Nevaino sauli vai aizsargkrēmus. Baudi ar mēru, iesaka zinātniece 0
Arvien biežāk dzird, ka, atrodoties saulē, jālieto aizsargkrēms, citādi var saslimt ar ādas vēzi. Taču nesen lasīju, ka arī saules aizsargkrēmu lietošana varot būt kaitīga. Kā tad tur īsti ir? Ko par to domā zinātnieki? Vija Bauskā
Atbild inženierzinātņu doktore, Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece Kristīne Ruģele: “Saules iedarbība un ultravioletais starojums pēdējā laikā ir daudz un bieži apspriests temats. Diemžēl saules iedarbība uz organismu bieži vien tiek noniecināta. Protams, ļoti svarīgi ir apzināties, ka pārcepties saulē nevajadzētu un vislabāk sevi aizsargāt tad, kad jūtamies pietiekami saules enerģiju saņēmuši – uzturoties ēnā vai sargājot sevi ar atbilstoša apģērba palīdzību.
Šobrīd modē ir atrasties visu dienu pludmalē, jau no paša sākuma sevi periodiski noklājot ar biezu aizsargkrēma kārtu, kuram ir augsts SPF jeb saules aizsardzības līmenis. Taču pēdējā laikā veselības speciālisti arvien biežāk aicina strikti pārdomāt šādu izvēli un pārbaudīt, no kā iegādātais aizsargkrēms izgatavots – kaut vai tāpēc, ka to sastāvā esošās vielas nonāk cilvēka ķermenī, un to ietekme uz organismu vēl ir maz pētīta.
Lai cik pretrunīga būtu pieejamā informācija, ir jāsaprot, ka cilvēks un viņa priekšteči savā evolūcijas gaitā attīstījušies, ilgstoši atrodoties saulē, un tieši saules staru ietekmē ādā veidojas organismam tik ļoti nepieciešamais D vitamīns. D vitamīna receptori ir faktiski visās organisma šūnās, tas ietekmē vairāk nekā 200 dažādu gēnu ekspresiju un piedalās daudzu procesu, piemēram, smadzeņu un hormonālās funkcijas, nodrošināšanā. Pārāk zems D vitamīna līmenis organismā tiek saistīts ar paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, cukura diabētu, bronhiālo astmu un citām kaitēm. Uzreiz gan jāpiebilst, ka parasti tas nenotiek tikai viena faktora ietekmē.
Sauli vaino melanomas izraisīšanā, taču virkne pētījumu liecina, ka korekta un veselīga iesauļošanās tieši samazina risku saslimt ar šo ādas vēža formu. Lielākā daļa saules aizsargkrēmu galvenokārt bloķē UVB starus, tādējādi kavējot arī D vitamīna sintēzi un organisma dabīgos aizsargmehānismus. UVB ir īsāka garuma viļņi un dabīgi nodrošina ādas ietonējuma rašanos, kas veicina aizsardzību pret kaitīgo UVA starojumu.
Zona, kurā rodas melanomas šūnas, atrodas dziļāk– tiešā garāko UVA viļņu ietekmē. No tiem aizsargkrēmi nepasargā vai aizsargā minimāli, jo drošākie un efektīvākie filtri pret šī viļņu garuma UV starojumu vēl joprojām tiek pētīti. Un arī saules aizsargkrēmos, kuriem norādīta UVA aizsardzība, tā līmenis visbiežāk sasniedz tikai trešdaļu no tā, kas norādīts uz iepakojuma un kura minimālo vērtību paredz Eiropas Savienības likumdošana.
Pētījumi rāda, ka cilvēks, kas atvaļinājuma laikā divas nedēļas uzturas tropu klimatā un lieto zemas kvalitātes aizsargkrēmu, tiek pakļauts tādai pašai UVA ietekmei, kā 10 reizes apmeklējot solāriju. Tāpat ir pierādīts, ka cilvēki, kas aktīvi un veselīgi, tas ir, mēreni, uzturas saulē, dzīvo ilgāk nekā tie, kuri izvairās atrasties saulē vai lieto saules aizsargkrēmus jau kopš pirmās sauļošanās minūtes. Turklāt pierādīts, ka bez D vitamīna sintēzes saulei uz cilvēka organismu ir arī cita veida pozitīva iedarbība.
Arvien biežāk melonomas un citu ļaundabīgo audzēju izraisīšanā tiek vainots tieši nekvalitatīvs un cilvēka organismam nepiemērots uzturs, īpaši uzsverot pārmērīgu cukura un citu ogļhidrātu, kā arī rūpnieciski ražoto sēklu eļļu ietekmi uz vēža un citu slimību rašanos.”
