Cik ātri attīstība notiek dažādās valstīs? 42
Saules enerģijas iegūšanas izplešanās strauji attīstās Āzijā un īpaši Ķīnā. 2023. gadā elektrotīklam tika no jauna pieslēgtas saules sistēmas ar jaudu 253 GW, palielinot valsts jaudu līdz 656 GW. Saskaņā ar IEA datiem, saules sistēmas tagad tur sedz aptuveni 10% no Ķīnas elektroenerģijas vajadzībām. Paredzams, ka šogad tiks palielināta jauda vēl par 299 GW.
Līdz šim Ķīna 61% enerģijas ieguva no oglēm un tai ir viena no lielākajām CO2 emisijām. Lielbritānijas domnīca EMBER pieļauj, ka saules enerģijas dēļ Ķīnā tagad samazināsies elektroenerģijas ražošana ar oglēm un līdz ar to samazināsies arī CO2 emisijas.
Austrālija līdz 2023. gada beigām bija izveidojusi 36 GW saules enerģijas parku, saražojot 15% no savas elektroenerģijas. Japānā ar saules enerģijas jaudu 90 GW tā ir aptuveni 12% no valsts pieprasījuma un Indijā (90 GW) aptuveni 11%. Ar uzstādīto fotoelementu jaudu 9 GW apmērā Čīle sedz aptuveni 20% no elektroenerģijas vajadzībām, Brazīlija (39 GW) – 11%, bet ASV (173 GW) un Meksika (11 GW) – katra 6%.
ES kopumā līdz 2023. gada beigām saules enerģijas jauda bija 269 GW. Saules enerģijas īpatsvars ES elektroenerģijas kombinācijā šobrīd ir aptuveni 10%. Saules enerģija veido 21% no elektroenerģijas klāsta Spānijā (36 GW), Nīderlandē (33 GW) un Grieķijā (7 GW). Vācijā (92 GW) ar to tiek saražoti aptuveni 14% elektroenerģijas, Polijā (17 GW) 12% un Bulgārijā (4 GW) aptuveni 11%.
