Pieskāriens debesīm jeb ieskats bezdibenī 2
Lielas un mazas, šauras un ne tik šauras, akmeņainas un gludas klints plāksnes, tādas, kas ved augšup un, protams, arī lejup, bet dažas apvij klinti gar aizas malu. Visdažādākās kalnu takas. Un pa tām nesteidzīgi soļo franči. Labs ekipējums – zābaki, mugursomas, cepures, saulesbrilles. Pārstāvēti visi vecumi: kādam jaunam pārim mazulis uzsiets pičpaunā, bet senioriem rokās nūjas. Katrs izvēlas saviem spēkiem piemērotu taku, jo informācija ir izsmeļoša – cik kilometru, cik stundās paveicama, klāt pievienoti plāni. Bet – kas vietējiem viegli, tas mums – ne visai. Zābaku vietā botas, apģērbs ne kā tūristiem, bet ekskursantiem. Toties vēlēšanās iziet kādu no takām liela.
Karlita masīvs ir viena no skaistākajām vietām reģionā un no Vinca ciematiņa, kur dzīvojam, vien pusotras stundas braucienā. Tas ir dabas parks (2921 m. v. j. l.), un, tiekot līdz kalna virsotnei (5 stundas), pa ceļam var apskatīt 12 ezerus. Bet var iet mazo loku (3,5 stundas) un apskatīt deviņus ezerus. Kāpiens tehniski nav grūts. Apmaldīties nav iespējams, jo bultas rāda pareizo virzienu, bet krusts, kas uzzīmēts uz akmeņiem, nozīmē, ka tur iet nedrīkst. Pakāpeniski mainās daba – no pļavām, kur puķes tvan un tauriņi dejo, līdz klintīm, uz kurām ķirzakas sildās. Pireneju kalnu ezeros atspoguļojas kalnu virsotnes un mākoņi.
Bet pastaiga kalnos var būt arī citāda. Horizontāla. Tas nozīmē, piemēram, doties gar Žorždekarankas aizas malu. Klintī izcirsta šaura taciņa, dažās vietās drošībai virve, ķēdes, kāds dzelzs riņķis, pie kura pieturēties, jo nenožogota aizas mala ir turpat blakus, atliek tik mazliet pamežģīt kāju, paklupt, nobīties no čūskiņas, kas ieslīd efejās, vai ķirzaciņas, kas sildās uz akmens, un la-ta-tā ….
Relax!
Kur kalni, tur ir ne tikai kalnu upītes, bet arī sēravoti. Protams, visinteresantākie ir necivilizētie, kurus zina tikai vietējie. Šīm savvaļas vannām piemīt īpašs šarms. Nu kaut vai – tās ir par brīvu. Bet komforta gan nekāda. Turpat vārgā koku aizsegā, aptuveni 45 grādu leņķī balansējot, pārģērbies un, ja daudz cilvēku, mēģini atrast vietu starp akmeņiem. Bet ļaudis visvisādi, var gadīties arī nekautrīgām, aizmiglotām acīm. Kad esi ticis ūdenī, tad jau vienalga. Bet te kāds nebrīdinot izdomā kaskādes augšā patīrīt ceļu ūdenim, lai ūdenskritums jaudīgāks. Tas nozīmē, ka kādu brīdi sēdi dubļos. Pasākums ir ekstrēms un jautrs.
Cita lieta – relaksēšanās termālo Dorres avotu baseinos. Tas ir ūdens procedūru centrs ar dabīgo minerālūdeni, kas no zemes jau nāk +41 grādu silts.
Termālais Molilebēna ūdens centrs atrodas ļoti gleznainā vietā Kastelānas upes aizā. Relaksācijas centrā var baudīt lieliskas procedūras – rotējošās dušas, lietusistabu, kur smidzina smalku termālo ūdeni, silto kameru, lai atveras poras. Ir arī pirts ar termāliem tvaikiem, baseins ar masāžas strūklu, balto mālu vanna, kas ieteicama gan locītavām, gan ādas veselībai. Pēc kalnu pastaigām ideāla vieta muskuļu izsildīšanai, guļot kādā no āra baseiniem un skatoties uz kalnu virsotnēm.
