Saules stari labi ar mēru! Ieteikumi drošai pludmales dienai 0
Laiks, kad saule uzkāpusi zenītā un karsē visstiprāk – no plkst. 11 līdz 15, nav piemērots ne aktīvai sportošanai, ne lauku darbiem, ne ilgstošai gulēšanai pludmales smiltīs.
Sauļošanās neder visiem
Iedegums ir ādas aizsargreakcija pret ultravioleto starojumu (UV), kura ietekmē izstrādājas pigments melanīns, kurš iekrāso to brūnu.
No vienas puses, sauļošanās ir veselīga, jo veicina D vitamīna veidošanos organismā, no otras – zaudējot mēra sajūtu, tā var izraisīt saules dūrienu, veicināt ādas priekšlaicīgu novecošanu un pat ļaundabīgu izmaiņu rašanos.
“Veselības centra 4” dermatoloģe Lauma Valeine stāsta, ka reakciju uz sauli nosaka ādas tips jeb iedzimtās īpašības. Cilvēkiem ar ļoti gaišu vai gaišu ādu – pirmais un otrais tips – risks apdegt saulē ir visaugstākais, tādēļ viņiem jābūt īpaši piesardzīgiem.
Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk ir trešais ādas tips. Tie ir cilvēki ar vidēji tumšiem, brūniem, tumši blondiem matiem, ar zilu, zaļu un brūnu acu krāsu. Sauļojoties viņiem rodas iedegums, tādēļ risks apdegt ir daudz mazāks.
Ceturtais tips ir tumsnējas ādas īpašniekiem, bet piektais un sestais – cilvēkiem ar tumšu vai ļoti tumšu ādu, kuriem apdegumu risks ir pavisam neliels. Ārste atgādina, ka āda uzkrāj “atmiņas” par saulē pavadīto laiku, un, ja uz tās parādās apsārtums vai pigmenta plankumi, tas liecina, ka veselībai labvēlīgais efekts jau ir pārsniegts.
Plānojot saules peldes, jāņem vērā vēl viens būtisks faktors – saules ultravioletā radiācija.
To raksturo īpašs indekss, kuru var uzzināt meteoroloģiskā dienesta mājaslapā “meteo.lv”. Šis indekss ir ļoti būtisks, īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem.
Jūnija beigās Latvijā tas svārstīsies no vidēja līdz pat augstam 5,8–6,4 robežās. Tas nozīmē, ka nepieciešama aizsardzība pret saules stariem, piemēram, liekot galvā cepuri, un nav ieteicams atrasties ārā, vismaz dienas vidū. Ultravioletās radiācijas indekss 8 un vairāk liecina par ļoti augstu radiācijas līmeni, kad no saules stariem vajag vairīties.
Iedeguma vietā plankumi
Saules ultravioletais starojums (UV) var veicināt ādas priekšlaicīgu novecošanos. “Ar laiku āda zaudē kolagēnu un elastīnu, kas piešķir tai apjomu un elastību, tāpēc āda atslābst, kļūst sausa, parādās grumbas un sīkas krunciņas. Saules ietekmē var rasties arī nevienmērīga ādas pigmentācija, pigmentācijas plankumi.
Īpaši ultravioletā starojuma iedarbībai ir pakļauta seja, rokas un dekoltē zona,” norāda “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule, piebilstot, ka šīs problēmas var novērst, lietojot saules aizsargkrēmus.
Slimību profilakses un kontroles centra eksperti iesaka, izvēloties aizsardzības līdzekli no UV starojuma, pievērst uzmanību SPF (Sun Protective Factor) rādītājam uz iepakojuma – jo tas augstāks, jo vairāk UV starojuma aiztur. Arī daudziem parastajiem dienas krēmiem ir neliela saules aizsardzība – 4, 6 vai 8 SPF, taču, atrodoties tiešos saules staros, jālieto krēms ar 20, 30, 50 SPF.
Piemēram, saules aizsarglīdzeklis ar 20 SPF aizturēs 94% starojuma, 30 SPF – 97%, bet 50 SPF – 98%. Cilvēki ar ceturto ādas fototipu, kas labi panes sauli, var lietot krēmu 20 SPF, ja āda ir gaišāka, labāk izvēlēties 30 SPF, bet rudmatiem ar ļoti gaišu ādu piemēroti līdzekļi ar 50 SPF aizsardzību. Neatkarīgi no ādas fototipa sauļojoties visiem ieteicams izvēlēties aizsarglīdzekļus ar vismaz 20 SPF.
Līdzekļi ar fizikālajiem aizsargfiltriem atstaro gaismu un bloķē saules staru iedarbību, tādēļ tie ieteicami lietošanai bērniem, savukārt līdzekļi ar ķīmiskajiem aizsargfiltriem piemēroti senioriem vai cilvēkiem ar ādas problēmām, piemēram, pigmentācijas plankumiem.
Jāatceras, ka fizikālos filtrus saturošie krēmi darbojas uzreiz, tādēļ tos var uzklāt tieši pirms iziešanas saulē, bet ķīmiskiem filtriem ir vajadzīgs laiks, tādēļ tie uz ādas jāziež 20- 30 minūtes agrāk. Ja plānots peldēties vai sportot ūdenī, jāizvēlas ūdens izturīgie saules aizsarglīdzekļi.
“Arī tad, ja aizsargkrēms ir ūdens izturīgs, tas nenozīmē, ka var visu dienu peldēties vai atrasties saulē, gulēt, svīst un to neatjaunot,” uzsver dermatoloģe Lauma Valeine.
Saules aizsargkrēms no jauna jāuzklāj ik pēc 2–3 stundām. Krēms atkārtoti jāuzklāj arī pēc peldes, sporta treniņiem svaigā gaisā, nūjošanas nodarbības. Der atcerēties, ka āda no ultravioletā starojuma jāsargā arī mākoņainā laikā.
Pret dūrienu ar cepuri
Ilgstoši uzturoties tiešu saules staru iedarbībā ar neapsegtu galvu, var ķert saules dūriens, par ko liecina galvas sāpes, reiboņi, slikta dūša. “Karstums paplašina galvas asinsvadus. Ja tie vairs nesašaurinās un apkārtējos audos veidojas tūska, tas var beigties visai bēdīgi,” brīdina ģimenes ārste Inga Zemīte, piebilstot, ka mati ir dabisks galvas aizsargs, kas neļauj tai pārkarst un pasargā no saules dūriena.
Taču drošākais aizsargs no saules stariem, protams, ir cepure vai lakats. Inga Zemīte iesaka izvēlēties cepuri ar platām malām, kas apēnotu arī seju un pasargātu no apdegšanas ausis. Izvēloties cepuri, jāskatās, lai galva tajā nesvīstu un lai tā nebūtu pārāk cieša un nenospiestu galvas asinsvadus.
“Bērni pret saules staru iedarbību ir ļoti jutīgi, taču atšķirībā no pieaugušajiem nespēj novērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties. Skraidot saulē, viņi nepamana, ka ir pārkarsuši un nejūt vajadzību pēc cepures vai lakatiņa, tāpēc par to jāparūpējas vecākiem,” uzsver ģimenes ārste.
Dermatoloģe Lauma Valeine stāsta, ka līdz 6 mēnešu vecumam zīdainim uzturēties tiešos saules staros nav ieteicams, bet bērniem līdz 3 gadu vecumam pieļaujami būtu tikai rīta vai pēcpusdienas saules stari un arī ne ilgāk par 20–30 minūtēm. Mazulim jābūt galvassegai, bet atklātās ķermeņa daļas jāaizsargā ar speciāli bērnu ādai paredzētu saules aizsargkrēmu (SPF 50).
Ja pēc sauļošanās
rodas veselības problēmas, vajag konsultēties ar savu ģimenes ārstu, vērsties pie dežūrārsta, bet vakaros un brīvdienās zvanīt pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001;
veselības stāvoklis strauji pasliktinās, parādās drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums – palīdzība jāmeklē slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai jāzvana 113.
