Latvijā piedzīvots saules paneļu bums, taču daļa mājsaimniecību iekritušas atbalsta programmas lamatās 45
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējā gada laikā mājsaimniecību pieprasījums pēc saules paneļiem ir bijis pārsteidzoši liels.
2021. gada beigās šis atjaunīgās enerģijas avots bija vien nedaudz vairāk kā 2000 mājsaimniecībās, bet līdz šā gada februāra sākumam AS “Sadales tīkls” (“ST”) infrastruktūrai ir pieslēgti 12 070 mikroģeneratori (mājsaimniecības ar saules paneļiem) ar kopējo ražošanas jaudu gandrīz 97 MW (megavati).
No tiem teju desmit tūkstošus mājsaimniecības uzstādīja pagājušajā gadā. “2022. gadā piedzīvots vēl nebijis mikroģenerācijas izrāviens – elektroenerģiju pašražojošu mājsaimniecību skaits, pretstatot 2021. gadam, pieaudzis sešas reizes.
Pērn pieprasījums pēc saules paneļiem pārspējis visas drosmīgākās prognozes.
Tas pamatā ir saistīts ar lielajiem elektroenerģijas cenu lēcieniem, kas motivēja iedzīvotājus lemt par labu pašražošanai, šādi stiprinot savu individuālo enerģētisko pašpietiekamību. Motivējošs faktors bija arī valsts atbalsta programmas, kas sekoja pēc energoresursu krīzes, kuru izraisīja Krievijas izvērstā karadarbība Ukrainā,” secina “ST” attīstības direktors Jānis Kirkovalds.
Viņš prognozē, ka arī šogad turpināsies samērā strauja mikroģenerācijas attīstība, gada beigās saules paneļi varētu būt uzstādīti jau aptuveni 20 tūkstošos mājsaimniecību un to kopējā ražošanas jauda varētu sasniegt aptuveni 180 MW.
Turkāt “ST” jaunā neto norēķinu sistēma ļaus mājsaimniecībām pašsaražoto un tīklā nodoto elektroenerģiju, vienojoties ar elektroenerģijas tirgotāju, uzkrāt eiro izteiksmē.
Pašlaik spēkā ir neto uzskaites sistēma, kas saražotās, bet neiztērētās elektroenerģijas pārpalikumu ļauj nodot kopējā tīklā, uzkrājot kilovatstundu (kWh) izteiksmē, lai to izlietotu brīdī, kad elektroenerģija nepieciešama, piemēram, nodot tīklā vasarā, bet iztērēt ziemā.
Spēkā esošā neto uzskaites sistēma piemērojama mājsaimniecībām ar mikroģeneratoru, savukārt jaunā – neto norēķinu sistēma – būs pieejama gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskām personām.
“Atbildīgā ministrija patlaban turpina darbu pie jaunās neto norēķinu sistēmas nosacījumu izstrādes un saskaņošanas, taču jāuzsver, ka jau pašlaik ir tirgotāji, ar kuriem iespējams vienoties par pašsaražotās elektroenerģijas pārdošanu,” informē J. Kirkovalds.
Iztiek no saules saražotā
Mārupes iedzīvotājs Mārtiņš Vanags lēmumu par fotoelektrisko jeb saules paneļu uzstādīšanu uz savas privātmājas jumta pieņēma pirms diviem gadiem, vēl pirms energokrīzes iestāšanās.
“Tā bija paredzama jau pirms Krievijas karadarības sākšanas Ukrainā, varēja prognozēt, ka elektrības un jaudas būs par maz un elektroenerģijas cenas palielināsies.
2021. gada sākumā “Elektrum” piedāvāja vienīgo un daudzmaz saprātīgāko risinājumu, kaut gan vēlāk izrādījās, ka tas nebūt nebija tas labākais, ka nāksies pārbūvēt.
“Elektrum” piedāvāja norēķinus veikt piecu gadu garumā, kas man kā patērētājam bija ļoti svarīgi,” stāsta M. Vanags.
“Elektrum” piedāvājis invertoru ar 5,5 kilovatu (kW) jaudu, bet, tā kā viņš pirms izvēles bijis par saules paneļiem padziļināti interesējies, sapratis, ka ar šādu jaudu būs par maz.
“Izvēlējos 8,5 kW trīs fāžu invertoru, kas bija hibrīds. Tas nozīmē, ka tam nākotnē varēs pieslēgt akumulatora bateriju. Parastajiem invertoriem tādas pieslēgt nevar. Tā ir viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēki pieļauj, uzstādot saules paneļus.
Viņi paļaujas uz speciālistu ieteikumiem, kas ne vienmēr ir patērētāju, bet gan elektroenerģijas tirgotāju interesēs, kas vēlas elektrību saņemt tīklā, pārdot biržā un atgriezt atpakaļ kaut kad vēlāk,” teic M. Vanags, kurš atzīst, ka ar izvēli nebija kļūdījies, jo nācies pievienot papildu paneļus.
Pērn viņa mikroģenerators saražoja 8550 kWh jeb 8,55 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kuras viņš izmantojis savas mājsaimniecības vajadzībām.
“Man nevajadzēja pirkt nevienu kWh elektrības, neesmu bijis atkarīgs nedz no biržas, nedz fiksētajām cenām. Izmantoju neto norēķinu sistēmu, visu lieko nodevu tīklā, kad saules intensitāte nebija tik liela un diennakts tumšajā laikā, saņēmu to atpakaļ. Maksāju tikai par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem,” stāsta M. Vanags.
Tā kā viņš ir aizsargātais lietotājs, proti, ģimenē aug trīs bērni, visa gada garumā no valsts katru mēnesi saņēmis 20 eiro daļējai elektrības rēķina segšanai, ar ko praktiski pieticis, lai segtu sadales pakalojumu izmaksas, izņemot rēķina PVN daļu.
Nepieciešamas atbilstošas jaudas
“Šobrīd manu saules paneļu uzstādītā jauda ir 1,37 reizes lielāka nekā invertora nominālā jauda. Invertoram ir 8,5 kW jauda, bet paneļu jauda ir 11,7 kW. Tā kā praktiski nevienai mājai un nevienam jumtam nekad nebūs ideāli apstākļi attiecībā pret saules ceļu dienas un gada garumā saules enerģijas ģenerācijai, nekad jumts nebūs tieši pret sauli – būs azimuts nedaudz uz austrumiem vai rietumiem, jumta slīpums arī nekad nebūs perfektā – 90 grādu leņķī attiecībā pret sauli, tāpēc paneļi ir jāliek ar rezervi, lai kompensētu neefektivitāti.
Ir nepieciešams labs invertors, kas ir viena no galvenajām saules paneļu sistēmas sastāvdaļām, kas nodrošina līdzstrāvas pārveidošanu par maiņstrāvu.
Ne vienmēr tirgotāji pircējiem izskaidro, pat noklusē šīs svarīgās tehniskās nianses, kā rezultātā viņi iegādājas pārāk mazas jaudas sistēmas. Vairumā gadījumu (apgalvojums neattiecas uz atsevišķiem invertoru modeļiem, kas ir hibrīdi, ar akumulatoru un automātisku fāžu balansēšanas funkciju) trīs fāžu invertora saražotā jauda dalās uz trīs – vienādi katrā atsevišķā fāzē.
Piemēram, ja tiek saražoti 4 kW elektroenerģijas laika vienībā un mēs ieslēdzam tējkannu, kas darbojas ar jaudu 2,2 kW, mēs varam paņemt no savas saražotās enerģijas vienu trešdaļu jeb 1,33 kW, bet no tīkla mums būs jāņem 0,87 kW, ar nosacījumu, ka pārējās divās fāzēs mēs atdodam tīklā arī šo vienu trešdaļu. Tā ir absurda situācija, jo mēs lieki slogojam tīklu.
Pat situācijā, kad kopsummā mēs ražojam vairāk un patēriņš ir mazāks, mēs vienalga esam atkarīgi no tīkla, un nākas maksāt par 0,87 kW sadali,” skaidro M. Vanags. Tas attiecas uz jebkuru elektroierīci, ja tā darbojas no vienas fāzes.
“Tāpēc ir nepieciešamas atbilstošas jaudas, lai vasaras mēnešos varētu nodrošināt pēc iespējas lielāku elektroenerģijas pašpietiekamību, ka no tīkla nav jāņem nekāda jauda,” iesaka M. Vanags.
Veidos no tīkla neatkarīgu sistēmu
“Tām mājsaimniecībām, kurām ir trīs fāžu pieslēgums un relatīvi liels elektroenerģijas patēriņš, plānotais sadales tarifa pieaugums fiksētajai daļai ir 5–7 reizes. Ja šobrīd man par 25 ampēru pieslēgumu ir jāmaksā 5,90 eiro mēnesī fiksētā daļa, tad pēc “Sadales tīkla” tarifu sākotnējā projekta man no šā gada 1. jūlija būtu jāmaksā aptuveni 35 eiro, neņemot vērā to, vai es patērēju elektrību vai nepatērēju,” ir sašutis M. Vanags, atzīstot, ka tā ir netaisnība, kurai nav nekāda uz patiesām un pārbaudāmām izmaksām balstīta, loģiska pamatojuma.
“Ja plānotais sadales tarifa pieaugums tiks samazināts uz pusi, kā to sola klimata un enerģētikas ministrs, arī tad situācija būs absurda, jo man kabeļi ir ierakti jau diezgan pasen, nekāda tīklu modernizācija šeit nav paredzēta, es īsti nesaprotu, par ko man vajadzētu palielināt tarifu, kam nav nekādas sasaistes ar inflācijas jeb vispārējās dzīves dārdzības pieauguma skaitļiem?” ir neizpratnē Mārupes iedzīvotājs.
Viņš ir pārliecināts, ka šāda attieksme pret mikroģeneratoriem vairos iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varai un novedīs pie situācijas, ka tie, kuriem būs iespējas, arvien vairāk sāks būvēt no tīkla neatkarīgas jeb salas tipa sistēmas.
“Es arī savu, šobrīd tīklam pieslēgto, sistēmu pārbūvēšu tā, lai man “ST” pakalpojumi vispār nebūtu vajadzīgi 7–8 mēnešus gadā, iespējams, pat visa gada garum
ā. Pats elektroenerģiju saražošu, noglabāšu akumulatoros un dzīvošu laimīgi, bet lielākais zaudētājs būs visa pārējā sabiedrība, jo tiks zaudēts kopējam publiskajam tīklam pieslēgtās mikroģenerācijas koplabums.
Ja turpināsies cūkošanās ar tarifu izmaksām, pieļauju, ka to darīs daudzi mikroģeneratori, kas novedīs pie tā, ka tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, šis pakalpojums kļūs nesamaksājams, jo faktiskās publiskā tīkla uzturēšanas izmaksas būs jāsedz skaitliski arvien mazākam patērētāju skaitam,” vērtē M. Vanags.
“Lai izveidotu neatkarīgas sistēmas, ir nepieciešams invertors, kas spēj pats uzģenerēt frekvenci. Ja mēs tīklam pieslēgto invertoru aprīkojam ar akumulatoriem, vēl joprojām viss būs slikti, ja tīklā būs slikti, tas nestrādās pat vissaulainākajā dienā. Tas arī ir valsts drošības jautājums, par kuru neviens skaļi nerunā. Ja kādu no “ST” apakšstacijām, kuras atrodas vairāk nekā 30 rajonu centros vai apdzīvotās vietās, ar mērķēta drona palīdzību izved no ierindas, tad visa Latvija ir tumsā, bet salas tipa sistēmas turpinās strādāt,” klāsta M. Vanags, kurš ir aplēsis, ka neatkarīgās sistēmas izveidošana un uzstādīšana izmaksā aptuveni trīs reizes dārgāk, nekā tīklam pieslēgtā.
Risinājumi jāvērtē kompleksi un ilgtermiņā
“Ar saules paneļiem esmu pilnībā nodrošinājis savas ģimenes šā brīža elektroenerģijas patēriņu, bet kopumā sistēma ir par mazu, jo nākotnē elektroenerģijas patēriņš būs daudz lielāks. Ētisku apsvērumu dēļ plānoju pilnībā atteikties no gāzes apkures – pašlaik apkurē izmantoju daļēji gāzi, daļēji elektrību.
Tas ir pirmais solis trīs soļu programmā. Kad izvēlas saules paneļu sistēmas, nedrīkst ņemt vērā tikai šodienas un rītdienas patēriņu. Energoapgādes risinājumi ir jāvērtē kompleksi un ilgtermiņā.
Tas ir ne tikai elektrības patēriņš, bet arī apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu energopatēriņš, kā arī nākotnes elektromobilitātes energopašpietiekamības jautājums. Gribam mēs to vai ne, nākotne ir bāzēta uz elektroautomašīnām,” teic M. Vanags, kurš nākotnē plāno pārvietoties ar elektroauto.
Viņš ir aprēķinājis, ja ģimenei ir nepieciešamas divas automašīnas un katrs spēkrats gadā nobrauc 20 tūkst. kilometru, abiem elektromobiļiem būs nepieciešamas 10 tūkst. kWh jeb 10 MWh elektroenerģijas gadā. Tāpat viņš ir iecerējis uzstādīt modernu siltumsūkni.
“Rezultātā manas mājsaimniecības nākotnes elektroenerģijas patēriņš būs 24–27 MWh gadā. Šobrīd Latvijā mikroģeneratora atļautā jauda ir 11,1 kW, kas ir daudz par maz visu nākotnes vajadzību apmierināšanai.
Kāpēc Lietuvā mikroģeneratoratoru pieļaujamā jauda ir līdz 30 kW un tās netiek uzskatītas par saules energostacijām?
Ja mājsaimniecībai ir nepieciešamā rocība un sagaidāms liels elektroenerģijas patēriņš nākotnē, kāpēc tiek likti pamatā administratīvi (nevis tehnoloģiski) šķēršļi pietiekami jaudīgu sistēmu uzstādīšanai?” ir neizpratnē M. Vanags. Viņš saules paneļu uzstādīšanai nav izmantojis valsts atbalsta programmu. “Tās ir lamatas. Lai varētu uzstādīt sistēmu ar pieļaujamo maksimālo 11,1 kW jaudu, nepamatoti tika divkāršota ievadaizsardzības automāta pieslēguma jauda.
Tai pilnībā pietiek ar 16 ampēriem, bet tā tika mākslīgi palielināta līdz 32 apmēriem. Šobrīd, saistībā ar maisā ilgstoši nenoslēpjamā īlena izgaismošanos un pamatoto sabiedrības neapmierinātību, tiek plānotas izmaiņas. Tāpat ir nosacījums, ka piecus gadus elektroenerģija ir jānodod tīklā,” stāsta M. Vanags, piebilstot, ka atbalsta noteikumu drakoniskums ierobežo indivīda tiesības rīkoties ar savu saražoto elektroenerģiju pēc sava ieskata, kas ir paredzēts EK vadlīnijās.
“Man brīvība ir dārgāka nekā tas mazais burkāns, kas tiek piedāvāts,” uzsver M. Vanags, kurš mikroģenerācijā ir ieguldījis aptuveni 20 tūkst. eiro. Viņš šobrīd ir uzstādījis 15 saules paneļus, bet iegādājies vēl 16, kuri jau drīzumā sāks ražot elektroenerģiju, kā arī 13,8 kWh akumulatoru sistēmu, kas nodrošina saražotās elektroenerģijas pašpietiekamību un energoneatkarību astoņus mēnešus gadā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
