Šauras stāvvietas vai nepietiekamas parkošanās prasmes? Eksperti diskutē, vai Latvijā nepieciešamas platākas autostāvvietas 35
Lelde Veinberga, TV24
Kopš pavasara iniciatīvu portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti par plašākām autostāvvietām, lai samazinātu negadījumu skaitu tajās. TV24 raidījumā “Mana balss” eksperti skaidroja, vai stāvvietas patiešām neatbilst mūsdienu braucamajiem, vai arī šoferīšu necieņa pret citiem un prasmju trūkums bieži vien noved līdz galvassāpēm citus satiksmes dalībniekus.
“Mēs piekrītam, ka 2,5 metru platums autostāvvietai ir optimāls izmērs, 2,6 metri ir mazliet pārspīlēts. Es negribu līdz galam piekrist, ka autoparks Latvijā kaut kādā veidā “pamst”. Ir atsevišķi segmenti, kuros automašīnu izmēri samazinās. Šīs mazās un kompaktās automašīnas savstarpēji sadzīvo ar lielajām klases automašīnām. Galvenais pievērst uzmanību, kā mēs auto novietojam. Nepieciešams vien izdarīt papildu to vienu turp un atpakaļ manevru un paskatīties, lai tā mašīna ir maksimāli pa vidu marķējuma līnijām,” uzskata “EuroPark Latvija” valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka arī jau senāk uzbūvētiem tirdzniecības centriem un lielveikaliem ir iespēja mainīt marķējumus un mainīt autostāvvietu platumus un uzlabot satiksmes organizāciju.
Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks atzīst, ka autovadītāji Latvijā visai bieži ignorē horizontālo marķējumu, un ne tikai autostāvvietās, bet arī citur satiksmē. “Horizontālais marķējums netiek uztverts nopietni, neskatoties uz to, ka tam ir tieši tāds pats likuma spēks kā zīmēm, luksoforiem un visam pārējam. Ja pat uz šosejām horizontālais marķējums netiek uztverts nopietni, autostāvvietā pret attiecas vel vieglprātīgāk,” secina J. Vanks.
Tāpat braukšanas eksperts atzīst, ka šoferi Latvijā vairāk domā par sevi nekā citiem, nav savstarpējās cieņas. “Mēs noparkojam automašīnu, lai mums ir ērti, nedomājot par citiem vadītājiem. Un otrs, ja esmu apskādējuši svešu auto, labāk ātrāk nomūkam, ja neviens to nav redzējis, nekā uzņemamies atbildību par to, ko esam izdarījuši,” secina J. Vanks.
