Sauļojies, bet ar mēru! Par sauļošanos gan saulē, gan solārijā 0
“Kas kontrolē solāriju lampu kvalitāti un pārbauda šo lampu starojumu? Kas var notikt, ja sauļojos solārijā, kur nav savlaicīgi nomainītas lampas? Es vienmēr sauļojos 6 minūtes intensīvajā solārijā, bet tagad, pēc pēdējās reizes, āda ir nedaudz apdegusi, sarkana. Ko tas varētu liecināt? Vai lampas ir sliktas? ”A. Vilciņa Bauskā
Sievietes stundām un dienām ir gatavs cepināties karstajā saulē, lai iegūtu patīkami brūnu iedegumu, plus vēl maksājam par mākslīgās saules – solārija apmeklējumiem. Mēs saucam to par veselīgu, iedegušu ādu. Stop! Ar veselīgumu tam nav saistības. Patiesībā brūna āda liecina tikai par to, ka organisms ar visiem spēkiem izmisīgi cenšas aizsargāties pret ultravioleto starojumu. Kā norāda Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Raboviča, pārmērīgs saņemtais ultravioletā (UV) starojuma daudzums ir viens no galvenajiem ādas vēža melanomas provocējošiem faktoriem.
Starojums kā pie ekvatora!
Solāriju iekārtu uzraudzību un kontroli mūsu valstī veic Veselības inspekcija, izdarot arī ultravioletā (UV) starojuma līmeņa mērījumus ar digitālo radiometru. Atbilstoši noteikumiem solāriju iekārtas radītais maksimālais UV starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3 W/m2, kas jau ir gana spēcīgs, jo pielīdzināms dabīgās saules stiprumam pusdienlaikā pie ekvatora. Lielāks jau rada nopietnus draudus cilvēka veselībai. Diemžēl Veselības inspekcijas speciālistu pārbaudēs konstatēti gadījumi, kas solāriju lampu starojuma līmenis pārsniedz šīs normas.
Solāriju iekārtai pats galvenais ir lampas, tieši no to kvalitātes atkarīgs, vai sauļošanās ir droša.
Pārbaudēs konstatēts, ka ne vienmēr lampas ir regulāri nomainītas, kā to paredz MK noteikumi. Tas vairāk saistīts ar finansēm, jo jaunas vienai iekārtai maksā, sākot no 600 latiem, un tās var strādāt vien 500, maksimāli 800 stundas. Ja iekārta ir maksimāli nodarbināta, nereti sanāk, ka tās jāmaina reizi četros mēnešos. Diemžēl praksē daudzos gadījumos tas notiek tikai reizi gadā. Ņemot to visu vērā, pat tad, ja nav aizdomas, ka lampas ir pārāk stipras, būtu vērts izmantot savas likumā noteiktās tiesībā un palūgt solārija darbiniecēm sniegt informāciju par iekārtas lampu maiņu un to nolietojuma pakāpi, kā arī iekārtas maksimālo efektīvo UV starojuma līmeni. Ja rodas šaubas par solāriju lampu atbilstību vai nevarat apskatīt uzrādīt dokumentus par lampu maiņu, ieteicams par to ziņot Veselības inspekcijai (tālr. 67819685).
Ādas īpatnības
Tiesa, ne vienmēr apdegums liecina, ka solārija lampas ir bijušas neatbilstošas. Ir daudz veselības speciālistu ieteikumu, kurus neņemot vērā, var iedzīvoties problēmās arī pēc 6 minūtēm solārija UV staros. Ādas apdegums mēdz rasties, ja sauļošanās ir notikusi pārāk intensīvi, neņemot vērā ādas īpatnības – jo īpaši jāuzmanās gaišas ādas un rudu matu īpašniekiem. Sauļošanās jāuzsāk mēreni un pakāpeniski. Pastiprinātu reakciju uz solārija UV starojumu var radīt arī medikamenti, organisma hormonālās svārstības. Starp sauļošanās seansiem obligāti jāievēro 48 stundu intervāls (nekādas dabīgās saules peldes šajā laikā!), ieteicams sekot līdzi arī kopējam seansu skaitam gada ritumā.
Iepazīstoties ar nopietniem zinātniskajiem pētījumiem par solārija UV starojuma ietekmi uz mūsu veselību, kļūst skaidrs, ka, dzenoties pēc brūnā, veselīgā iedeguma, patiesībā sevi pakļaujam nevajadzīgam riskam. Daudzi neapzinās, ka solārijā šis starojums ir ļoti koncentrēts, kas veselību nudien nevairo.
Pat salīdzinājumā ar svelmi pludmalē pašā dienas vidū ultravioleto staru indekss solārijā ir daudz augstāks, jo īpaši intensīvajā (ir dati, ka pat 5 reizes intensīvāks nekā pusdienas saulē!).
Diemžēl nav arī krēmu, kas pasargātu no solārija UV staru kaitīgās ietekmes. Speciālie solāriju krēmi no tiem neaizsargā, tikai veicina iedegumu, baro un mitrina ādu. Jo brūnais iedegums ir vien aizsargreakcija, organisms veido tādas kā bruņas, turklāt starojuma ietekmē ādas aizsargspējas samazinās, tās kļūst vājākas, kas nozīmē to, ka šūnas nespēj tik strauji atjaunoties un cīnīties ar starojumu.
Statistika ir biedējoša – tiem, kas šad un tad izmanto solāriju, ādas vēža risks palielinās par 41 % (ja salīdzina ar cilvēkiem, kas nesauļojas mākslīgajā saulītē), savukārt tiem, kas solāriju apmeklējuši 10 un vairāk reizes, šis risks dubultojas!
Arī saulē nav droši
Lai gan solārija UV stari ir intensīvāki, arī ilgstoša sauļošanās pludmalē vai piemājas dārziņā ir riskants pasākums, ja neievēro dažus noteikumus. Šogad ultravioletās radiācijas intensitāte Latvijā ir ļoti augsta, maijā tā bijusi tikpat stipra kā agrāk jūnijā un jūlijā. No gaisa peldēm ieteicams atturēties laikā no 12.00 līdz 15.00, kad saulīte jo īpaši stipra. Obligāti jālieto aizsargkrēms, vēlams ar aizsargfaktoru 20 – 25, jo SPF 15 ir minimālais ieteicamais.
Lai gan uz šiem krēmiem rakstīts, ka tie ir ūdensizturīgi, tomēr gan ražotāji, gan veselības speciālisti iesaka pēc peldes tos uzziest atkal.
Un pat ar aizsargkrēmu nedrīkst visu dienu pavadīt peldkostīmā, pēc pāris stundām ieteicams uzvilkt plānu dabīga materiāla apģērbu. Jo īpaši jāuzmana mazi bērni, jo viņu āda nespēj sevi tik pilnvērtīgi aizsargāt. Ieteicams arī lietot saulesbrilles, jo spēcīgais UV starojums kaitē acīm.
SVARĪGI Ir dzirdēts mīts, ka arī solārija apmeklējums veicina D vitamīna veidošanos organismā. Nē, tas ir pa spēkam tikai dabīgajiem saules stariem!
UZZIŅA • Jaunieši, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, solārijā var sauļoties, tikai uzrādot ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu. Tas stingri noteikts ar likumu, jo bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu, tāpēc ievērojami palielinās risks saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem. • Katram solārija apmeklētājam ir jāsaņem sauļošanās uzskaites karte, kurā ierakstāms apmeklējumu datums un laiks, kā arī izlasāma informācija par UV starojuma riskiem veselībai. Tas palīdz sekot līdzi kopējam sauļošanās seansu skaitam, kas kopā ar uzturēšanos saulē nedrīkst pārsniegt 50 seansus gadā.
|
