Šauras riepas – pagātne vai nākotne? 0
Interesantākais jaunums fantastikas ēnā
Ženēvas izstāde, protams, pirmkārt žilbināja superauto jomā. Divas nedēļas komentāri vērpās galvenokārt ap miljonus vērtām raķetēm, kuras Latvijas skarbajā dzīvē tā arī neielidos. Ja kāds arī sadūšosies un iekļūs, teiksim, 499 “The Ferrari” saimnieku sarakstā, nez vai viņš pa mūsu A2 šoseju kratīsies daudz ātrāk par labu golfu…
Tuvāk realitātei bija plašais elektro un hibrīdauto klāsts. Taču arī šajā jomā eksperti lēš – tuvākos desmit gadus ekonomijas un ekoloģijas centienos joprojām dominēs dīzelis, gāze, maza darba tilpuma, bet izcili efektīvi benzīna motori.
Vien pašās izstādes beigās no ziņu lavīnas izlīda priekšlikums, kas katra braucēja dzīvi jau drīz varētu būtiski pārmainīt. “Bridgestone” uzdrošinājās ierunāties par aplamo virzienu, kurā jau gadus 30 esot gājuši riteņu un riepu konstruktori. Viņu teikto gribu mazliet šeit atstāstīt un papildināt.
Tātad – vidējas klases auto riteņu izmēru vēsture un evolūcija. Pirms gadiem 20 braucu ar ļoti ātru (2,9 l V6 – max. 205 km/h) “Ford Scorpio”. Riepas – 175/70 R14. Gadsimtu mijā ar mazliet mazāku un lēnāku 3. sērijas “BMW”. Riepas – 195/65 R15. Vēl pēc desmit gadiem skatos uz gluži rātnu un pilsonisku ģimenes minivenu – 225/45 R17… Platāk, vēl platāk – tādā virzienā bīdīta vesela braucēju paaudze.
Kāpēc? Dinamikai, stabilitātei, drošībai esot vajadzīgs lielāks riepas un ceļa saķeres laukums. Platums to dod. Neliels ārējā diametra palielinājums arī. Šim laukumam jābūt iespējami nemainīgam – lai auto reakcijas būtu prognozējamas. Riepa nedrīkst “šķobīties”. Taisām profilu zemāku! Dizaineri, stilīga skata fanātiķi sajūsmā – cik sportiski! Cik skaisti!
Nekas, ka dārgi. Rites pretestība lielāka? Skaistums prasa upurus… Aerodinamiskā pretestība lielāka? Noklusēsim. Uz slapja ceļa izspiežamā ūdens daudzums aug ģeometriskā progresijā – konstruēsim pārgudrus un sarežģītus novadkanālu tīklus platajos protektoros! Tie, protams, ātri nodils un efektivitāti zaudēs. Nekas – pelnīsim uz riepu nomaiņu. Sargāsim no akvaplanēšanas ar datorizētām stabilitātes kontrolēm (atkal dārgi, atkal peļņa), piebāzīsim automobiļus ar duci drošības spilvenu, kas mēģinās izglābt tos, kuri ar platajiem zemprofila apaviem riska robežai par tuvu piebraukuši… Bet riepām jābūt platām. Vēl platākām.
Jau šķita, ka šis, manuprāt, aplamais virziens nekad nebeigsies. Bet te: uz spožas skatuves nāk viens no lielākajiem pasaules riepu ražotājiem un paziņo – mēs uzskatām, ka var arī citādi. Mūsdienu auto var droši braukt tikai ar 155 mm platiem riteņiem. Saķeres laukuma samazinājumu iespējams (daļēji) kompensēt, vēl palielinot riepas ārējo diametru (655 mm – tas ir diametrs, kuru jau šobrīd lieto krosoveriem – 205/65 R16). Profila nemainību panāksim, palielinot gaisa spiedienu riepās. Rites pretestība maza, izspiežamā ūdens daudzums neliels. Aerodinamika – izcila. Paredzamais ekoloģiskais ieguvums – līdz 30 procentiem.
Šķēršļi, trūkumi? Psiholoģiskā un industriālā inerce, pirmkārt. Komforta un izturības jautājumi (sevišķi valstīs ar sliktiem ceļiem), otrkārt. Jā. Sānu sienas augstums šim jaunumam ir vien 85 mm (pret 90. gadu 122 – 133 mm). Vajadzīga izcilas kvalitātes piekare. Taču tādas būvēt jau mākam. Turklāt – varbūt iespējams kompromiss. Mazliet platāks un augstāks (175/65, piemēram) šķērsgriezums, mazliet mazāks diska diametrs (17, nevis 19 collas). Kur nonākam? “Atpakaļ nākotnē”?
Šā vai tā – patiess prieks, ka “Bridgestone” tehnisku pārmērību festivālā atļāvās rosināt šajā ļoti svarīgajā jomā padomāt par saprātīgu taupību.
