gadījumā labāk savlaikus vērsties pie dermatologa, lai izveidotu individuālu ārstēšanas plānu, jo bieži vien aknes izsitumi atstāj pēdas: gan rētas, gan pēciekaisuma hiperpigmentāciju.
• Neirodermīts jeb atopiskais dermatīts. Tas parasti sākas bērnībā un var turpināties tālākajos dzīves gados. Raksturīgākās izpausmes ir ādas nieze, izsitumi, ādas plaisāšana un zvīņošanās. Izsitumi visbiežāk parādās uz roku un ceļu locītavu ieloka virsmām, uz kakla ādas. Slimības cēlonis var būt ģenētisks, kad ir iedzimts ādas barjerfunkcijas traucējums. Ādā nav pietiekami daudz lipīdu, tāpēc tā ir sausa, ieplaisājusi, un alergēniem ir viegli tajā iekļūt un izraisīt iekaisumu.
Būtiska ir ādas mitrināšana jau pie pirmajām uzliesmojuma pazīmēm: niezes, apsārtuma, sausas ādas, lai iekaisums neprogresētu.
• Psoriāze. Biežāk attīstās 20–30 un 50–60 gadu vecumā. Tā ir imūnās sistēmas izraisīta slimība, kad ādas šūnām tiek sūtīts signāls pastiprināti dalīties (pat 10 reizes straujāk). Tās nespēj nolobīties, tāpēc izveidojas piepacelts sarkans, ar baltām zvīņām klāts plankums. Visbiežāk skartās zonas ir elkoņi, ceļgali un skalps. Āda no perēkļiem nepārtraukti lobās, tā ir sausa, reizēm niez, izraisot diskomfortu.
Problēmas mazināšanai jālieto medikamenti, kas nomāc iekaisumu, piebremzē šūnu straujo dalīšanos, kā arī aizvāc liekās ādas šūnas.
Kā pareizi kopt ādu
1. Svarīga ādas regulāra kopšana, tā ietver attīrīšanu, eksfoliāciju jeb atmirušo ādas šūnu noņemšanu un mitrināšanu atbilstīgi sezonai un laika apstākļiem. Kopšanas plānu vajadzētu izveidot kopā ar speciālistu, kas ieteiks ādas tipam piemērotus līdzekļus.
2. Ja āda ir jutīga, kairināta un sausa, noteikti jāizvairās no līdzekļiem, kas satur smaržvielas un ēteriskās eļļas, jo tās pastiprina ādas jutību.
3. Nevajadzētu seju mazgāt ar karstu ūdeni, iet karstā vannā vai dušā, jāmazgājas siltā ūdenī. Vēlams dušā nepavadīt ilgāk par 5, bet vannā – 15 minūtēm.
4. Ieteicams izmantot speciālus mazgāšanās līdzekļus, kuri nenomazgā ādas dabīgo aizsargslāni.
5. Pēc dušas vai vannas nevajag ādu nosusināt pavisam sausu – pirms mitrinošu līdzekļu uzklāšanas ādai jābūt nedaudz mitrai.
Farmaceita padoms
BENU aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa stāsta, ka psoriāzes, seborejas un atopiskā dermatīta ārstēšanai izmanto pretiekaisuma līdzekļus kortikosteroīdus. Lokāli lieto salicilātu saturošus krēmus un ziedes, arī krēmus, kas mazina iekaisumu un plēkšņu uzkrāšanos. Ja gatavie ādas kopšanas līdzekļi nedod rezultātu vai izraisa lokālu kairinājumu, kas pasliktina ādas stāvokli, vai terapijā nepieciešamas noteiktas vielas vai to kombinācijas, kuru nav gatavajos līdzekļos, ārsts var izrakstīt aptiekā uz vietas pagatavojamas zāles. No dabas līdzekļiem lieto trejdaivu sunīša un ārstniecības kumelītes tēju ādas peldei. Savukārt D vitamīns un arī probiotikas palīdz samazināt gan simptomus, gan iekaisumu, ja ir tādi iekaisīgi ādas bojājumi kā psoriāze vai dermatīts.
