Saules stari gan glāsta, gan dzeļ! Ik gadu ādas vēzi atklāj ap diviem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju 0
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šogad pavasara saule nelutina, taču skaidrā laikā daudzi cenšas atgūt iekavēto un… pārcenšas. Pierādīts, ka pārāk spēcīga un bieža ultravioletā starojuma iedarbība vairākkārt palielina risku saslimt ar ādas vēzi, kuru ik gadu atklāj ap diviem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā diviem simtiem tā bīstamāko un agresīvāko formu – melanomu.
Labāk veselīga, nevis iesauļota
“Pie audzējiem pieskaitāmi visi veidojumi, kuru šūnas atšķiras no normālām ādas šūnām. Tās rodas tad, kad organisma imūnā sistēma kaut kādu iemeslu, piemēram, vitamīnu un minerālvielu trūkuma vai hroniskas saslimšanas, dēļ ir novājināta un nespēj kontrolēt daļēji vai pilnībā izmainītu šūnu veidošanos. Arī kārpas ir audzēji, un, ja tās rodas vairākus gadus pēc kārtas, tas liecina, ka imūnā sistēma netiek galā ar saviem uzdevumiem,” uzsver Estētiskās dermatoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Ķīsis.
Svarīgi zināt faktorus, kas var veicināt ādas vēža attīstību. Viena lieta, kuru nav iespējams mainīt, ir ģenētiska nosliece uz audzēju rašanos, kas tiek pārmantota un ko var noteikt ar ģenētisko testu starpniecību. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks ar šādu noslieci noteikti saslims.
Lai tas notiktu, vajadzīga noteiktu apstākļu un ieradumu sakritība. Viens no galvenajiem paaugstināta riska faktoriem ir saules UV starojums, kura ietekmē ādā veidojas brīvie radikāļi un kuram cilvēki pakļauti ne tikai sauļojoties, bet arī savas profesionālās darbības dēļ, piemēram, šoferi, piloti, ceļu strādnieki, lauksaimnieki, darbinieki, kas strādā ar iekārtām, kuras izplata rentgena vai citu starojumu.
Arī dažādiem vīrusiem, piemēram, cilvēka papilomas vīrusam, ir tieša saistība ar ļaundabīgiem ādas un citu lokalizāciju, piemēram, dzemdes kakla, audzēju rašanos. Šis vīruss piedalās priekšvēža stadijas – tā saucamās saules izraisītās keratozes – attīstībā, kura pēc tam var pārveidoties par skvamozo jeb plakanšūnu karcinomu.
Pierādīts, ka saslimšanas risku būtiski palielina ilgstošs kairinājums, ko rada, piemēram, cieša apkakle, brilles vai krūštura lencītes (smēķētājiem riska zona ir lūpas), ādas apdegumi, rētas. Arī ilgstošs pārmērīgs siltums, hipertermija, kas veicina ādas apasiņošanu, var būt ļaundabīga ādas audzēja iemesls. Ne jau velti sievietēm to bieži atklāj uz apakšstilbiem, kur ādu ikdienā karsē sintētiska materiāla zeķubikses vai legingi, bet ziemā – arī siltinātu zābaku stulmi.
Situācijā, kad ādas izmaiņas vēl ir pirmsvēža stadijā, cilvēks pats var daudz darīt, lai tās nekļūtu ļaundabīgas, teic dermatologs. Tas īpaši attiecas uz atpūtu pie dabas, vaļaspriekiem, kas saistīti ar ilgstošu uzturēšanos svaigā gaisā, piemēram, makšķerēšana, sportošana, rosīšanās piemājas dārzā, gulšņāšana pludmales smiltīs.
“Ādas brūnums vēl nenodrošina pievilcību. Iedegums tikai nomaskē ādas krāsas neviendabību, taču šos defektus mūsdienās var novērst arī daudz drošākā veidā, piemēram, ar lāzerprocedūru palīdzību. Jaunības atslēga ir viendabīga āda, kurā ik pa brīdim parādās viegls sārtums,” uzskata profesors. Vasarā pludmalēs var manīt cilvēkus ar izteikti sažuvušu, krunkainu, priekšlaikus novecojušu ādu – tā ir maksa par ilgstošām saules peldēm.
Aizdomīgās dzimumzīmes
“Gan tā saucamie vecuma, gan citi plankumi sastāv no citādām, izmainītām ādas šūnām. Labākajā gadījumā tie liecina par pigmenta uzkrāšanos, bet sliktākajā – par iespējamu audzēju,” saka profesors Jānis Ķīsis, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību dzimumzīmju un citu pigmentētu veidojumu krāsas, formas, struktūras un robežu izmaiņām. Pirmais trauksmes signāls ir tā asimetriskums, arī nieze vai sāpes un asiņošana šajā vietā liecina, ka bez kavēšanās jāvēršas pie dermatologa vai onkologa.
Papildu risks ļaundabīgām izmaiņām ir dzimumzīmju atrašanās tādā ķermeņa vietā, kas pakļauta regulāram kairinājumam, noberzumam, piemēram, ar apģērba vīlēm, pogām, āķīšiem. Dermatologs stāsta, ka sievietēm melanoma nereti veidojas uz kājām, kur pigmenta plankumu izmaiņas atšķirībā no sejas vai dekoltē zonas tiek retāk pamanītas. Ārsts uzsver, ka melanoma var attīstīties ļoti ātri, pat dažu mēnešu laikā. Tiem, kuriem jau izoperēts kāds ādas audzējs, piemēram, baziloma, jāņem vērā, ka piecu gadu laikā tas var parādīties atkal, tikai citā vietā.
Mūsdienās pieejamas gan interneta vietnes ar izsmeļošu informāciju, gan virkne mobilo lietotņu, piemēram, “We Care, Be Aware”, ar kuru palīdzību iespējams attālināti veikt melanomas skrīninga testu. Tomēr pilnīgi precīzi noteikt, vai ādas veidojums ir labdabīgs vai ne, var tikai ar dermatoskopijas palīdzību. Izmeklējuma laikā ādu pārbauda ar speciālu ierīci – digitālo dermatoskopu, kas palielina dzimumzīmi vai citu veidojumu, ļaujot aplūkot ādas struktūru, kā arī iegūt un saglabāt to fotogrāfijas, lai varētu fiksēt izmaiņas.
Ļaundabīgas ādas saslimšanas
Izplatītākie ādas vēža veidi*
* Bazālo šūnu vēzis visbiežāk rodas uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas saules iedarbībai, piemēram, uz sejas.
* Plakanšūnu vēzis (karcinoma) var attīstīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti uz ādas parādās sārts, iekaisis ādas plankums, kas klāts ar zvīņām, retāk atgādina nedzīstošu čūlu vai kreveli.
* Melanoma – retāk sastopama, bet pati bīstamākā ādas vēža forma. Tā attīstās no šūnām, kurās veidojas pigments melanīns, un izskatās pēc dzimumzīmes, kas aug un mainās.
Pazīmes, kas var liecināt par ādas vēzi*
* parādās jauns pigmentēts veidojums,
* esoša pigmenta plankuma formas, krāsas, izmēra, robežu, virsmas izmaiņas,
* ādas veidojums ir sāpīgs, jutīgs, niez, periodiski asiņo un pārklājas ar kreveli, izveidojušās čūlas vai brūces, kas nedzīst,
* ādas laukumi, kas zvīņojas un nedzīst pēc ārstēšanas.
* Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Bezmaksas dzimumzīmju pārbaudes maijā (ar iepriekšēju pierakstu)
Rīgā
• No 10. līdz 14.05. desmit “Veselības centra 4” filiālēs un uzņēmumos, tajā skaitā Mārupē un Ķekavas novada Valdlaučos, to veiks pensionāriem, maznodrošinātām personām un 1. grupas invalīdiem.
• No 10. līdz 13.05. Estētiskās dermatoloģijas klīnikā Sadovņikova ielā 20 to veiks pensionāriem, maznodrošinātām personām un 1. grupas invalīdiem
• 14.05. no plkst. 13 līdz 18 dermatoloģe Anita Ābelīte Lāzerplastikas klīnikā Baznīcas ielā 31.
Jelgavā
• 7.05. plkst. 14–15 un 20.05. plkst. 9–10 dermatoloģe Selga Freiberga Zemgales veselības centrā Zemgales prospektā 15.
Jēkabpilī
• 12.05. plkst. 10–15 dermatoloģe Gundega Provais, kā arī ārstes rezidentes Linda Ošāne un Viktorija Muraško Jēkabpils reģionālajā slimnīcā.
Tukumā
• 12.,14. un 20.05. plkst. 16–18 dermatoloģe Inga Krūtiņa, privātprakse Raudas ielā 8-319.
Ventspilī
• 11.05. plkst. 11.30–13.30 dermatologs Mārcis Šepte Ventspils poliklīnikā Raiņa ielā 6.
