Saules sistēmas forma nav radusies nejauši 1
Līdzīgi citām planētām, Zeme orbītā riņķo ap Sauli. Vienu tādu Zemes apriņķojumu mēs dēvējam par gadu. Citu planētu orbītas ir lielākas vai mazākas par Zemes orbītu. Nav īsti zināms, kāpēc Saules sistēmai ir tieši tāda forma un kāpēc tā nav tāda pati, kādas ir citas sauļu sistēmas Visumā. Tomēr vismaz izdevies apzināt tos dabas likumus, kas ļauj mūsu Saules sistēmai saglabāt tieši tādu formu, kāda tai ir. Izrādās, forma atkarīga no tā, kā sistēmas radušās, raksta žurnāls “Planētas Noslēpumi”.
Zinātnieki joprojām nevar precīzi atbildēt uz virkni jautājumu, piemēram: kā tieši radusies Saules sistēma, kāpēc planētām ir tieši tāds izmērs, kāpēc tās virzās savās orbītās un tamlīdzīgi.
Zinātnieki piedāvā vismaz divas teorijas. Viena pauž, ka Saules un planētas to pašreizējā izskatā veidojušās no milzīga rotējoša gāzu mākoņa. Otra virziena aizstāvji savukārt uzskata, ka pagātnē Saule pārlieku satuvinājusies ar kādu citu zvaigzni, no Saules atdalījušies prāvi “gabali”, kas sākuši ritēt ap to un vēlāk attiecīgi pārvērtušies par planētām.
Iespējams, nav tik svarīgi, kura no teorijām ir pareizā, tomēr ir skaidrs, ka pašreizējā Saules sistēmas forma nav gluži nejauši tieši tāda. Kāpēc tā tāda joprojām saglabājas? Atbilstoši Keplera planētu kustības likumiem visas planētas griežas ap Sauli eliptiskās jeb izstieptās orbītās. Jo planēta ir tuvāk Saulei, jo lielāks tās kustības ātrums. Pilna apriņķojuma laiks atkarīgs no planētas attāluma līdz Saulei. Savukārt Ņūtona pievilkšanās likums (trīs Keplera likumi ir tā sastāvdaļa) izskaidro, kāpēc savstarpēji pievelkas divi priekšmeti. Lūk, un Sistēmai attiecīga forma ir tāpēc, ka atbilstoši dažādiem dabas likumiem pastāv gluži noteikta Saules un planētu mijiedarbība…
