Saules parki strauji pārklāj pasauli. Tiek saskatīts potenciāls klimata glābšanai? 42
Saules paneļi tagad veido 6% no pasaules elektroenerģijas sagādes klāsta, un paplašināšanās turpinās. Kuras valstis virzās uz priekšu un kā tas ietekmēs klimatu? Ķīna, piemēram, paļaujas uz saules enerģiju: 10% no milzīgā elektroenerģijas pieprasījuma tā tagad ģenerē ar saules moduļiem. Plašāk šo tēmu apskata izdevums Deutsche Welle.
Globālais pieprasījums pēc enerģijas pieaug, un saules enerģija sedz arvien lielāku tās daļu. Lai gan ogles (35%) un gāze (22%) joprojām veido lielāko elektroenerģijas ražošanas daļu visā pasaulē, daļas mainās. 2015. gadā saules enerģija veidoja tikai 1% no pasaules elektroenerģijas klāsta, bet tagad tā ir palielinājies līdz 6%. Cik ātri notiek paplašināšanās un kas ir vadošie?
Jo īpaši masveida ražošana Ķīnas rūpnīcās ir krasi samazinājusi moduļu cenas. Saules enerģijas ražošanas izmaksas pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē ir samazinājušās par vairāk nekā 80%. Lielākajā daļā reģionu saules enerģija tagad ir lētākā enerģija. Saulainā reģionā saules enerģiju saules parkā var saražot par 3,5 – 5,4 eiro centiem par kWh. Par to liecina pašreizējais Fraunhofer ISE pētījums.
Saules nabadzīgās valstīs, piemēram, Vācijā, elektroenerģijas ražošana saules enerģijas parkos maksā aptuveni 4,1–6,9 centus par kWh – tas vienalga ir par pusi mazāk nekā elektroenerģija no jaunām gāzes, ogļu vai atomelektrostacijām.
Saules potenciāls ir īpaši liels tādos saulainos reģionos kā Āfrika un Tuvie Austrumi, taču līdz šim tur tas ir izmantots salīdzinoši maz. Taču saskaņā ar Solarpower Europe prognozēm tas ātri mainīsies. Līdz 2028. gadam jauda būs četrkāršojusies no pašreizējiem 48 GW līdz 222 GW.
