Saulvedis Vārpiņš: Ģenerālprokurora Stukāna teiktais ir bīstams demokrātijai 31
Ģenerālprokurors Juris Stukāns TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, diskutējot par prokuratūras lomu, prestižu un kvalitāti Latvijas tiesību sistēmā, iesaistījās strīdā ar zvērinātiem advokātiem. “Redz, advokāti droši vien ir aizmirsuši vai vienkārši nav lasījuši likumu, kur ir rakstīts, ko dara prokurors un kādi ir likuma kritēriji, kad prokurors kaut ko var darīt,” norādīja Stukāns.
“Likumā skaidri un viennozīmīgi norādīts, ka prokurors var nosūtīt lietu uz tiesu tikai tad, kad viņš ir pārliecināts par to, ka pierādījumi ir pietiekoši, ka apsūdzētā persona ir vainīga attiecīgajā noziedzīgajā nodarījumā. Ja viņš nav pārliecināts, tad viņam jāveic izmeklēšana. Ja viņš neiegūst pārliecību, lieta ir jāizbeidz. Viņš nevar to sūtīt uz tiesu, punkts!” apgalvoja Stukāns, norādīdams uz vēl kādu faktu, ko advokāti acīmredzami ir aizmirsuši.
“Nevar būt nekāda sacensība Latvijas kriminālprocesā, jo prokurors un izmeklēšana izmeklē lietu līdz brīdim, kamēr ir savākti pierādījumi. Advokāts tikmēr netiek pielaists pie lietas. Advokāts lietu ierauga tikai tad, kad lieta tiek nosūtīta tiesai. Un tikai tad sākas nevis sacensība, bet ir jāsākas aizstāvībai. Advokāta pienākums ir izvērtēt, vai process ir noticis likumīgi, vai nav izdarīti pārkāpumi un norādīt tiesnesim uz pierādījuma pieļaujamību, attiecināmību vai ticamību. Un tiesnesim pēc šiem trim kritērijiem ir jāvērtē. Advokāta pienākums nekādā veidā nav panākt vainīgās personas attaisnošanu. Likumā rakstīts, ka advokāta pienākums ir panākt taisnīgu un tiesisku noregulējumu.”
Uz raidījuma vadītāja Armanda Pučes jautājumu, vai tad tomēr tiesa nav tā, kas personu atzīst par vainīgu vai nevainīgu, Stukāns atbildēja: “To jūs arī esat aizmirsis vai varbūt nemaz neesat lasījis. Pagājušogad mēs esam pabeiguši ap 9000 kriminālprocesu. 5000 procesos prokurors apsūdzētos atzina par vainīgiem, piesprieda sodu un lietu nesūtīja uz tiesu. Punkts. Lēmumi stājās spēkā. Un tikai 4000 kriminālprocesu aizsūtīja uz tiesu. Tāpēc, ka 60 procentos gadījumu prokurors prasa brīvības atņemšanu, bet viņš to nevar piespriest. Lieta tiek skatīta tiesā bez pierādījumu pārbaudes vai uz vienošanās pamata. Un paliek tikai neliels procents, kur advokātiem ir „maize”. Tad viņi tur mēģina pierādīt, par ko ir saņēmuši honorāru, lai mēģinātu pārliecināt tiesu, ka lietā iegūtie pierādījumi ir nepietiekoši notiesājošā sprieduma taisīšanai.”
Par Ģenerālprokurora Stukāna izteikumiem sašutuši bija zvērināti advokāti Jeļena Kvjatkovska un Saulvedis Vārpiņš. “Ģenerālprokurora Stukāna teiktais, manā skatījumā, ir bīstams demokrātijai. Jo mēs tomēr nevaram atkāpties no tādiem starptautiski atzītiem principiem, ka personu par vainīgu atzīst tikai tiesa. Ja persona tiek atzīta par vainīgu tikai tāpēc, ka prokurors subjektīvi uzskata, ka ir pietiekoši pierādījumi, nu tad tiesa nav vajadzīga… Jo advokāts jau ne tikai pārbauda, vai visas darbības ir bijušas likumīgas un vai nav kādi procesuāli pārkāpumi. Aizstāvība arī vāc un uzrāda jaunus pierādījumus, un process šajā gadījumā ir ārkārtīgi nepilnīgs tāpēc, ka advokātu darbība ir pārlikta uz tiesu,” atzina Saulvedis Vārpiņš.
