Saules stari var kaitēt acīm. Kā izbaudīt vasaru, lai neciestu acu veselība? 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Spožā vasaras saule apžilbina, strādājot vai atpūšoties tiešos saules staros, acis ātri nogurst, bet vējainā dienā pludmales smiltis viegli pakļūst zem kontaktlēcām. Kā izbaudīt vasaru, lai neciestu acu veselība?
Bīstamais ultravioletais starojums
“Šī gada vasara ir Latvijai neraksturīga, jo parasti saules gaismu saņemam pārāk maz. Dzīvojot šādos klimatiskajos apstākļos, mūsu tīklene – acs ābola iekšējais apvalks – un smadzenes nespēj pietiekami labi uztvert šādu saules daudzumu,” norāda Veselības centru apvienības poliklīnikas “Pulss” oftalmoloģe Irina Korņilova.
Piemēram, Āfrikas iedzīvotājiem jau gēnos ielikts, ka acs tīklenē un varavīksnenē kopš dzimšanas izgulsnējas pigmenta šūnas, kas aizsargā acis no spilgtajiem saules stariem.
Tumšas krāsas acīs, kādas parasti ir dienvidu valstu iedzīvotājiem, šī pigmenta ir vairāk, bet pelēko un zilo acu īpašnieki ziemeļnieki pret saules starojumu ir mazāk aizsargāti.
Latvijas iedzīvotāji nav raduši pie tik spožas saules daudzu nedēļu garumā, tādēļ acu ārstiem nākas konsultēt arvien vairāk pacientu, kuri sūdzas par acu veselības un redzes pasliktināšanos pēc ilgas uzturēšanās svaigā gaisā.
“Skatīties tieši saulē nedrīkst, jo tas var nelabvēlīgi ietekmēt acs tīklenes centrālo daļu – mākulu, kas nodrošina redzes asumu, lai mēs varētu lasīt, ievērt adatā diegu un veikt citas ļoti precīzas darbības. Īpaši bīstami ar neapbruņotu aci vai parastajām optiskajām brillēm vērot saules aptumsumu, jo šajā laikā saules ultravioletais starojums ir vislielākais.
Pēc tam cilvēki spiesti vērsties acu traumpunktā vai pie oftalmologa ar acs tīklenes apdegumu, par kuru liecina tūska, redzes pasliktināšanās, dubultošanās, acu asarošana un kuru nākas ilgstoši ārstēt,” stāsta Irina Korņilova.
Ja pacients laikus nevēršas pie acu ārsta un apdegumu neārstē, var sākties tīklenes centrālās daļas šūnu pakāpeniska atrofija un 10–15 gadu laikā attīstīties mākulas deģenerācija.
Tā ir acu slimība, kas saistīta ar organisma novecošanu – biežāk ar to slimo pēc 55 gadu vecuma. Taču, neapdomīgi veroties tieši saulē, piemēram, sauļojoties pludmalē, un gūstot acs tīklenes apdegumu, tās sākšanos iespējams izprovocēt arī daudz agrāk.
Dienvidu zemēs, piemēram, Ēģiptē vai Grieķijā, kur labprāt atpūšas arī Latvijas iedzīvotāji, acs tīklenes apdeguma risks ir lielāks, jo tur debesis pārsvarā ir skaidras, saule vasarā ir augstu zenītā, staru krišanas leņķis attiecībā pret horizontu ir daudz lielāks un UV starojums intensīvāks.
Ar to saista arī acu slimības kataraktas attīstību. Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos. Tās sekas ir redzes pasliktināšanās vai pat zudums. Piemēram, Indijā, kur cilvēki bieži vien nedomā par acu aizsardzību no saules, kataraktas operācijas veic vidēji 40 gadu vecumā.
Kā pasargāt acis saulē
“Atrodoties saulē, acis obligāti vajag aizsegt ar saulesbrillēm, kuru stikliem ir speciālais UV pārklājums. Aptumšojuma pakāpei nav tik lielas nozīmes, pats galvenais, tās izvēloties, ir aizsardzības līmenis no UV starojuma,” uzsver oftalmoloģe.
Tumši tonētas briļļu lēcas neaizsargā no kaitīgā starojuma, tam nepieciešams speciāls UV filtrs. Valkājot saulesbrilles bez šāda filtra, var kaitēt acīm, jo acs zīlīte izplešas, ļaujot UV starojumam vieglāk iekļūt acīs.
Daudzām optiskajām briļļu lēcām mūsdienās ir pārklājums, kas bloķē lielāko daļu UV starojuma. “Hameleoniem” jeb fotohromajām brillēm turklāt ir lēcas ar speciālu apstrādi, tāpēc lēcas var kļūt caurspīdīgas vai aptumšoties atkarībā no gaismas avota un tā stipruma.
Aizsardzībai no saules lieliski noder arī cepure ar platām malām vai nagu, kas apēno seju un pasargā acis no tiešiem saules stariem.
Atspīdumi no ūdens virsmas, smiltīm vai no baltas papīra lapas, lasot pret sauli, var pastiprināt tās negatīvo ietekmi uz acīm. Mūsdienās daudzi, atpūšoties pie jūras vai vasarnīcā, nevar iztikt arī bez viedtālruņa vai portatīvā datora.
“Tas nav bīstami, bet ir neveselīgi, jo spilgtā saulē, kad tās stari atstarojas no tālruņa vai datora ekrāna, ļoti grūti tajā kaut ko saredzēt. Acis tiek pastiprināti piepūlētas, ātri nogurst. Ja nu bez šo ierīču lietošanas atvaļinājuma laikā nevar iztikt, tas jādara ēnainā vietā, piemēram, zem saulessarga vai nojumes,” saka Irina Korņilova.
Kontaktlēcu lietotājiem, plānojot atpūtu pludmalē, šo redzes korekcijas līdzekli vajadzētu atstāt mājās vai aizstāt ar brillēm, jo zem lēcām bieži pakļūst smilšu graudiņi. Pats cilvēks var arī nejust, ka starp acs virsmu un kontaktlēcu atrodas kādas cietas daļiņas, un dažu stundu laikā attīstās iekaisums.
Ko darīt, ja vakarā pēc saulē pavadītas dienas acis grauž, jūtams diskomforts, nogurums?
“Vispirms acis vajag izskalot ar tekošu ūdeni, var arī ar vārītu. Piemēram, ieliet to saujā, iegremdēt aci un pamirkšķināt, lai noskalotu tās virsmu. Šim nolūkam var izmantot arī mākslīgās asaras,” saka oftalmoloģe.
“Ja parādījusies svešķermeņa sajūta kādā acs daļā, tas nozīmē, ka tur iekļuvis smilšu graudiņš vai gruzis. Ja to neizdodas izskalot ar ūdeni, jau nākamajā dienā vajadzētu vērsties pie acu ārsta vai traumpunktā, jo, aci berzējot, var rasties iekaisums, radzenes čūla vai citas problēmas, kas būs ilgstoši jāārstē.”
Acs priekšējai virsmai visu laiku jābūt mitrai. Mirkšķinot plakstiņus, tā vienmērīgi pārklājas ar asarām, veidojot asaru plēvīti. Lai mitrināšana būtu pietiekama, vajadzīgs līdzsvars starp asaru izdalīšanos, to aizvadīšanu un iztvaikošanu.
Vasarā, kad apkārt valda liels karstums un sausums, asaras ļoti ātri iztvaiko. Kā pasargāt acs virsmu no izžūšanas?
“Pirmkārt, vajag dzert pietiekami daudz ūdens. Otrkārt, ja parādās graušanas sajūta, diskomforts, lietot mākslīgās asaras, mitrinošus acu pilienus. Treškārt, no rīta un pirms gulētiešanas uz acīm likt vēsas kompreses, kas samitrinātas vārītā ūdenī, stiprā melnajā tējā vai kumelīšu tējā, un piecas minūtes mierīgi pagulēt,” iesaka Irina Korņilova.
UV starojums un acis
* Tieša skatīšanās saulē, bet biežāk – atstarojumā no sniega, smiltīm var izraisīt fotokeratītu – iekaisumu, smilšu sajūtu acīs, apsārtumu, asarošanu.
* Ilgi skatoties uz saules gaismu vai spožu gaismas avotu, var rasties tā sauktā solārā retinopātija, kuras pazīmes ir samazināts redzes asums un redzes lauka iztrūkums.
* Ilgākā laikā starojums var kļūt par kataraktas riska faktoru. Pierādīts, ka lēcai visbīstamākais ir UVB starojums ar viļņa garumu 290–320 nm.
* Pētījumi liecina, ka presbiopijas jeb vecuma tālredzības pirmo simptomu parādīšanās laiks atkarīgs arī no saules UV staru iedarbības uz lēcu.
