Saulkrastos pēc varas maiņas priekšsēža vietniekam Veidem piedāvā saglabāt amatu 0
Neuzticības balsojumā ceturtdien amatu zaudēja Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (Nacionālā apvienība), kurš pašvaldību vadīja 13 gadus. Varas maiņa Saulkrastos bija iespējama, jo vairāki nu jau bijušā priekšsēdētāja sabiedrotie pārgāja mēra politiskā konkurenta Normunda Līča pusē, atsaucoties uz līdzšinējā domes vadītāja nespēju “mainīties līdzi laikam” un izmantot novada izaugsmes potenciālu.
Domes vairākums pārmaiņas pašvaldībā turpmāk vēlas īstenot N. Līča vadībā.
Saulkrastu novada domes vēlēšanās 2017. gada jūnijā vislielāko atbalstu ieguva Nacionālā apvienība (NA), no kuras ievēlēja septiņus deputātus, “Vienotība” ieguva piecas vietas, Latvijas Zaļā partija (LZP) – divas, Latvijas Zemnieku savienība (LZS) – vienu. Domē N. Līcis ir ievēlēts no “Vienotības”, bet drīz pēc vietējām vēlēšanām kopā ar domubiedriem izstājās no partijas un sekoja līdzi bijušajam Saeimas deputātam Edvardam Smiltēnam uz viņa vadīto biedrību “Sabiedrība centriskai politikai”, kura iekļāvās Latvijas Reģionu apvienībā (LRA). Iepriekšējā sasaukumā N. Līcis bija vicemērs. Taču pirms vēlēšanām pret viņa komandu tika izvērsta nomelnošanas kampaņa, kurā bija iesaistīti arī deputāti, kuri tagad noskaņoti strādāt kopā ar viņu.
No bijušā priekšsēža E. Grāvīša sabiedrotajiem iesniegumu par neuzticības izteikšanu mēram kopā ar bijušajiem “Vienotības” deputātiem parakstīja arī Aiva Aparjode un Santa Ancāne, kuras ievēlētas no NA, kā arī Alens Horsts (LZS). Viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka E. Grāvītis bija “iesēdējies, liela daļa lēmumu nebija kvalitatīvi sagatavoti un tika haotiski pieņemti”. Viņaprāt, Saulkrasti esot brīnišķīga vieta, kur dzīvot un kas varētu attīstīties, bet šis resurss nav ticis izmantots. Viņš apstiprināja, ka pirms vēlēšanām ar N. Līci “bija domstarpības atsevišķos jautājumos”, bet par nomelnošanas kampaņu gan viņš to negribētu saukt.
N. Līcis uzskata, ka pagātnes notikumi esot jānoliek malā. Viņš “LA” pastāstīja, ka jaunās koalīcijas kodolu veidos deputāti, kuri parakstīja iesniegumu par mēra atbrīvošanu.
Taču arī līdzšinējam priekšsēža vietniekam Bruno Veidem (LZP) ir piedāvāts saglabāt šo amatu.
Jāatgādina, ka pēc vēlēšanām Saulkrasti bija arī viena no tām pašvaldībām, kur tika ierobežotas opozīcijas iespējas strādāt komitejās proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam.
N. Līcis sola veidot korektas attiecības ar visiem deputātiem un tādas metodes neizmantot. Viņaprāt, varas maiņa bija iespējama, jo vairāki koalīcijas deputāti, kuri cerēja uz pārmaiņām, “atdūrās pret esošo kārtību” un saprata, ka tās neizdosies īstenot. Sarunas par vadības pārvēlēšanu jau notikušas ilgāku laiku, jo novads esot ar lielu potenciālu, kas esot jāizmanto, jo to vēloties iedzīvotāji un uzņēmēji. Ar E. Grāvīti “LA” sazināties neizdevās, bet domes sēdē viņš notikušo uztvēra diezgan samiernieciski, pasakot paldies kolēģiem un novērtējot to kā mācību stundu.
Saulkrastu novads ir 16. pašvaldība, kurā pēc vietējām vēlēšanām ir mainījusies vadība. Ne visos gadījumos tas notika neuzticības balsojuma ceļā, vairākās pašvaldībās to vadītāji atkāpās paši vai tika ievēlēti ar darbu pašvaldībā nesavienojamā postenī. Piemēram, bijušais Auces novada priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS) kļuva par Latvijas Pašvaldību savienības vadītāju.
