Saules un dārza karalis ķirbis – veselībai 5
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaulē lielāko ogu ķirbi, kura dzimtene ir Dienvidamerika, mēdz dēvēt par rudens dārza karali: gan iespaidīgā svara – pasaules rekords ir 1146,68 kg, gan ārstniecisko īpašību dēļ. Kur vēl tā koši oranždzeltenā krāsa, dēļ kuras ķirbi var saukt arī par saules karali. Tomēr uzturā tas nez kāpēc tiek lietots ievērojami retāk nekā citi dārzeņi, kaut vajadzētu – regulāri ēdot ķirbi, cilvēki var izvairīties no daudzām veselības problēmām.
Kas ķirbī vērtīgs
Lai arī 90% ķirbja (Cucurbita pepo) sastāvā ir ūdens, atlikušajos 10% vērtīgo vielu ir gana: A, C, E, B6, K vitamīns, kalcijs, magnijs, kālijs, mangāns, dzelzs, varš, nātrijs, aminoskābes, pektīnvielas, ūdenī šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas. Turklāt visi šie elementi ir teicami sabalansēti, līdz ar to nodrošina pareizu vielmaiņas procesu norisi.
Ķirbis noteikti noderēs tiem, kas vēlas samazināt svaru, jo 100 g ķirbja ir tikai 27 kalorijas. Tieši tāpēc šo saulaino ogu veiksmīgi izmanto diētiskā ēdināšanā pie liekā svara problēmām, kas bieži vien saistīts ar daudzu citu slimību attīstību. Der zināt arī to, ka uz pavasara pusi vitamīni ķirbī saglabājas ilgāk nekā burkānos un citos dārzeņos.
Ārstnieciskā nolūkā der pat ķirbja stīgas
Ārsts-fitoterapeits Artūrs Tereško: “Ārstnieciskas īpašības piemīt visām ķirbja sastāvdaļām, ieskaitot ziedus un stīgas, un tās visas ir lietojamas uzturā. Ziedus var izmantot salātos kopā ar citiem augļiem un ogām, sajaucot ar labu eļļu. Tā organisms saņem ēteriskās eļļas, kas rudenī, ziemā palīdz pretoties saaukstēšanās slimībām. Ziedi ir arī efektīvs līdzeklis pret klepu. Stīgas palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība.”
Ķirbī esošajam beta karotīnam piemīt īpašība saistīt organismā brīvos radikāļus. Organisms to pārstrādā provitamīnā A, kas pozitīvi ietekmē ādu, matus un kaulus, acu veselību. Ķirbja mīkstumu neierobežotā daudzumā ieteicams lietot aterosklerozes, kuņģa un sirds slimību, nervu sistēmas darbības traucējumu gadījumā, tas ir labs pretvemšanas līdzeklis grūtniecības toksikozes laikā. Ķirbis attīra organismu un palīdz dziedēt locītavas. Vēl ķirbis satur fitosterīnu, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, tiek izmantots, piemēram, prostatīta profilaksei.
Kopā ar kariju vai čili, ko parasti pievieno ķirbju zupai, ķirbis dod impulsu ķermeņa termoregulācijas procesiem, tāpēc ķirbju biezzupa aukstā ziemas dienā spēj sasildīt tikpat labi kā karstvīns vai tēja ar medu.
Ķirbis galvenokārt sastāv no ūdens, tam ir augsts kālija saturs, bet zems nātrija, tāpēc tam piemīt urīndzenošas īpašības.
Vērtīgas ir arī ķirbju sēklas. Piemēram, tajās esošās, taukskābes, to skaitā linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega-6 taukskābēm, varam uzņemt, gan graužot sēkliņas, gan ar ķirbju sēklu eļļu.
Ķirbja sula ir enerģijas, vitamīnu un minerālvielu avots. Tā palīdz pret kaulu deformāciju, uzlabo locītavu, sirds un asinsvadu veselību, veicina vielmaiņu, ārstē cukura diabētu, priekšdziedzera iekaisumu, uzlabo zarnu trakta darbību. Biezumus, kas paliek pāri pēc sulas izspiešanas, var pievienot brokastu putrai, dārzeņu, lēcu zupām.
Miza satur organisko želatīnu, kas veicina skrimšļaudu atjaunošanos. Tajā ir vielas, kas stiprina zobus, nagus, matus, mazina iekaisumus un tūskas. Ķirbja mizu lieto šūnu aizsardzībai pret ļaundabīgām pārmaiņām, organisma spēcināšanai, profilaktiski pret saaukstēšanos. Svaigas samaltas mizas var pievienot salātiem, putrām. Mizas var izžāvēt cepeškrāsnī zemā temperatūrā (40–50 °C), samalt kafijas dzirnaviņās pulverī un lietot pie putrām, kefīra, sulām. Mizu var malt kopā ar sēklām un sēklapvalkiem.
Sēklu galvenā aktīvā viela atrodas sēklapvalka zaļganajā plēvītē. Regulāra to lietošana samazina holesterīna līmeni asinīs, stimulē dzimumdziedzeru funkciju, aizkavē organisma novecošanu, uzlabo kaulu, nagu, matu un ādas veselību, tās ieteicams lietot kā profilaktisku līdzekli asinsvadu un onkoloģisku slimību novēršanai. Sēklas satur daudz cinka, kas ļoti svarīgs imunitātes stiprināšanai, vīriešu veselībai – 30 g sēklu nodrošina 70% no diennaktī nepieciešamās cinka devas. Sēklas droši var lietot gan mazi bērni (no divu gadu vecuma), gan veci cilvēki, gan grūtnieces un jaunās māmiņas bērna zīdīšanas laikā.
Tautas medicīnā ķirbju sēklas izmanto cērmju, spalīšu un lenteņu izdzīšanai, kā diurētisku un žultsdzinēju līdzekli aknu, nieru, urīnizvadorgānu slimību gadījumā, tūskas mazināšanai un pret aizcietējumiem.
Sēklu eļļa ir bagāta ar mikroelementiem un neaizvietojamajām taukskābēm. Tautas medicīnā to iekšķīgi lieto vielmaiņas regulēšanai, urīnpūšļa un urīnceļu ārstniecībai, prostatas dziedzera veselības profilaksei, toksisko vielu izvadīšanai no organisma, pie aterosklerozes, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas, sirds, aknu slimībām, psoriāzes, aptaukošanās.
Ķirbis pirtī
Izspaidas, kas palikušas pēc sulas spiešanas, lieliski var izmantot pirtī, ieziežot ķermeni, – caur ādu tas uzņems visas bioloģiski aktīvās vielas, uzlabosies ādas veselība. Turklāt āda kļūst samtaini maiga. Gluži tāpat var izmantot suseklim līdzīgo ķirbja viduci. Ja izspaidu, mīkstuma pavairāk, tos var salikt maisiņos un uzglabāt saldētavā.
No tautas dziedniecības ieteikumu pūra
• Pret paaugstinātu holesterīna līmeni, imunitātes uzlabošanai, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds un asinsvadu veselībai, spēka atjaunošanai katru dienu ieteicams izdzert glāzi ķirbju sulas.
• Pret kūtru gremošanas traktu, prostatītu, nieru, urīnizvadceļu, aknu slimībām, artrītu, podagru katru dienu apēd 0,5–1 kg svaiga ķirbja vai izdzer 1 glāzi sulas.
• Osteoporozes, aterosklerozes gadījumā, lai aizkavētu šo slimību attīstību, regulāri un daudz jālieto ķirbji, to sēklas.
• Pret osteohondrozi, locītavu iekaisumiem, radziņiem papēža kaulā un mugurkaulā, pastiprinātu matu izkrišanu ilgstoši jālieto ķirbja mīkstums un sula. Lai izvadītu nevajadzīgos sāļus, sārņus, ķirbja sulu cītīgi ieteicams lietot mēness 2. un 4. fāzē. Savukārt, lietojot ķirbja mīkstumu un sulu mēness 1. un 3. fāzē, skrimšļaudi, kaulaudi un saistaudi ātrāk atjaunojas.
• Lai novērstu zarnu darbības traucējumus, kā diurētisku līdzekli dienā ieteicams izdzert pusglāzi ķirbja sulas.
• Ja vakaros grūti aizmigt, dzer ķirbja sulu, kas saldināta ar medu, – tā iedarbojas kā vieglas miegazāles. To droši var dot arī bērniem, ja trausls miegs.
Vai 3–4 reizes dienā izdzer 100 ml ķirbja sulas.
• Pret sliktu dūšu un vemšanu grūtniecēm, kā arī prostatas, nieru slimību, poliartrīta un podagras ārstēšanai katru dienu ieteicams izdzert pusglāzi svaigi spiestas ķirbja sulas. Garšas uzlabošanai var pievienot ābolu, burkānu, dzērveņu vai jāņogu sulu.
• Grūtniecības laikā, lai bērnu nodrošinātu ar cinku, topošajai māmiņai jāēd ķirbja mīkstums un jādzer sula.
• Lai veicinātu laktāciju, jaunajām māmiņām bērna zīdīšanas laikā jādzer ķirbja sula.
• Lai mazam bērnam atvieglotu zobu nākšanu, jādod ēst svaigi sarīvētu ķirbja mīkstumu. Mazināsies arī temperatūra.
• Pret pinnēm, ekzēmu, ādas apdegumiem problemātiskās vietas ieziež ar ķirbja sulu.
• Aknu slimību gadījumā glāzi izžāvētu ķirbja sēklu sasmalcina blenderī, aplej ar 1 glāzi olīveļļas. Brīdi pavāra ūdens peldē, atdzesē un noliek uz 7 dienām tumšā vietā. Izkāš un ieņem pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Vai nogriež ķirbja galu, izņem sēklas, 1/3 viduča piepilda ar medu. Nogriezto vietu aizlipina ar mīklu un ķirbi uz 9 dienām noliek tumšā vietā. Tad noņem mīklu, viducī izveidojušos sulu dzer pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.
• Pret hepatītu dzer ķirbja sulu, jo tā palīdz atjaunot aknu audus.
• Asinstīrīšanai samaļ 100 g ķirbja sēklu, aplej ar puslitru degvīna, ļauj ievilkties 3 nedēļas. Lieto 3 reizes dienā pa 1 ēdamkarotei kopā ar 50 g ūdens pusstundu vai stundu pirms ēšanas. Kurss – 21 diena. Mēnesi jāievēro pārtraukums, tad kursu var atkārtot.
• Pie adenomas jeb labdabīga dziedzeraudu audzēja katru dienu ēd svaigas ķirbja sēklas, 2–3 reizes dienā izdzer 1/3–3 glāzes ķirbja sulas.
• Pret mastopātiju, krūts vēzi liek smalki sarīvētas ķirbja putriņas apliekamos. Tur 2 stundas.
• Lai veicinātu urinēšanu, 3 reizes dienā ēd ķirbja putru.
• Pret anēmiju ķirbi sasmalcina nelielos gabaliņos, aplej ar 1 glāzi ūdens, pievieno dažādus zaļumus un 1 tējkaroti olīveļļas. Apēd 3 reizēs dienā.
• Ja vīrietim spēka gados palielinās un iekaist prostatas dziedzeris, ir traucēta urinācija un streiko nervi, jāēd labi daudz nekaltētu ķirbja sēklu, jo tās satur dzīvo organisko cinku. Vīrieša veselībai tas vajadzīgs 7 reizes vairāk nekā sievietei.
• Ja pusaudzim uz sejas parādās sarkani izsitumi, pastiprināti taukojas āda un mati, uzrodas blaugznas, neierobežotā daudzumā jāēd ķirbja sēklas.
• Taukainu, arī jaukta tipa sejas ādu ar paplašinātām porām noberzē ar ķirbja gabaliņu – īpaši cītīgi pieri, zodu, degunu un citas problemātiskās vietas. Brīdi ļauj ievilkties, tad seju noskalo ar vēsu ūdeni.
Vai sarīvētam ķirbim pievieno saspaidītas dzērvenes un olas dzeltenumu. Rūpīgi samaisa un klāj uz tīras sejas – izņemot acu, kakla un dekoltē zonu. Tur 15–20 minūtes, tad noskalo ar remdenu ūdeni. Ķirbis attīra ādu, dzērvenes samazina iekaisumu, bet olas dzeltenums ādu pabaro.
• Ja pietūkusi seja, ķirbja mīkstumu ieliek starp diviem marles slāņiem un uzliek uz attīrītas sejas ādas. Tur 20 minūtes, tad noņem un seju noskalo ar vēsu ūdeni.
• Ja nogurušas acis, pietūkuši plakstiņi, arī pēc lielas raudāšanas ķirbi sarīvē, ieliek starp diviem marles slāņiem un uzklāj uz acīm.
• Pret nervozitāti un gremošanas trakta darbības uzlabošanai, ja trūkst enerģijas, pilnmēness fāzē daudz jāēd ķirbji un jādzer to sula.
• Lietojot uzturā ķirbjus, tiek aktivizēta 3. čakra jeb saules pinums. Pastiprinot tā vibrācijas, tiek veicināta loģiskā domāšana, pašsavaldīšanās spējas, apzinīgums.
SVARĪGI
Ķirbja sula nav ieteicama:
• ja ir izteiktas gremošanas sistēmas problēmas: čūla, gastrīts,
• ja tā kairina nieres – parasti to jūt cilvēki, kuriem jau ir kādas nieru problēmas.
